Pēdējā laikā tavs bērns aizvien sūdzas par sāpēm vēderā, bieži vien viņai vairs nav nekāda prieka, viņa negrib ēst - pat ne iemīļoto frikadeļu zupu un gandrīz katru otro vakaru viņai ir grūti iemigt? Ārsts jau ir konstatējis, ka slims viņš nav. Bet kas tad īsti notiek? Tas ir stress. Vasaras brīvlaiks ir īstais laiks, lai pirms skolas gaitu uzsākšanas vai atsākšanas dzīves ritmu mainītu. Padomus sniedz Labklājības ministrijas speciālisti.
"Bērnam ir stresa simptomi," tāda ir atbilde. Ne tikai pieaugušie, bet jau arī skolēni cieš no stresa. Un viņiem ar to tikt galā ir vēl grūtāk, jo viņi vēl īsti nezina, kā viņiem to pārvarēt. Tāpēc šī vecuma bērniem ir nepieciešama vecāku palīdzība.
Ja jums ir aizdomas, ka bērns izjūt spriedzi, vispirms padomājiet, kāds varētu būt tās iemesls: vai bērns skolā jūtas noslogots vai viņu satrauc tas, ka viņš nespēs piepildīt vecāku vai skolotāju gaidas? Vai viņam ir problēmas ar citiem skolēniem vai arī varbūt viņš bieži tiek ķircināts? Vai viņam ir sajūta, ka viņš tiek apspiests un viņam pastāvīgi jāpakļaujas? Vai ģimenē valda spriedze vai ir konflikti? Vai ir problēmas ar brāļiem vai māsām? Varbūt viņam ir bail, ka vecāki viņu vairs nemīl? Varbūt viņa brīvais laiks ir pārāk aizpildīts vai arī viņam ir pārāk daudz mūzikas stundu vai sporta nodarbību?
Stundu dienā - bērnam ļauj pilnīgu brīvību
Ja paliek pārāk maz laika, lai izskraidītos un atslābinātos, tad "stundu plāns" jāpadara brīvāks. Sākumskolas vecuma bērniem katru dienu ir nepieciešama vismaz viena stunda, kurā viņi var darīt visu, ko grib. Izņēmumi ir televīzijas skatīšanās un datorspēles, jo šīs lietas atpūtai nav piemērotas.
Iztrakošanās svaigā gaisā ir ne tikai veselīga, bet arī palīdz atbrīvoties no stresa. Palīdziet bērnam labāk sadalīt laiku un apzināti ieviesiet "atpūtas pauzes", kurās drīkst aizmirst par visām problēmām.
Ja skolā vai saistībā ar to ir problēmas, bieži palīdzēs kaut vai tikai sarunas un liels atbalsts. Sniedziet bērnam pārliecību, ka viņš vienmēr tiks mīlēts un pieņemts, pat ja skolā kādreiz neklāsies tik labi.
Izrādiet līdzjūtību, ja pirms kontroldarba bērns sūdzas par vēdersāpēm. Pastāstiet viņam, kā jums gāja pirms pārbaudes darbiem un kas palīdzēja. Bērnam jāsaprot, ka arī neveiksmju gadījumos pasaule nesabrūk. Ja bērns ir ļoti godkārīgs, centieties nomierināt viņu. Padomājiet kopā ar bērnu, kā labāk izturēties pret klasesbiedriem. Uzmundriniet viņu un palīdziet viņam kļūt pašapzinīgākam un attīstīt pašpārliecību.
Kāpēc no stresa jātiek vaļā
Hronisks stress bērniem var izraisīt nepatīkamas sekas - imūnsistēmas novājināšanos vai pat lēnāku augšanu, tāpēc bērnam jāiemācās atbrīvoties no stresa. Kā jau audzināšanā kopumā, arī šajā situācijā palīdz vecāku paraugs. Jūs varat bērnam paskaidrot: "Šodien tiešām bija ļoti sasprindzināta diena. Kad tagad jau beidzot sēžu uz dīvāna, es vairs neko nedomāju un atslābinos." Vai arī: "Kad man šķiet, ka vairs nespēju tikt galā ar darbu, es uz īsu brīdi izeju no biroja, izstaipos, dziļi ieelpoju un domāju par kaut ko skaistu."
Atverieties, ka stress ir novērojams arī mazajiem skolēniem. Daudz kustību, dažādu interešu saskaņošana, mīlestības pilna attieksme un konsekventi veselīgs uzturs var novērst iespējamās saslimšanas.
Daži ieteikumi vecākiem par ēšanu un aktivitātēm
- Dienā ēdiet trīs porcijas dārzeņu vai augļu. Tā jūs un bērns saņemsiet dzīvībai būtiskus vitamīnus un minerālvielas;
- Lai uzņemtu nepieciešamo daudzumu dzelzs un olbaltumvielu, bērnam nedēļā pietiek ar divām gaļas porcijām. Vienreiz nedēļā ieteicams ēst zivi;
- Regulāri pārskatiet bērna dienas režīmu un dodiet viņam pietiekami daudz brīvas telpas, lai atslābinātos (dauzītos, pagulētu, sapņotu utt.) un rotaļātos, kā arī fiziskām vai sporta aktivitātēm;
- Uztveriet nopietni bērna raizes, pat ja tās šķiet pavisam niecīgas. Parunājiet ar bērnu, ko viņš varētu darīt, lai problēmu atrisinātu;
- Ja problēmas ir pārāk lielas, uzreiz vērsieties, piemēram, pie skolotāja vai arī izmantojiet profesionālu bērnu psihologa vai konsultāciju centru palīdzību.
Atslābināšanās vingrojums visai ģimenei
Nostājieties taisni - dziļi ieelpojiet un izstiepiet rokas virs galvas. Izelpojiet un ar taisnām kājām noliecieties uz priekšu (noliecot ķermeni). Ieelpojiet un iztaisnojieties.
Par brokastīm, - kāpēc tās ir tik būtiskas?
Bērniem un jauniešiem no rīta ir nepieciešams pietiekami daudz enerģijas un uzturvielu, lai viņi skolā justos mundri, modri un darbspējīgi. Kamēr viņi guļ, tiek izmantoti viņu enerģijas krājumi, lai uzturētu dzīvībai būtiskās ķermeņa funkcijas. Pilnvērtīgas brokastis un sātīgas otrās brokastis "uzpilda" viņu enerģijas krājumus un dod spēku priekšpusdienai skolā. Taču ne katram bērnam no rīta ir apetīte, un vienkārši bieži vien brokastīm pietrūkst laika.
Kā rītus padarīt "vieglākus"
- Viss, kas tiek veikts vakarpusē, piemēram, galda uzklāšana vai somas sakārtošana, ietaupa laiku no rīta;
- Ja bērns no rīta nespēj neko ieēst, būtu jāizdzer vismaz glāze augļu sulas, piena vai kakao, lai iekustinātu asinsriti;
- Jo mazāk tiek apēsts brokastīs, jo sātīgākām jābūt otrajām brokastīm skolā;
- Ir lietderīgi piecelties mazliet ātrāk un brokastot kopā, jo neviens labprāt neēd viens pats.
Ideālās otrās brokastis
Vislabākās brokastis un ideālas otrās brokastis veido graudaugu produkti, piens un piena produkti, svaigi augļi un termiski neapstrādāti produkti.
Katram bērnam - sava "stresa valoda"
Bērni runā ar savu uzvedību, savām sajūtām un ķermeņa valodu. Viņi runā ar acu izteiksmi, sejas izteiksmi, balss toni un ar konkrētiem vārdiem. Tātad, lielākoties paziņojumi tiek sniegti neverbāli. Katram bērnam nomācošās situācijās ir noteikta sejas izteiksme, raksturīga stāja un arī noteikta izturēšanās. Ja vecāki atpazīst kādu uzvedības kombināciju, tad viņi varētu to iztulkot. Viņi atpazīs, cik ilgi bērna uzvedība liecina par pozitīvu pielāgošanās reakciju vai pauž distresu (negatīvu stresu, kas izraisa pārpūli).
Pārpūles iespējamās pazīmes
Fiziskās pazīmes: bezmiegs, vēdersāpes, pārāk liels vai pārāk mazs izsalkums, jušanās kaut kādā veidā slimam, sasprindzināta skausta un galvas muskulatūra - galvassāpes, nervozitāte, biežas saaukstēšanās, hronisku fizisku slimību pasliktināšanās, plaukstu svīšana, grūtības pamosties.
Uzvedības pazīmes: bērniem mājās ir pārmērīgs enerģijas daudzums. Stresa reakciju gadījumā viņu mazajā ķermenī papildus izdalās hormons adrenalīns. Atšķirībā no pieaugušajiem, kas zināmos apstākļos ir iemācījušies šo enerģiju produktīvi novirzīt, bērniem ir tā, ka viņi "uzvelkas." Viņi mēģina "sadedzināt" lieko enerģiju. To viņi dara, piemēram, ar niknuma lēkmēm, garastāvokļa maiņām, strīdiem, brāļu un māsu ķircināšanu, grūtībām koncentrēties mājas darbiem vai atteikšanos iet uz skolu.
Emocionālās pazīmes: uzvedības regresija (bēbīšiem līdzīga izturēšanās), sociāla norobežošanās, uzbudināmība un nepieklājīga uzvedība parasti nozīmē bailes, skumjas vai depresiju. Bērna stresa stratēģijas var būt noderīgas vai arī ne tik noderīgas. Jebkurā gadījumā bērns šādi mēģina paziņot: "Šī situācija man ir par daudz. Man ir nepieciešama palīdzība, lai šo situāciju izbeigtu vai tiktu ar to galā!"
Interesanti fakti
...zināmu cilvēku, piemēram, vecmāmiņu, cilvēks spēj simtprocentīgi atpazīt apmēram 500 milisekundēs? Dators to nespēj, lai gan viņa rēķināšanas spējas (apmēram 1000 MHz) ievērojami pārsniedz cilvēka spējas (apmēram 1 MHz). Tā iemesls ir paralēlie slēgumi, atpazīstot iemācīto. Tikai ar to, ka vienai nervu šūnai ir kontakts ar līdz 10 000 citām nervu šūnām, ir iespējams, ka šajā laikā teorētiski var tikt iesaistīta katra galvas smadzeņu garozas nervu šūna;
...ir trīs galvenie mācīšanās veidi? Sociālā mācīšanās, mācīšanās pēc objekta un mācīšanās pēc instruēšanas. Sociāli mācoties, bērns orientējas pēc uzticama cilvēka parauga. Atdarinot bērns, piemēram, mācās, kā uzvesties svētkos un kad jāatnes ūdens glāze. Pēc priekšmetiem bērns galvenokārt mācās, tos izmantojot. Ielejot ūdeni dažādos traukos, bērns saprot, kāda ir katra trauka ietilpība. Un ar mācīšanos pēc instruēšanas mēs visi esam labi pazīstami, jo to mēs zinām no mūsu skolas laika. Šajā mācīšanās veidā mēs gūstam pieredzi, proti, izmantojam citu cilvēku zināšanas. Mēs ļaujam sev kaut ko paskaidrot, uzņemam šīs zināšanas un, cerams, patstāvīgi domājam tālāk. Ar šo mācīšanās veidu mums viss nav jāizmēģina pašiem.
