Portālā "Cālis" pēc padoma vērsās kāda mamma saistībā ar sava dēla uzvedību tieši šajā jautājumā – ja astoņus gadus vecajam puikam tiekot liegta multfilmas skatīšanās tik ilgi, cik viņš to vēlas, no zēna mutes izskanot pat draudi nogalināt māti. Situāciju komentē "Centrs Dardedze" speciālisti.
"Es viena audzinu astoņus gadus vecu dēlu. Jau pagājušajā gadā radās situācija skolēnu brīvdienās un Ziemassvētku brīvdienās, ka es pasaku – pietiek skatīties multfilmas (tā ir viena vai divas dienas nedēļā, kad atļauju ilgāk), tad sāk kliegt un man uzbrūk, sitot ar rokām un sper. Sāk runāt, ka man neieredz un mani nogalinās. Pagājušogad gāju pie psihoterapeites, kā man to vērst uz labu. Negribas galīgi aizliegt skatīties. Bet ierobežoju gan.
Pēc speciālista apmeklējuma šīs uzvedības problēmas sāka mazināties un pa vasaru netika novērotas. Tagad sākās skolēnu brīvdienas un atkal televīzijā skatījās multfilmu, un vakar teicu, ka pietiek skatīties un jāpadzeras. Tad sāk kliegt pilnā balsī nē, pēc tam – "Es tevi ienīstu un tevi nogalināšu". Es pati tā jau slikti jutos ar veselību (vīruss) un sabāru stingri, ka tā nevar. Pēc strīda viņš sāka ļoti svīst (tā arī pagājušo ziemu bija). Šorīt saku, kāpēc tu tā runā. Viņš man atbild – es to nopietni nedomāju.
Kā man tās lietas uztvert un ko darīt? Tā viņš ir aktīvs un gudrs puika. Skolā nav uzvedības problēmu. Ikdienā mājās arī nav. Ļoti stingra neesmu, bet arī nav tā, ka visu atļautu. Vienīgi pēc dažādām nopietnām izmaiņās dzīvē pati esmu kļuvusi nervozāka un nedrošāka. Bet jau ir labāk," tā pēc padoma taujā kāda norūpējusies mamma.
Atbild "Centrs Dardedze" speciālisti:
"Paldies par jautājumu! Pēc mammas situācijas apraksta rodas iespaids, ka bērna uzvedības problēmas vērojamas tikai saistībā ar multfilmu skatīšanos. Ja tā ir, šeit galvenais ieteikums būtu izveidot pavisam skaidrus noteikumus attiecībā uz multfilmu skatīšanās biežumu un ilgumu. Piemēram, kurās dienās, kurā laikā multfilmas drīkst (vai nedrīkst) skatīties. Ja bērns skatās īsās filmiņas, var vienoties par kopējo skatīšanās ilgumu, savukārt, ja runa ir par garo multfilmu, tad tā varētu būt viena garā multfilma vienā reizē (ja esam atļāvuši to skatīties, nebūtu labi izslēgt garo multfilmu tās vidū – tas tiešām varētu bērnu sadusmot). Noteikumi darba dienās un brīvdienās var būt atšķirīgi.
Tāpat svarīgi sarunāt ar bērnu, cik minūtes pirms atļautā laika beigām viņš tiks pabrīdināts – mierīgā balsī pāris reizes atgādinot par to, pēc cik minūtēm multfilmu laiks būs beidzies vai arī pabrīdinot – "vēl viena, un tad darīsim ko citu". Tā kā bērns jau nav tik mazs, var vienoties par noteikumiem kopīgi, izdiskutēt tos, tad kopā uzrakstīt vai uzzīmēt un beigās abi parakstīties. Ja nav vienošanās par konkrētiem skatīšanās noteikumiem, bērnam pēkšņa multfilmas pārtraukšana var nākt negaidīti un izraisīt spēcīgas dusmas, par ko liecina ļoti negatīvie bērna izteikumi.
Pozitīvi, ka mamma pārrunāja strīda situāciju nākamajā dienā, kad emocijas ir pieklusušas, un zēns apliecināja, ka nebija teikto domājis nopietni. Tāpat svarīgi, ka vecāks šādās situācijās neapvainojas, bet gan pēc tam uzmanīgi uzklausa bērnu un vienkāršiem vārdiem paskaidro bērnam arī savas rīcības iemeslus un savas izjūtas, dzirdot bērna sacīto dusmu uzplūdā. Tādējādi mēs varam demonstrēt empātiju un veicināt to arī bērnā.
Dažreiz vecākam, kurš audzina savu bērnu viens, ir sarežģīti sabalansēt mīļumu ar stingrību un saglabāt pacietību, tāpēc kopā radīti noteikumi ļoti palīdz – jo tajos mēs vienojamies par noteiktām bērna uzvedības robežām mierīgā gaisotnē. Tāpat ļoti nozīmīgs vecākam ir arī emocionāls atbalsts no draugiem, radiem vai kolēģiem."
Arī tu vari uzdot savu jautājumu par bērnu disciplinēšanu "Centrs Dardedze" speciālistiem, plašāk par šo iespēju uzzini "Cālis" forumā – šeit un šeit.
