Maziem bērniem diendusa ir jāguļ. Par to neviens nestrīdas, tikai, lūk, mazo nebēdnieku dienas vidū nolikt gultā gan nemaz tik viegli nav!
Lūk, "Parents" piedāvā piecas, klīniskās psiholoģes Marijas Zvegincevas ieteiktas metodes, kā šo šķietami teju neiespējamo misiju tomēr izpildīt!
Paraugies uz situāciju bērna acīm. Iedomājies sevi: dienas vidus, mīļās lelles vai mašīnītes devušās interesantā ceļojumā, tu esi spēlē iekšā līdz ausīm, te svarīga ir katra detaļa, un pēkšņi atnāk mamma un saka: "Pēc tam pabeigsi spēlēties, tagad laiks ir gulēt!". Bērns ne tik ļoti iebilst pret miegu, cik pretojas viņa realitātes un spēles pārtraukšanai. Sākumā pamēģini pievienoties bērna spēlei, bet pēc tam tās sižetā izspēlē ainiņu par nepieciešamību atpūsties. Var piedāvāt mazulim nolikt gulēt lelli vai paņemt to līdzi pie sevis gultā. Ja lelle sāk niķoties (pieaugušais to it kā imitē), palūdz bērnam (jau no savas īstās lomas – mammas/aukles/tēta) palīdzēt lellei iemigt. Apspriediet abi, kas tieši būtu jādara, lai lelle varētu iemigt.
"Nāc, vienkārši pagulēsim". Ja bērns ne ar ko īpaši nav aizņemts, bet aktīvi pretojas gulētiešanai, izvirzi noteikumus: "Tagad laiks ir atpūtai un klusumam". Atzīsti bērna sajūtas: "Zinu, ka tev nepavisam negribas gulēt", bet pēc tam piedāvā alternatīvu: "Tu vari vienkārši klusiņām pagulēt ar atvērtām acīm vai arī tās aizvērt un miega vietā par kaut ko pafantazēt". Būtu labi, ja istabā būtu arī aizvērti aizkari, tādā veidā pat dienas laikā istabu radot tumšāku.
Režīms un rituāli. Lai cik banāli tas neizklausītos, bet bērniem ir nepieciešams režīms. Viņiem ir daudz vieglāk pielāgoties precīzām robežām, kas sniedz konkrētības sajūtu, nekā katru reizi pielāgoties jaunām vecāku vēlmēm un noskaņojumam. Režīms veido ieradumu, refleksu, un noteiktā laikā actiņas pašas sāk vērties ciet. Ja bērns apmeklē bērnudārzu, labāk būtu arī brīvdienās viņu modināt no rīta un likt gulēt pa dienu un vakarā vismaz aptuveni tajā pašā laikā, kā esot dārziņā. Pirms miega var notikt kaut kas patīkams, rituāls. Piemēram, psiholoģe atklāj, ka viņas dēlam tāda bijusi maza pudelīte ar piena dzērienu un muguriņas paglaudīšana.
Izslēdz multfilmas! Papildus bērna u vecāku vēlmēm vai nevēlēšanās pastāv arī bioloģiskie likumi smadzeņu darbībai. Evolūcija – ir daudz lēnāka padarīšana nekā tehniskais process. Tādēļ mūsu galvas smadzenes miega un nomoda jautājumos joprojām orientējas uz gaismu/tumsu un izstrādātiem ieradumiem, nevis darba dienas ērtībām. Kad bērns fiksē skatienu uz ekrānu – spilgtu krāsu laukumiem ar ātri mainīgām bildītēm, smadzenes saņem signālu, ka sākusies jauna diena un ir jājautrojas, bet nekādi ne jāguļ. Tādēļ šis padoms ir vairāk par to, ko nedarīt! Un tas attiecas gan uz dienas, gan nakts miegu. Visas multfilmas – ne vēlāk kā 40 minūtes pirms iešanai gulēt.
Apgulies arī pats. Labākais veids, kā kaut ko paskaidrot, ir pašam parādīt. Atkal atceramies par to, ka daudzos jautājumos (bioloģiskie procesi, emocijas, aizsargmehānismi), mūsu smadzenes atrodas alu laikmeta cilvēka stadijā. Labākais veids, kā bērnam izdzīvot, ir sekot līdzi tam, ko dara pieaugušais, un darīt tāpat. Atdarināšana mums ir asinīs: ir vienas un tās pašas odziņas, izvairīties no tā, no kā izvairās vecāki, neaiziet nekur tālu. Tā kā – kad aliņā visi ir likušies gulēt, jādara tieši tas pats. Starp citu, ar šo pašu alu no vecajiem laikiem var paspēlēties, attiecinot uz logiem un visu cilti (kuras sastāvā ir bērns, mamma, tētis, aukle, kas nu tajā brīdī atrodas kopā ar mazo), kuri devušies atpūsties.
