Šūpuļzirdziņš apēdis onkuļa Guntara zīmējumu jeb Par bērnu fantazēšanu un realitātes apzināšanos
Foto: Trang Nguyen / CC

Rotaļu pērtiķītim ir tikpat karsti kā bērnam, un, protams, arī krokodilam garšo ābolu biezenis. Ak, jā, un šūpuļzirdziņš ir apēdis onkuļa Guntara zīmējumu – pat ja mazajam jau ir skaidrs, ka šūpuļzirdziņš pats no sevis nevar kustēties. Nereāli? Pavisam reāli, to visu spēj iztēloties un pa īstam arī noticēt paša izdomājumiem bērni vecumā no trim līdz sešiem gadiem.

Jo ātrāk tuvojas septītā dzimšanas diena, jo vairāk bērns spēj nošķirt fantāziju pasauli no realitātes. Pēkšņi viņš saprot, ka ūdens lielā aukstumā pārvēršas par ledu, nevis to uztaisa ledus vīrs.

Par to, kāpēc bērni spēj domāt maģiski, kāpēc viņus tas aizrauj un kā rīkoties vecākiem, dzirdot šīs "aplamības", skaidro Labklājības ministrijas speciālisti īpašās "Vēstulēs vecākiem", kurās skaidro bērna attīstības īpatnības.

Lai arī pirmsskolas vecuma bērni spēj precīzi novērot, tomēr dabas notikumus labprāt izskaidro, piemēram, ar raganām un burvjiem, un viņiem patīk priekšmetus cilvēciskot. Bērns iedomājas, ka pērkona un zibens laikā kāds mākoņos trokšņo un met uguni. Šīs maģiskās domāšanas iemesls pirmskolas vecuma bērniem nav zināšanu trūkums vai pārāk daudz
dzirdētas pasakas.

No vienas puses, šajā vecumā bērni vēl nesaprot daudzus zinātniskus izskaidrojumus. No otras puses, ar fejām, raganām un citām maģiskām būtnēm viņi izskaidro lietas, kuras piedzīvo. Pat ja viņi vēl nekad par tām nav dzirdējuši – šajā vecumā viņi tās izdomā. Vispār ar šo tieksmi uz pārdabisko mazie nemaz nav tik tālu no mums, pieaugušajiem: daudzus gadsimtus cilvēce daudzas dabas parādības spēja izskaidrot tikai maģiski. Un tā tas bija ļoti ilgi, kamēr tika pierādītas dabas zinātnieku atziņas, piemēram, ka zeme ir apaļa. Un pat ar visu mūsu pieaugušo lietišķību mūsdienās: vai tad kādreiz neesat savu automobili, veļasmašīnu vai datoru nolamājuši kā personu, jo kaut kas nav bijis tā, kā gribējāt?

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

Noderīgas saites