Trīs vecāku kļūdas, kas noved pie bērna skolas kavējumiem  (1)

Ģimene pārmet skolai, skolotājiem, klases audzinātājam, klasesbiedriem, skolu sistēmai un noteikti savam "grūtajam" bērnam. Godīgi palūkoties uz sevi, savām attiecībām ar dēlu vai meitu, uz "klimatu" mājās, spēj ne katra māte un tēvs.

Tomēr iemels skolas kavējumiem, kā likums, slēpjas ģimenē. Pedagoģe, psiholoģe Elēna Gončarova portālā "Letidor" aplūko tipiskākās situācijas, kurās vecāki ir paši vainojami pie tā, ka viņu pusaudzis "basto" skolu.

Ģimenē (kā mazā valstī) pastāv ne tikai savi likumi, bet to vada vadītāji – tēvs un māte. Viņi nodrošina, audzina, kontrolē, atbalsta un aizsargā.

Bērni ir kā šīs valsts pilsoņi, kuri seko izvirzītajiem noteikumiem, ievēro savu pozīciju ģimenes hierarhijā.

Tieši "hierarhijas inversija" (apgrieztā ģimenes locekļu hierarhijas sistēma, kad bērns atrodas "virs" vecākiem) ir visizplatītākais iemesls skolas kavējumiem.

Vecāku autoritātes zaudēšana, vienaldzība pret viņu domām un necieņa kļūst par pastiprinošajiem faktoriem, lai neievērotu noteikumus, starp kuriem ir arī sistemātiska skolas kavēšana.

Pie mazākajām problēmām skolā bērns izvēlas "bēgšanas" stratēģiju, kas ir skolas kavēšana. Un tas ir tāpēc, ka mājās viņam nav ar ko parunāt, nav kam palūgt palīdzību.

Vecāki ir vai nu emocionāli bezspēcīgi, vai atgaiņājas ar frāzēm "Mācies risināt savas problēmas patstāvīgi!", "Bet ko tu no manis gribi?", "Neizdomā/nepievērs uzmanību..." utt.

"Hierarhijas inversija" sastopama tajās ģimenēs, kurās bērnam ir piešķirts "neaizskaramā" statuss.

Piemēram, kopš bērnības viņš bijis slimīgs un pret viņu netika izvirzītas nopietnas prasības. Viņu nodrošina ar labu apģērbu, ēdienu, gadžetiem, rada komfortu, bet nekontrolē. Vecāki burtiski viņam kalpo.

Skolotājiem skolā šādi vecāki stāsta, ka katru dienu ar bērnu runājas, paskaidrojot, ka uz skolu jāiet. Citiem vārdiem sakot, viņi rada priekšstatu, ka apzinīgi veic vecāku pienākumus.

Tā ir absolūta bezspēcība bērna priekšā, kuru, kārtējo reizi, bērns izmanto un uzvedas, kā vēlas.

Tāpat "hierarhijas inversija" var rasties ģimenē, kad bērns ar saviem skolas kavējumiem cenšas satuvināt vecākus.

Bērns ar savu uzvedību rada problēmas, lai mamma un tētis beidzot tomēr sāktu viens ar otru mijiedarboties, lai viņiem rastos kopīga jēga.

Piemēram, ja ģimene atrodas uz šķiršanās robežas, skolas kavēšana ar tās izrietošajām sekām mācībās var uz laiku saglabāt ģimeni un atlikt šķiršanos.

Bērns skolas kavējumi sastopami tajās ģimenēs, kur laulāto attiecības pazaudējušas atklātību, patiesumu, siltumu un godīgumu. Bet saistībā ar vispārējo morāli, finanšu trūkumu, lai izšķietos, nevēlēšanos atzīt savu laulību par "slimu" laulātie paliek kopā.

Tad viens no vecākiem emocionāli "pieslēdzas" bērnam, atrod viņā spēku un jēgu palikt laulībā, "atbalstās" uz viņu, pārvēršoties no vecāka uz sabiedroto pret laulāto partneri.

Neverbālā līmenī bērns "nolasa" savu pozīciju un gudri to izmanto. Un pat ja tēvs stingri soda par skolas kavēšanu, tad "mamma – sabiedrotais" ar savām darbībām izrādīs līdzjūtību, kas neizbēgami darbosies kā deviantās uzvedības "pastiprinātājs".

Šāda attiecību forma, kad vecāki vārdos apspriež kavēšanu, bet darbos: viens – pieņem mērus, bet otrs – ieņem "aizstāvja" pozīciju (ar savu bezdarbību, pārmērīgi "mīkstu" reakciju), tiek dēvēta par "slēpto koalīciju".

"Slēptā koalīcija" – tā ir viena no vecākiem neformāla draudzība ar bērnu, kā likums, vērsta pret otru no vecākiem.

Šī tendence attiecībās netiek atzīta. Realitātē neviens no koalīcijas locekļiem neatzīs "vienošanos". Bet no sievietes var pat dzirdēt frāzi: "Vīri var būt daudz, bet dēls man ir tikai viens!".

Tikai augstas atzīmes, bezierunu paklausība, lieliski rezultāti mūzikas skolā vai treniņos – lūk, tās ir vecāku gaidas!

Vieni skolēni var atklāti paziņot par savu nevēlēšanos dzīvot uz "desmit ar plusu", bet citi – "ieiet somatiskā stāvoklī" un izvairās no slodzes, bet trešie – parāda klusēšanas protestu skolas kavējumu veidolā.

Šī uzvedības forma raksturīga ģimenē, kurā nežēlīgajā hierarhijā bērna viedoklis netiek ņemts vērā. Viņi ir kā māls vecāku rokās – ko no bērna vēlās, to arī vecāki lipina.

Tāda parādība, kā skolas kavēšana, sastopama ne tikai nelabvēlīgās ģimenēs, bet arī sociāli aizsargātās, tā sauktajās – "pilnajās" un pilnībā veiksmīgās.

Skolas kavēšana, kā likums, rada problēmas savstarpējās attiecībās ar skolotājiem un klasesbiedriem. Bet pie vienādām grūtībām daži turpina apmeklēt stundas un cenšas izveidot komunikāciju, bet citi izvēlas iespēju kaut uz nelielu laika sprīdi atlikt problēmu un "basto" skolu.

Tieši situācija ģimenē un vecāku pozīcija nosaka skolēna uzvedības stratēģiju, uzsver psiholoģe.