Trīs iemesli, kādēļ vecākiem nevajadzētu kopā ar bērniem pildīt mājasdarbus
Foto: Shutterstock

Daudzi vecāki uzskata – ja viņi nekontrolēs skolā uzdoto mājasdarbu izpildi, bērns mācīsies sliktāk. Taču pētnieki no Stīvena F. Ostina un Djūka universitātēm ASV pierādījuši, ka tā nebūt nav. Viņi 30 gadu garumā vākuši datus par to, kā vecāku iesaiste mācību procesā ietekmē bērna atzīmes skolā. Izrādījās, ka vecāku sniegtā palīdzība jaunākajās klasē ir visai bezjēdzīga, bet pamatskolā vispār negatīvi ietekmē eksāmenu testu rezultātus.

Portāls "Adme" norāda uz trīs iemesliem, kādēļ par mājasdarbiem ir jābūt atbildīgam pašam skolēnam, nevis viņa vecākiem.

Bērns zaudē motivāciju mācīties

Saskaņā ar amerikāņu pētnieku novērojumiem, jo vairāk vecāki ir iesaistīti mājasdarbu izpildē, jo mazāk bērns vēlas mācīties. Viszemākā motivācija ir tiem bērniem, kuru vecāki kopā ar viņiem sēž pie rakstāmgalda, saka priekšā, kontrolē vai pat bērnu vietā izpilda uzdoto. Bet, lūk, skolēni, kurus vecāki "nespiež", mācās daudz aizrautīgāk.

Pacenties mazināt kontrolēšanu un palīdzi tikai tad, ja bērns tev pats to palūdz. Tādā gadījumā paskaidro to, kas bērnam nav saprotams, bet neizpildi uzdevumu viņa vietā. Ja bērns nevar ciest mājasdarbus, psiholoģe Ludmila Petranovskaja iesaka nepiespiest tos veikt, bet "pievienoties" bērnam viņa emocijās: atzīt bērna tiesības negribēt atstāstīt paragrāfu no garlaicīgās mācību grāmatas vai rakstīt vienu un to pašu burtu 10 rindiņas pēc kārtas. Bet pēc tam iemācīt "norīt krupi" (tikt galā ar grūtiem un nepatīkamiem darbiem) – piemēram, pastāstīt, kā tu pats to dari, kad negribi kaut ko darīt, bet darbiņš noteikti ir jāizdara.

Bērns nemācās uzņemties atbildību

Piespiežot bērnu sēsties pie mājasdarbiem, kontrolējot to izpildi un sodot par sliktām atzīmēm, tu kā vecāks uzņemies atbildību par mācībām, bet tas, savukārt, nozīmē, ka noņemt to no bērna pleciem. Un, kamēr tu stāvi viņam blakus kā vagars, viņš nemaz negribēs pats uzņemties atbildību.

Pēc psiholoģes Petranovskajas domām, audzinot bērnu šādā garā, vecāki viņam izdara lāča pakalpojumu. Ja mēs slikti strādāsim, mūs atlaidīs no darba, bet, ja mēs ēdīsim tikai čipsus, cietīs mūsu veselība. Ļauj iestāties sekām. Aizmirsa, ka ir uzdots uzzīmēt zīmējumu? Tātad, nāksies to izdarīt tā vietā, lai spēlētu spēlītes datorā. Nav izpildījis mājasdarbu? Lai tiek ar skolotāju galā pats. Prasme atbildēt par savu rīcību un samērot savus spēkus un laiku nākotnē nudien būs svarīgāk, nekā prasme precīzi izpildīt svešas komandas.

Pasliktinās attiecības starp vecākiem un bērniem

"Mājasdarbi izpildīti. Mātei sausa mute. Meita kļuvusi kurla. Kaimiņi iemācījušies visu jau no galvas. Suns pat spēj pārstāstīt…" ir tāds joks, taču tad, kad lieta nonāk līdz mājasdarbiem, patiesībā te nebūt nav jāsmejas. Tā vietā, lai kontrolētu katrā uzdevumā pieņemto lēmumu, psihologi iesaka izveidot uzticamas attiecības ar saviem skolēniem un kvalitatīvi pavadīt vairāk laika kopā: lasīt skaļi, apspriest izlasīto, kas notiek zinātnē un pasaulē, atrast laiku jaunām un interesantām nodarbēm.

Ja tev nav pieņemamas nekādas citas atzīmes, kā tikai teicami, pajautā sev, kāds ir iemesls tik kategoriskai attieksmei. Ģimenē, kurā divnieks var kļūt par skandāla iemeslu, bērni nejūt, ka ir mīlēti, neatkarīgi no viņu panākumiem un neveiksmēm. Psihologs Mihails Labkovskijs apgalvo, ka mācības ir bērna privāta lieta, bet vecāku uzdevums – viņus bez jebkādiem nosacījumiem mīlēt. Bet mīlestība taču ir svarīgākam nekā atzīmes, vai ne?

Un kā rīkojies tu, kad bērns negrib pildīt mājasdarbus? Varbūt arī tu sēdi blakus savam skolēnam un uzskati, ka kontrolei tomēr jābūt? Padalies savā pieredzē komentāros!

Zemāk atradīsi vairākus "Cālis" arhīva materiālus par šo tēmu – vai iespējams mācīties ar prieku un vai patiešām vecākiem vēl pēc garas darba dienas jāmēģina atcerēties formulas un domraksta rakstīšanas principi no sava skolas laika.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!