Trīs vecāku kļūdas, kas noved pie bērna skolas kavējumiem
Foto: Shutterstock

Ja gadījumā tavs bērns sācis "bastot" skolu, ir vērts pievērst uzmanību, kāda noskaņa valda ģimenē. Dažreiz vecāki saskaras ar šādu problēmu, turklāt to viņi uzzina ne jau uzreiz, bet tad, kad kavējumi jau kļuvuši sistemātiski.

Ģimene pārmet skolai, skolotājiem, klases audzinātājam, klasesbiedriem, skolu sistēmai un noteikti savam "grūtajam" bērnam. Godīgi palūkoties uz sevi, savām attiecībām ar dēlu vai meitu, uz "klimatu" mājās, spēj ne katra māte un tēvs.

Tomēr iemels skolas kavējumiem, kā likums, slēpjas ģimenē. Pedagoģe, psiholoģe Elēna Gončarova portālā "Letidor" aplūko tipiskākās situācijas, kurās vecāki ir paši vainojami pie tā, ka viņu pusaudzis "basto" skolu.

Nepareiza hierarhija

Ģimenē (kā mazā valstī) pastāv ne tikai savi likumi, bet to vada vadītāji – tēvs un māte. Viņi nodrošina, audzina, kontrolē, atbalsta un aizsargā.

Bērni ir kā šīs valsts pilsoņi, kuri seko izvirzītajiem noteikumiem, ievēro savu pozīciju ģimenes hierarhijā.

Tieši "hierarhijas inversija" (apgrieztā ģimenes locekļu hierarhijas sistēma, kad bērns atrodas "virs" vecākiem) ir visizplatītākais iemesls skolas kavējumiem.

Vecāku autoritātes zaudēšana, vienaldzība pret viņu domām un necieņa kļūst par pastiprinošajiem faktoriem, lai neievērotu noteikumus, starp kuriem ir arī sistemātiska skolas kavēšana.

Bērns izjūt visatļautību un zina, ka netiks sodīts par kādu rīcību (mammas kliegšana un tēva draudi jau ir pierasti), un apzinās vecāku vājo pozīciju. Bet pats galvenais, viņš nejūt vecāku atbalstu.

Trīs vecāku kļūdas, kas noved pie bērna skolas kavējumiem
Foto: Shutterstock

Pie mazākajām problēmām skolā bērns izvēlas "bēgšanas" stratēģiju, kas ir skolas kavēšana. Un tas ir tāpēc, ka mājās viņam nav ar ko parunāt, nav kam palūgt palīdzību.

Vecāki ir vai nu emocionāli bezspēcīgi, vai atgaiņājas ar frāzēm "Mācies risināt savas problēmas patstāvīgi!", "Bet ko tu no manis gribi?", "Neizdomā/nepievērs uzmanību..." utt.

"Hierarhijas inversija" sastopama tajās ģimenēs, kurās bērnam ir piešķirts "neaizskaramā" statuss.

Piemēram, kopš bērnības viņš bijis slimīgs un pret viņu netika izvirzītas nopietnas prasības. Viņu nodrošina ar labu apģērbu, ēdienu, gadžetiem, rada komfortu, bet nekontrolē. Vecāki burtiski viņam kalpo.

Skolotājiem skolā šādi vecāki stāsta, ka katru dienu ar bērnu runājas, paskaidrojot, ka uz skolu jāiet. Citiem vārdiem sakot, viņi rada priekšstatu, ka apzinīgi veic vecāku pienākumus.

Tā ir absolūta bezspēcība bērna priekšā, kuru, kārtējo reizi, bērns izmanto un uzvedas, kā vēlas.

Tāpat "hierarhijas inversija" var rasties ģimenē, kad bērns ar saviem skolas kavējumiem cenšas satuvināt vecākus.

Bērns ar savu uzvedību rada problēmas, lai mamma un tētis beidzot tomēr sāktu viens ar otru mijiedarboties, lai viņiem rastos kopīga jēga.

Piemēram, ja ģimene atrodas uz šķiršanās robežas, skolas kavēšana ar tās izrietošajām sekām mācībās var uz laiku saglabāt ģimeni un atlikt šķiršanos.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!