Mūsdienu autiņbiksīšu laikmetā iešana uz podiņa ir visai sarežģīta lieta, kas prasa milzu pacietību gan no vecākiem, gan bērniem. Bez skandāliem praktiski neiztikt, izņemot varbūt retus gadījumus, liecina vecāku pieredze.
Mēdz gadīties, ka, jau sākot bērndārznieka gaitas, līdzi tiek pakotas arī autiņbiksītes. Vecmāmiņas šūpo galvas, norādot, ka mūsdienu paaudze ir pārāk pieradusi pie ērtībām un podiņmācības neapgūšana pie laba nenovedīs. Arī šādi pārmetumi jāuzklausa vecākiem. Ko saka speciālisti? Arī starp viņiem valda dažādi viedokļi, bet šoreiz piedāvājam iepazīties ar Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju vecākiem, kā tad vispareizāk rīkoties.
Podiņš skapī. Kāpēc tā
Vienkāršāk sakot: līdz 24 mēnešu vecumam podiņu vari atstāt skapī. Līdz šim vecumam bērns nespēj kļūt tiešām "sauss," jo viņš vēl nespēj kontrolēt urīnpūšļa un zarnu muskulatūru, norāda speciālisti. Cīņu par iešanu uz podiņa" sākt pārāk ātri nav prātīgi, un tas var pat kaitēt bērna attīstībai.
Netici savai mātei, kad viņa stāsta, ka tev jau pirmajā dzimšanas dienā vairs nevajadzēja autiņus un ka tas ir "labas audzināšanas" jautājums. Pret dabu nevarat cīnīties ne tu, ne bērns. Vairumam bērnu tikai aptuveni no divu gadu vecuma tūpļa un urīnpūšļa muskuļi ir pietiekami spēcīgi, lai visu diennakti spētu regulēt vēdera izeju.
Lai bērni būtu "sausi" arī naktī, bieži vien ir nepieciešams ilgāks laiks, piemēram, līdz triju gadu vecumam. Sākot ar šo vecumu, bērns spēj pārvaldīt un apzināti saturēt, kā arī atbrīvot šīs abas muskuļu grupas. Vispār ir tā, ka bieži vien meitenes ātrāk iemācās iet uz podiņa nekā zēni.
"Panākumi" līdz 18 mēnešu vecumam ir sakritība vai "dresūras" rezultāts. Nevajag spiest bērnu iet uz podiņa. Īsto brīdi, lai sāktu podiņmācību, bērns parādīs pats. Laika posmā no 18 līdz 36 mēnešu vecumam viņš pamana, ka kaut kas ietek autiņbiksītēs, un reaģē uz šādām norādēm. Mazulis parausta pamperu, pietupstas, rāda uz dibentiņu vai runā par to.
Dod bērnam laiku pašam atklāt, kā viņš var kontrolēt savu ķermeni. Ar šiem sekmīgajiem piedzīvojumiem viņš attīsta labu ķermeņa apziņu un spēju ar prieku atbrīvot vēderu. Triju gadu vecumā daudzi bērni jau visu ir apguvuši. Taču tikai piecu vai sešu gadu vecumā viņi šo procesu pārvalda tik labi, ka arī noguruma vai rotaļu laikā vairs nekas "neatgadās."
Bērnam nepieciešams miers un laiks, lai automatizētu šo ilgstošo procesu. Lieto autiņbiksītes tik ilgi, kamēr bērnam tie ir nepieciešami – un tikai gudri pasmaidi, kad citas mātes nopūlas, lai jau viena gada vecumā viņu bērni ietu uz podiņa.
Kļūt "tīram" – tā bērnam ir dabiskākā lieta pasaulē. Un šajā sakarā pieaugušajiem nevajadzētu spēlēt teātri.
Īsie, bet vērtīgie podiņmācības padomi
- Uzreiz nenovāc podiņa saturu, bet gan paskaidro un parādi, kas ar to notiek tālāk. Kopā ejiet uz tualeti un ļaujiet mazulim noskalot ūdeni;
- Pārejas posmā esi pacietīgs. Podiņmācība jāmācās tieši tāpat kā staigāšana;
- Esi pacietīgs, ja mazulis dod ziņu tikai tad, kad jau ir par vēlu vai visu nakti nevar nogulēt ar sausu dibentiņu. Dusmošanās vai sodi neko nelīdzēs, bērns vienkārši šo procesu vēl nepārvalda;
- Arī pēc tam, kad bērnam vairs nav nepieciešamas autiņbiksītes, var gadīties nekontrolēta vēdera izeja, piemēram, saslimstot vai mainoties kādiem apstākļiem;
- Bērnam izdalījumi nav nekas netīrs, bet gan tikpat interesanta lieta kā viss cits. Tāpēc var būt, ka viņš grib spēlēties ar podiņa saturu;
- Ja bērns grib iet tev līdzi uz tualeti, neaizliedz to. Arī šajā lietā bērni visu noskatās no pieaugušajiem;
- Sāc ar to, ka nosēdini bērnu uz podiņa, kad šķiet, ka viņš tam varētu būt gatavs. Parādi viņam netīros autiņus, pasaki, kas tas ir – un ka šī čupiņa jāiemet tualetes podā;
- Atrod kādu vienkāršu vārdu, piemēram "aa", kas pavadītu vēdera izejas procesu, lai viņš pats par to viegli varētu paziņot;
- Nebrīnies, ja bērns sākumā "aiztur": viņš vispirms vingrinās un iemācās aizturēt un tikai pēc tam atbrīvoties;
- Pat tad, ja nav panākumu, ļauj bērnam sēdēt uz podiņa tikai pāris minūtes. Neizrādi vilšanos, bet gan uzslavē, ja ir izdevies.
