Foto: AP/Scanpix

2010. gadā Latvijā sāktā bērnu vakcinācija pret pneimokoku infekciju ir bijusi efektīva, jo pēdējos gados bērni ievērojami mazāk slimo ar tādām smagām slimībām kā meningīts u.c., liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Piemēram, neskaidras izcelsmes bakteriālais meningīts jeb smadzeņu apvalka iekaisums, ko bieži izraisa pneimokoks, bērniem vecumā no dzimšanas līdz sešiem gadiem pēdējo piecu gadu laikā samazinājies gandrīz trīs reizes: no 37 gadījumiem 2005. - 2009. gadā līdz 12 gadījumiem 2012. – 2016.gadā, stāsta Jurijs Perevoščikovs, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.

"Analizētie dati ir tikai aisberga redzamā daļa, jo ne visi slimības gadījumi (pneimonija, vidusauss iekaisums) tiek reģistrēti. Taču tendence ir skaidra – vakcinācija pret pneimokoku infekciju efektīvi pasargā bērnus no smagām slimībām ar nopietnām komplikācijām un iespējamu letalitāti, jo citās vecuma grupās bakteriālo meningītu skaits ir pieaudzis" uzsver Perevoščikovs.

Ne visi vecāki zina, ka plaušu karsoni, deguna blakusdobuma iekaisumus, strutainus vidusauss iekaisumus, arī sepsi un meningītu daudzos gadījumos maziem bērniem izraisa pneimokoku infekcija – bīstama un agresīva baktērija.

No pneimokoku infekcijas nevar izvairīties, vienkārši mazgājot rokas vai lietojot vitamīnus – tā pamatā izplatās pa gaisu šķaudot vai klepojot. Izrādās, pneimokoki mīt daudzu bērnu un pieaugušo aizdegunē. Ja cilvēks ir vesels un imunitāte ir laba, baktērijas veselību neietekmē. Taču, imunitātei pazeminoties, saslimstot ar gripu vai saasinoties kādai hroniskai slimībai, pneimokoku infekcija var strauji sākt vairoties, cilvēks saslimst un kļūst par infekcijas avotu arī apkārtējiem. Īpaši smagi pneimokoku infekcija skar jaundzimušos un mazus bērnus ar nenobriedušu imunitāti vecumā līdz diviem gadiem.

Vēl viens risks, kas pneimokoku infekciju padara par neprognozējamu un bīstamu, ir tā samērā plaši izplatītā nejutība vai rezistence pret antibiotikām, kas var apgrūtināt ārstēšanu. Ja pneimokoku baktērijas organismā sāk nekontrolēti vairoties, plaušu karsoni vai meningītu izārstēt ir ļoti grūti vai pat neiespējami, un slimības iznākums var būt letāls.

Ņemot vērā, ka mikrobu rezistence pret antibiotikām visā pasaulē kļūst arvien aktuālāka problēma, vakcinācija ir viens no veidiem, kā palīdzēt apturēt tās izplatību, norāda Perevoščikovs.

"Jo vairāk ārstējam pneimokoku infekciju, jo lielāka iespēja, ka izplatīsies šīs baktērijas rezistentie jeb pret antibiotikām nejutīgie celmi, kurus ar tradicionālajiem antibakteriālajiem līdzekļiem uzveikt nevar. Tāpēc vakcinācija pret bakteriālām infekcijām, arī pneimokoku, ir viens no veidiem, kā šo rezistenci mazināt. Tie, kas vakcinējas, savā ziņā veic atbildīgu soli sabiedrības veselības vairošanā," uzsver Perevoščikovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!