Kad bērns sasniedz pusaudža vecumu, viņa uzvedībā ir novērojamas izmaiņas. Varbūt esi ievērojis, ka parādījušās dusmu lēkmes, durvju dauzīšana vai sišana pa sienām ar dūrēm? Nav noslēpums, ka pusaudzis ir kaprīzs un viņam nav iespējams izdabāt. Pirms centies noskaidrot, kas ir iespējamais uzvedības maiņas iemesls, padomā, vai tu pats neesi atbildīgs par bērna dusmu izvirdumiem.
Pirms vērsties pēc palīdzības pie speciālista palīdzības, uzdod sev jautājumu, vai pats gadījumā neesi vainīgs – vai necenties uzspiest savu viedokli un nekritizē viņa rīcību, vai neapkauno pusaudzi citu cilvēku klātbūtnē. "Psychology Today" uzskaita virkni nepareizo darbību, ko nereti veic vecāki, pat neaizdomājoties, ka šādā veidā paši mudina pusaudzi dusmoties.
Kritika. Pastāvīgi izsakot nosodījumu un radot tādu vidi ikdienā, pusaudzis var sākt justies kā neveiksminieks, jo vecāku izteiktie komentāri visspēcīgāk ietekmē identitātes attīstību. Ārēji jaunietis var izrādīties spēcīga personība, bet aiz tās patiesībā slēpjas trauslums un jutīgums. Lai izvairītos no kritizēšanas, atceries, ka nekad nesaki to, ko pats nevēlies, lai tev kāds saka.
Nevēlamie padomi. Lielākoties pusaudzis aizsvilstas un sadusmojas, ja tiek sniegti nepatīkami, nepieņemami ieteikumi no vecāku puses. Izvairies no frāzes: "Tev jādara tā". Šādi norādījumi it īpaši sakāpina jaunieša emocijas. Tāpat nevēlamie padomi var veicināt to, ka pusaudzis var sākt vecākus neieredzēt vai ignorēt. Tāpat bērnam zūd uzticēšanās vecākiem.
Salīdzināšana. Bieži vien vecāki izsaka negatīvu salīdzinājumu, piemēram, "kāpēc tu nevari būt tāds, kā tavs klasesbiedrs". Šāda frāze parasti izraisa vislielākās dusmas pret vecākiem. Pielīdzinot māsai vai brālim, vai citiem indivīdiem, jaunietim var šķist, ka viņš ir par zemu novērtēts. Tāpat šāda rīcība no vecāku puses var sakāpināt attiecības un emocijas ar vienaudžiem.
- 10 frāzes, kas vienmēr aizvaino pusaudzi, atradīsi šeit. Iepazīsties un tā vairs nekad nerunā!
Sevis slavināšana. Esi sevi pieķēris, ka savam bērnam mēdz stāstīt, kāds tu biji viņa vecumā. Pašam nemanot, cenšoties pielīdzināt pusaudzi sev, tas var radīt vilšanos sajūtu jaunajam cilvēkam. Jāatceras, ka pusaudzis grib būt individuāls un atšķirīgs no citiem, veidojot savu unikālo identitāti, viņš grib būt īpašs un nevienam nepielīdzināms Slavējot sevi, tu vari bērnam nodot augstprātību un iedomību, kā arī nedrošības sajūtu.
Lai izvairītos no kļūdu pieļaušanas, padomā, kurām lietām tavā ikdienā ir jāpievērš lielāka nozīme. Ar savu attieksmi vecāki palīdz veidot sava bērna personību un uzvedību. Padomā, kādu priekšstatu par uzvedību radīt savam bērnam, lai nenāktos saskarties ar dusmu uzplūdiem.
Vairāk klausies nekā runā. Ieklausīšanās pusaudzī ir pamats, lai izvairītos no uzvedības svārstības. Ja bērni sapratīs, ka tev ir svarīgi, ko viņš domā, tad vecākus novērtēs vairāk un nemēģinās viņus izaicināt ar savu attieksmi. Pusaudzim griezties pēc padoma būs vieglāk, ja sapratīs, ka esi pretimnākošs un par visu varu necentīsies uzspiest savus uzskatus un atziņas par pareizu rīcību.
- Lūk, te atradīsi dažu situāciju aprakstus un zini, ka pēc tādiem aizrādījumiem tavs pusaudzis aizcirtīs durvis!
Cieni savu bērnu. Respektē savus bērnus, kas viņi ir, nevis sūdzies, par to, kas viņi nav vai ko tu gribētu, lai viņi ir. Nozīmīgi ir sniegt bērniem uzmanību, atrodi veidu, kā izcelt viņa stiprās puses. Uzslavē arī, tad ja viņam neizdodas iecerētais, tas mazinās stresu un uztraukumu. No vecāku puses nepieciešams atbalsts, jo neapmierinātība var radīt tikai papildus negatīvas emocijas no jaunieša puses.
Piesardzīga uzvedība. Bērni mēdz pārmantot vecāku uzvedību un paradumus, tādēļ ir jāuzmanās ar attieksmi dažādās situācijās. Ja bērns redzēs, ka esi nepacietīgs, tad viņš var kļūt impulsīvs un ātri vien aizsvilties. Pārdomā savu uzvedību, centies izmainīt lietas, kuras nav pietiekami labas, tad arī pusaudzis saņems priekšzīmi, kā rīkoties līdzīgos gadījumos.
