Pirms 70 gadiem tādu pusaudžu vispār nebija vai apmēram tā… Vismaz līdz salīdzinoši nesenai pagātnei viņus neizdalīja kā atsevišķu pusaudzi. Plašākā lietošanā vārdi pusaudzis, tīnis, padsmitnieks parādījās Otrā pasaules kara gados.
No pirmajām tīņu kultūras rašanās dienām līdz tās mūsdienu līdziniecei pamata motīvi sakrituši: neatkarība un personības identitāte. Gadu ritumā mainījušās vietas, kur pusaudzis pauž neatkarību un identitāti, taču līdzekļi lielākoties ir tie paši: mūzika, deja, mode, untumi, valoda un attiecības. Kas raksturīgs mūsdienu tīņu kultūrai?
Kādā ziņā tavs pusaudzis līdzinās citu paaudžu padsmitniekiem, par to grāmatā "5 mīlestības valodas pusaudžiem" raksta tās autors Gerijs Čepmens.
Toreiz un tagad – piecas līdzības
Fiziskas un garīgas pārmaiņas
Galvenie problemātiskie jautājumi šodienas pusaudzim ir ļoti līdzīgi tiem, ko savos padsmitnieka gados pieredzēji tu pats. Vispirms ir jāpieņem izmaiņas ķermenī un jāiemācās ar tām sadzīvot. Aug kājas un rokas, plaukstas un pēdas, dažkārt neproporcionālā ātrumā, vēršoties "pusaudžu neveiklumā". Attīstās arī seksuālās iezīmes, kas var gan būt aizraujošas, gan radīt nemieru.
Šīs fizioloģiskās izmaiņas pusaudža prātā vieš daudzus jautājumus. "Es pieaugu, bet kā es izskatīšos?" Būšu pārāk garš vai pārlieku īss? Vai manas ausis pārmēru atkarāsies? Vai krūtis būs pārāk mazas? Un kas ar degunu? Esmu par resnu vai pārāk kārns? Augošā pusaudža prātā šī jautājumu parāde maļas riņķī un apkārt. Veids, kā pusaudzis saņem atbildes uz šiem jautājumiem, pozitīvi vai negatīvi ietekmē viņa personības identitāti.
Šo fizisko augsmi pavada arī "intelektuālās izaugsmes izrāviens". Pusaudzim attīstās jauns domāšanas veids. Bērns domā konkrētu darbību un notikumu valodā. Viņš sāk domāt tādu abstraktu jēdzienu kategorijās kā godīgums, uzticība un taisnīgums. Abstraktajai domāšanai līdzi nāk neierobežotu iespēju paplašinātā pasaule. Tagad tīnis spēj domāt par notiekošā atšķirīgajām izpausmēm, kāda būtu pasaule, ja neviens nekarotu, vai kā saprotoši vecāki varētu izturēties pret saviem bērniem. Izvērsto iespēju pasaule atver visas durvis personības identitātei. Pusaudzis aptver: "Es varu būt smadzeņu ķirurgs vai pilots, vai atkritumu vācējs." Iespējas ir neierobežotas, un tīnis sevi var iedomāties ļoti dažādās profesijās.
Spriestspējas vecuma iestāšanās
Padsmitnieka gadi ir arī saprāta vecums. Pusaudzis spēj domāt loģiski un saskatīt atšķirīgu pozīciju loģiskās sekas. Loģikas mēru viņš izmanto gan saviem spriedumiem, gan vecāku viedoklim. Vai zini, kāpēc pusaudzi bieži uztver kā "diskutētāju, strīdnieku"? Patiesībā viņš kaldina savas garīgās prasmes.
Ja vecāki to saprot, ar pusaudžiem var veidoties jēgpilnas un interesantas sarunas. Ja vecāki to nesaprot, attiecības var kļūt pretišķību pilnas – tad jaunatklātos intelektuālos muskuļus pusaudzim jādodas izvingrināt citviet. Tā kā intelektuālā attīstība un jaunas informācijas drusku uzkrāšana ir tik strauja, pusaudzim nereti šķiet, ka viņš ir gudrāks par saviem vecākiem, un, iespējams, par dažām jomām viņam ir taisnība.
Šis progresējošais domāšanas līmenis pusaudzi ieved kopumā jaunā sabiedrisko attiecību jomas izaicinājumu arēnā. Ideju pārspriešana ar vienaudžiem un viņu viedokļa uzklausīšana, no vienas puses, veido jaunu tuvības līmeni un, no otras puses, paver iespējas sāncensības attiecībām. Tādējādi tīņu kliķes (nelielas, tuvas sociālās grupas) lielākā mērā rodas intelektuālu ideju sakritības dēļ, nevis apģērba vai matu krāsas iespaidā. Tīņi, līdzīgi pieaugušajiem, ērtāk jūtas kopā ar tiem, kas viņiem piekrīt.
Personiskās morāles un vērtību konfrontācija
Intelektuālā spēja loģiski analizēt idejas un darbības un projektēt konkrētu uzskatu iznākumu izraisa citu ierastu pusaudžu pārbaudi: noskaidrot uzskatu sistēmu, ar kādiem viņi uzaudzināti, un noteikt, vai šie uzskati ir tik vērtīgi, lai tiem nodotos. "Vai manu vecāku uzskati par Dievu, morāli un vērtībām bija pareizi?" Tie ir smagi jautājumi, caur kuriem jāizlaužas katram pusaudzim. Ja vecāki šo cīņu nesapratīs, ietekme būs negatīva un faktiski viņi pusaudzi atgrūdīs.
Kad pusaudzis vecākus izvaicā par pamata uzskatiem, prātīgi vecāki labprāt uzklausīs jautājumus, neautoritāri centīsies sniegt godīgas atbildes un iedrošinās pusaudzi turpināt šo ideju izpēti. Proti, viņi izmantos iespēju iesaistīties ar pusaudzi dialogā par saviem gadu gaitā atbalstītajiem uzskatiem. Toties gadījumā, ja vecāki pusaudža jautājumus noraidīs, varbūt pat vainojot viņu par domu, ka vecāku uzskati varētu nebūt pareizi, pusaudzis būs spiests šos jautājumus uzdot kādā citā vietā.
Domas par seksualitāti un laulību
Cita svarīga problēma pusaudzim ir sapratnes veidošanās par savu seksualitāti, apgūstot vīriešu vai sieviešu sociālās lomas. Kas ir un kas nav piedienīgi attiecībā uz pretējo dzimumu? Kas ir pieļaujams viņu pašu seksuālajās domās un jūtās un kas ir nevietā? Šos jautājumus, ko bieži vien ignorē vecāki, pusaudzis nevar neievērot.
Pusaudža seksualitāte ir viņa personības sastāvdaļa un allaž klātesoša realitāte attiecībā uz pretējā dzimuma pārstāvjiem. Vairākums tīņu sapņo kādudien apprecēties un nodibināt ģimeni. Kādā aptaujā pirms dažiem gadiem tīņiem lūdza savirknēt svarīgākos mērķus nākotnē, un 86 procenti teica, ka priekšdienās vissvarīgākā viņu dzīves plānā būs ģimene, stāsta Čepmens. Ceļojums no agrīniem padsmitnieka gadiem līdz tīņa karotāja stabilajai laulībai un ģimenei pusaudža domās ilgst daudzas stundas.
Palīdzēt gatavi vecāki jautājumus par seksualitāti, randiņu periodu un laulību ieplūdinās parastās ģimenes sarunās. Piedāvājot praktisku un saprātīgu informāciju, viņi savu pusaudzi vadīs ar pareiziem drukātajiem materiāliem un tīmekļa vietnēm, kas atbilst padsmitnieka līmenim.
Šaubas par nākotni
Ir vēl viena kopīga problēma, kas bija jāšķetina pusaudžiem pagātnē un ir jārisina tīņiem šodien. Tā ir cīņa ar šaubām: "Ko es darīšu ar savu dzīvi?" Šajā jautājumā ieaužas arī profesijas izvēle, taču tas ir stipri dziļāks. Šis ir galēji garīgas dabas jautājums: "Kāda ir manas dzīves ieguldījuma vērtība? Kur rodama vislielākā laime? Kurā jomā iespējams mans vislielākais devums?"
Šie jautājumi var šķist filozofiski, bet pusaudžiem tie ir ļoti reāli. Vēl tiešāk padsmitniekiem jāatbild uz jautājumiem: "Vai es mācīšos augstskolā? Ja mācīšos, tad kurā? Vai man nevajadzētu dienēt armijā? Vai man būtu jāmeklē darbs? Kāds?" Pusaudži, protams, saprot, ka ikviena no šīm izvēlēm kaut kur ved. Viņpus nākamā soļa kaut kas ir, un nākamais solis ietekmēs pusaudža turpmākās gaitas. Jaunam prātam tas ir satriecošs izaicinājums.
Vecāki, kas vēlas palīdzēt, pastāstīs par savām iekšējām cīņām, saviem priekiem un vilšanās reizēm. Tu kā vecāks nedrīkstētu piedāvāt vieglas atbildes – to nevajadzētu darīt, toties vari iedrošināt pusaudža meklējumus un savu bērnu iepazīstināt ar dažādu profesiju pārstāvjiem, kuri dalītos savā pieredzē. Vari pusaudzim ieteikt gan vidusskolā, gan vēlāk augstskolā izmantot nodarbinātības aģentu padomus.
Avots: Gerijs Čepmens "5 mīlestības valodas pusaudžiem" (izd. "Zvaigzne ABC").
