Tavs bērns taisa kaprīzes vai atklāti pārkāpj noteikumus, kurus tu viņam esi izdomājis? Regulēt bērna uzvedību jebkurā gadījumā ir sarežģīti. Lai tev palīdzētu, lūk, piedāvājam iepazīties ar sešām praksē pārbaudītām metodēm, kā bērna slikto uzvedību vērst uz labo pusi!
Visiem vecākiem labi zināms fakts: bērni uzvedas labi, ja viņu uzvedība ir organizēta stingros noteikumos (vai arī ne tik stingros – atkarībā no bērna). Patiesībā bērniem noteikumi ļoti patīk: tas sniedz viņiem pārliecību par to, ka viņi vienmēr uz vecākiem var paļauties, portālam "Parents" skaidro psihologi. Tas viņiem savā ziņā sniedz drošības sajūtu.
Bet diemžēl bērniem gadās "izlēcieni": viņiem noteikti jāatkaro sava neatkarība vai jāpierāda, ka viņi, starp citu, jau ir pieauguši, patstāvīgi cilvēki un viņiem nav jāizpilda vecāku prasības. Nepadodies un nesamazini savus noteiktos mērus, bet labāk seko psihologu padomiem, ko lasi zemāk, un tu visai drīz varēsi redzēt rezultātu.
Neaprobežojies ar frāzi "Esi labs zēns", kad tavs bērns mēģina iesist otram mazulim
Kāpēc tas nestrādā? Šī frāzes ir visai nosacīta, un tās nozīme bērna nepavisam nav skaidra: mazuļi tikai sāk iepazīt, kas ir "laba uzvedība".
Ar frāzi "Neej prom no manis tālu lielveikalā" ir nepietiekami, lai bērns tev paklausītu
Kāpēc tas nestrādā? Maziem bērniem vēl nav pietiekami attīstījusies tā galvas smadzeņu daļa, kas atbild par paškontroli, un tas ir normāli. Atgādināt par šo noteikumu, kad bērns jau tūliņ, tūliņ grasās no tevis pamukt, ir bezjēdzīgi.
Tava jaunā pieeja: veic sagatavošanās darbus. Ja zini, ka mazulim patīk likt tev panervozēt un šajā gadījumā viņš ar prieku to izdarīs, pastāsti viņam par jūsu tālākajiem kopīgajiem plāniem. Piemēram: "Tev jābūt man blakus, kamēr mēs esam te. Tad mēs visu ātri nopirksim un vēlāk mums būs vairāk laika kopīgām spēlēm." Pastāsti par to, kas tev jānopērk un kādas veikala nodaļas apmeklēsiet, lai bērns varētu iedomāties, ar ko abi tagad nodarbosieties. Bet pēc tam obligāti paslavē mazuli, ja viņš uzvedies ideāli.
Tu netērē laiku un enerģiju pamatnoteikumu apgūšanai? Bet velti
Kāpēc labāk to izdarīt? Tici, tu riskē sabojāt sev nervus, ja bērnā mēģināsi ieaudzināt virkni sīku noteikumu (piemēram, ejot uz ielas, jāvelk dzeltenā jaka, nevis sarkanā). Šāds daudzums visa kā "nevajadzīga", pēc mazuļa domām, tikai piesārņo viņa atmiņu un nekādi nepaliek galvā, bet atcerēties patiešām svarīgus noteikumus šādā vecumā diez vai viņam izdosies.
Biežāk esi līdzās bērnam miega laikā, ja viņš to lūdz
Kāpēc to ir vērts darīt? Ja tu ar mazuli naktī būsi kopā tikai laiku pa laikam, tad rodas jautājums – kāpēc tu vispār ieviesi šo tradīciju? Ja tu pats to neievēro, tad bērns izdarīs secinājumu, ka arī var pārkāpt noteikumus, kurus tu viņam esi noteicis. Turklāt, ja mazulis pamostas pēc kāda laika un tevi neatrod blakus, viņš nespēj ilgi iemigt, bet tas, savukārt, slikti ietekmē viņa miegu.
Tava jaunā pieeja: esi konsekvents. Ja tu esi radījis noteikumu, tad tev tas jāievēro pastāvīgi. "Parasti" – tas īstais vārds, kad runa ir par bērnu audzināšanu, un īpaši – par bērna miegu. Mazuļi ar stabilu miegu retāk taisa kaprīzes vakarā, tādā veidā arī neatņemot sev dārgo atpūtas laiku. Bērniem šādā vecumā vispār daudz jāguļ (piemēram, trīs gadus vecam bērnam – 12 stundas diennaktī). Jā, dažreiz piespiest viņus iet gulēt ir praktiski neiespējami, bet nekādā gadījumā nedod atlaides nedz sev, nedz bērnam: neizgulējies bērns nākamajā rītā jutīsies izsists no sliedēm un satraukts. Tieši tāpat kā tu.
Atrod veidus nesākt piedāvājuma izteikšanu ar vārdiem "nē" vai "Tev jādara"
Kāpēc tas nestrādā? Ja tu ļoti bieži lietosi vārdu "nē", bērnam var rasties skaidrs iespaids, ka viņam nekas nav atļauts. Beigu beigās viņš sāks pārkāpt tavus noteikumus, un tu saskarsies vēl ar sliktāku uzvedību nekā iepriekš.
Nedusmojies un nekliedz, kad bērns tevi izved no pacietības
Kāpēc to nevajadzētu sarīt? Jā, tas ir lielisks veids, kā nolaist tvaiku. Bet tava reakcija nepiespiedīs mazuli tajā pašā sekundē izdarīt to, ko vēlies. Visdrīzāk, tas pat radīs pretēju efektu. Lieta tāda, ka šajā vecumā bērni ne vienmēr saprot atšķirību starp to, kas ir smieklīgi un aizraujoši, un to, kas ir nopietni. Tādēļ tavs bērns var uzskatīt par ļoti jautu nodarbi – tevis "izvešanu".
Tava jaunā pieeja: pacenties runāt mierīgi (jā, pat ja jūti, ka tūliņ, tūliņ kliegsi). Ja bērns nomet ēdienu zemē, ievelc dziļi elpu un atgādini stingrā balsī par uzvedības noteikumiem pie galda: "Kad mēs ēdam, ēdienam jāpaliek šķīvī." Pēc tam lai bērns koncentrējas uz kaut ko citu, bet tu pasaki negaidītu uzslavu par viņa prasmi ("Tu tik lieliski tiec galā ar dakšiņu!"). Beigu beigās – bērniem ļoti patīk uzslavas, tikpat spēcīgi, cik nepatīk pakļauties noteikumiem.
