Pazīmes, kas liecina – tavs bērns skolā kritis par apsmiešanas upuri

Pazīmes, kas liecina – tavs bērns skolā kritis par apsmiešanas upuri
Foto: Shutterstock

Ikviens pieaugušais zina, cik nežēlīgi var būt bērni – īpaši skolā. Ņirgāšanās ir kļuvusi par teju parastu parādību. Taču fiziskās rētas sadzīst, bet, lūk, morālās var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu un spēcīgi ietekmēt bērna psiholoģisko stāvokli.

Ir ļoti svarīgi savlaicīgi saprast, ka tavu bērnu terorizē vienaudži, lai novērstu tālāku pāridarīšanu un sniegtu savam bērnam nepieciešamo palīdzību. Bet kā vecākiem saprast, ka par bērnu skolā ņirgājās? Lūk, portāls "Mama-likes" apkopojis 10 pazīmes, ar kuru palīdzību tu vari aizrakties līdz problēmas būtībai!

Ņirgāšanās skolā ir bieži sastopams vardarbības veids ar izteikti negatīvu ietekmi uz bērna vai pusaudža psihi. Ņirgāšanās (no angļu valodas bullying) tiek definēta kā spēka un pārākuma demonstrēšana pret citu personu, kas tiek realizēta caur agresiju, ietverot negatīvu vārdisku, sociālu un fizisku rīcību ar naidīgu nolūku, tādējādi radot upurim ciešanas. Šāda rīcība tiek īstenota caur spēku samēra atšķirību starp varmāku un upuri un vairākkārt atkārtota. Rīcības plānu, kā novērst ņirgāšanos skolu vidē, atradīsi šeit. Savukārt te atradīsi psihologa Krišjāņa Zarembas skatījumu par to, kādus bērnus biežāk izraugās par upuriem, cik ilgi sāp pāridarījums un citiem mobinga izpausmes aspektiem.

Bērns atsakās iet uz skolu

Ja tavs bērns sācis meklēt atrunas, izlikties slims, lai tikai nebūtu jāiet uz skolu, tas ir pirmais signāls, lai tu sāktu rīkoties. Padomā, kāpēc viņš tik kategoriski iebilst skolas apmeklēšanai, ka pat ir gatavs mānīties.

Parunā ar bērnu, mēģini noskaidrot patieso iemeslu. Var vērsties arī pie pedagogiem, iztaujājot par atmosfēru klasē. Iespējams, tavs bērns vienkārši vēlas izvairīties no tikšanās ar viņa pāridarītājiem un tādēļ no viņiem slēpjas mājās.

Sekmju pasliktināšanās

Ja krītas bērna aktivitāte, viņš pārstāj pildīt mājasdarbus vai sāk nest mājās sliktas atzīmes, arī tad ir vērts aizdomāties. Šādu uzvedību var radīt nevēlēšanās iesaistīties klases dzīvē, jo bērns cieš no apsmiešanas.

Tāpat nemitīga uztraukšanās un bailes var novērst bērna uzmanību laikam, ko veltīt mācībām. Ļoti bieži huligāni vienkārši neļauj šiem bērniem mācīties.

Pazīmes, kas liecina – tavs bērns skolā kritis par apsmiešanas upuri
Foto: Shutterstock

Depresīvs stāvoklis

Ir veikti pētījumi, kuros noskaidrots, ka pastāvīgas fiziskas un psiholoģiskas ņirgāšanās upuri ir tendēti trauksmainam un depresīvam stāvoklim. Viņi cieš no vientulības sajūtas, un šiem bērniem stipri krītas pašapziņa.

Bērns var staigāt drūms, zaudēt interesi par lietām, kuras agrāk viņam ļoti patika, vai nevēlēties nodarboties ar savulaik iemīļotām nodarbēm.

  • Pusaudzes dumpis vai depresija? Šeit iepazīsties ar kādas mammas lūgumu pēc padoma, ko sniedz psiholoģe Benita Griškeviča.

Tu pamani zilumus vai citas rētas

Protams, daudzi bērni skolā kaujas. Bet, ja bērns cenšas noslēpt zilumu vai arī nespēj paskaidrot notikušo, tas ir signāls, ka par viņu skolā ņirgājas.

Daudz sarežģītāk būs ar morālo aizskārumu, izsmiešanu. Te ir vērts pievērst uzmanību bērna uzvedībai pēc skolas.

Ēšanas paradumu maiņa

Visbiežāk bērniem pazūd apetīte, mainās garšas izjūta. Viņš var atteikties ēst vakariņas vai sākt strauji zaudēt svaru.

Mēdz būt arī gluži pretēja situācija, kad bērns no skolas pārrodas gluži izbadējies, it kā visu dienu nebūtu ēdis, lai gan, protams, skolā ir pieejamas pusdienas un arī tu līdzi bija iedevis naudiņu. Bet, iespējams, to bērnam atņem šie huligāni.

Ir vērts palūkoties uz šo situāciju uzmanīgāk un noskaidrot patiesos iemeslus šādai bērna uzvedības maiņai saistībā ar ēšanu.

Pazīmes, kas liecina – tavs bērns skolā kritis par apsmiešanas upuri
Foto: Shutterstock

Miega traucējumi

Bērnam parādās grūtības iemigt vai viņu nomoka nakts murgi. Ja esi pamanījis, ka viņš pastāvīgi staigā neizgulējies, noguris, iespējams, bērns ir pakļauts ņirgāšanās skolā. Bet miega trūkums var novest pie nopietnām veselības problēmām, gan fiziskām, gan psiholoģiskām.

Izolācija

Bērns, par kuru skolā ņirgājas, var atteikties no sociāliem kontaktiem. Viņš dod priekšroku sēdēt viens savā istabā, atteikties apmeklēt pulciņus un tikties ar draugiem.

Zinātniski ir pierādīts, ka bērni, kuri izvēlas izolāciju, vēlāk saskaras ar adaptācijas problēmām, kā arī nav spējīgi iepazīties ar jauniem cilvēkiem.

Agresīva uzvedība

Ja agrāk tavs bērns ģimenē bija mīļš un uzmanīgs, bet tagad uz visu reaģē asi, lieto pat rupjus vārdus, izrāda agresiju, tad nevajadzētu uzreiz viņu par to sodīt, labāk izzināt patieso iemeslu šādai uzvedībai.

Ja bērns cieš no vienaudžu ņirgāšanās, nespēj par sevi pastāvēt skolā, viņš šo spriedzi izrāda ģimenē, attiecībā pret jaunākiem vai vājākiem bērniem.

Negatīva uztvere

Bērni par sevi var runāt negatīvā gaismā, īpaši tie, kuri pastāvīgi dzird izmiešanu un ņirgāšanos no vienaudžu puses. Viņiem krītas pašapziņa, un bieži vien šos vienaudžu rupjos komentārus bērni uztver kā patiesību.

Pazīmes, kas liecina – tavs bērns skolā kritis par apsmiešanas upuri
Foto: Shutterstock

Domas par suicīdu

Šī ir vissatraucošākā zīme. Ja bērns ilgstoši tiek pakļauts fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai skolā, tas var novest pie domām par suicīdu. Sākumā viņš vienkārši var darīt sev pāri, aizbēgt no mājām vai bastot stundas.

Daži bērni var sākt izprašņāt par dzīvi pēc nāves, interesēties, kas notiek ar cilvēku, kad viņš nomirst. Ja esi pamanījis šādu noslieci, ir jārīkojas nekavējoties. Parunā ar bērnu, palīdzi viņam tikt galā ar grūtībām, uztraukumu, bailēm.

  • Pusaudzis runā vai joko par pašnāvību? Te atradīsi brīdinošus signālus vecākiem.

Ja esi noskaidrojis, ka par tavu bērnu skolā ņirgājas, nekrīti izmisumā. Izstrādā rīcības plānu, kas ietver: sarunu ar bērnu (sniedz viņam palīdzību, atbalstu, liec saprast, ka esi blakus un darīsi visu, kas tavos spēkos), parunā ar klases audzinātāju un skolas direktoru. Galvenais – izdari visu, lai bērns skolā justos drošībā.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Iesaisties sarunā!