Pieci soda veidi, kas var sagandēt bērna psihi
Foto: Shutterstock

Piekusušie un satrauktie vecāki reti aizdomājas par to, kā drīkst, bet kā nedrīkst sodīt bērnus. Vienīgais, kam viņi visbiežāk seko – tas ir princips, ka nedrīkst sist, un arī to vēl joprojām gana daudzās ģimenēs pārkāpj.

Psihologi apgalvo: šie pieci psiholoģiskie soda veidi, ko šoreiz aprakstīsim, var nopietni kaitēt bērnam nākotnē. Psiholoģe Olga Nikolajeva portālam "Letidor" stāsta, kādi soda veidi rada bīstamību bērna psihei.

Daudzi vecāki rīkojas tā, kā savā laikā darījuši viņu vecāki: par sliktu uzvedību mammas un tēti soda ieraduma pēc. Pat neraugoties uz to, ka visbiežāk vecāku motīvs bērna sodīšanai ir vien vēlme izaudzināt labu cilvēku, mūsdienu tēti un mammas turpina izmantot aizliegtās psiholoģiskās sodīšanas metodes.

Ignorēšana

Bērnu nepamana, nerunā ar viņu, neatbild uz viņa jautājumiem un lūgumiem. Šis ir ļoti spēcīgs ierocis cīņā par savu taisnību, kuru mēdz izmantot tieši pret tuviem cilvēkiem – tiem, kuri ir visneaizsargātākie pret mūsu uzmanību.

Šādi vecāki uzskata, ka "vainīgai" pusei nav tiesību sniegt paskaidrojumus un apspriest notikušo – visi strīdi vienkārši tiek apturēti. Bet bērns bieži pat nesaprot, ko sliktu viņš ir izdarījis.

Sodīt bērnu ar klusēšanu ir ļoti ērti. Nav jātērē laiks un savi iekšējie spēki, meklējot paskaidrojumus un argumentus. Visticamāk, argumentu ir pietiekami, bet nav vēlēšanās tos izskaidrot vēl vienu reizi. "Cik var teikt!" – šādā situācijā kliedz vecāki un apklust uz ilgu laiku. Bet visbiežāk dziļāks iemesls sodīšanai, izmantojot ignorēšanas metodi, slēpjas tajā, ka vecāki vienkārši apvainojas uz savām atvasēm un paši pārvēršas mazā, aizvainotā bērnā.

Pieci soda veidi, kas var sagandēt bērna psihi
Foto: Shutterstock

Bet pieaugušam cilvēkam vienmēr ir pieredze: viņam ir vieglāk atrast ceļu, lai veidotu attiecības, bet bērni šo prasmi vēl tikai apgūst. Un bieži tā vietā, lai saprastu, ko patiešām ir atļauts darīt, bet ko nē, bērns mēģina ar savu uzvedību pārbaudīt šīs robežas, ko noteikuši vecāki.

Vecāku klusēšana bērnam nedod iespēju apdomāt un paanalizēt savu uzvedību, izdarīt ticamus secinājumus. Ignorēšana iedarbojas uz bērna emocionālo stāvokli un vienlaikus arī liecina par vecāku emocionālo noraidījumu, it kā nosvītrojot bērna personību.

"Tāds tu neesi vajadzīgs" – lūk, ko, visticamāk, bērns nolasīs šajā vecāku klusēšanā. Viņš priekš sevis izdarīs secinājumu – "Esmu slikts, mani nemīl". Ar šādām darbībām vecāki samazina bērna pašvērtējumu, māca sevi nepieņemt, nemīlēt, padara bērnus psiholoģiski vājus un neaizsargātus. Bet tas, savukārt, nemāca pašu galveno – kas jādara, lai labotu situāciju, kuras dēļ ar viņu nesarunājas tuvs cilvēks.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!