Trīs viltīgi triki, kuri palīdzēs bērnam uzvarēt pat visspēcīgākās bailes
Foto: Shutterstock

Bieži vien vecāki paši provocē baiļu rašanos saviem bērniem. Piemēram, bērns baidās ne tik ļoti no kādas parādības, cik no pieaugušo reakcijas uz to. Un ne vienmēr šo situāciju pavada vētrainas emocijas un kliedzieni "neaiztiec", "ej malā" vai atklāta biedēšana: "Redzi to onkuli? Tagad viņš tevi paņem līdzi".

Psihologs Vladislavs Sotņikovs portālam "Letidor" stāsta, kā vecāki var atbrīvoties no sava bērna bailēm ar spēļu palīdzību un, izmantojot trīs viltīgus trikus. Speciālists arī aplūko, kāpēc vispār bērnam rodas viena vai otra veida bailes.

Literatūrā esot aprakstīts kāds gadījums no psihologu terapijas meitenei ar skaidri nemotivētām bailēm iet uz skolu. Strādājot ar viņas mammu, noskaidrojies, ka uz skolu abas gājušas pa maršrutu, kuram mammas bērnībā bija saistība ar spēcīgu traumu. Un katru reizi ar meitu paejot garām šai vietai, viņa instinktīvi cieši saspiedusi meitas roku. Un meitene to uztvēra kā signālu par draudošām briesmām, tādēļ arī sāka baidīties no došanās uz skolu.

Kā saprast, ka bērnu nomoka bailes

Mazulis ne vienmēr atklāti runā par savām bailēm – dažreiz vienkārši tāpēc, ka vēl neprot sarunāties. Nav obligāti uzreiz jāiet pie psihologa, jo ikviens vecāks pats to spēj pamanīt, labi ielūkojoties sava bērna uzvedībā.

Piemēram, angļu psihologs Džons Bovlbijs aprakstījis ārējo pazīmju sistēmu, ko nosaucis par "baiļu indikatoriem": piesardzīga lūkošanās apkārt, ko pavada kustību aktivitāte, izbiedēta sejas izteiksme, kontakta meklēšana ar kādu.

Bieži no skolēna pirms kontroldarba rakstīšanas var dzirdēt, ka viņam sāp galva, vēders, paaugstinājusies ķermeņa temperatūra.

Šo simptomu reālai klātbūtnei vai neesamībai principiālas nozīmes nav, fakts paliek fakts: aiz reālas vai iedomātas klātbūtnes slēpjas bailes, kuras bērns vai nu nevar atklāti nosaukt vai nevēlas to darīt.

Psihologs Sotņikovs stāsta, ka pastāv tāda ekspress diagnostika, lai noteiktu emocionālo stāvokli. Piemēram, 3-5 dienu laikā vecākiem ir jāseko sekojošām bērna uzvedības parādībām:

  • Nemiers, nervozitāte visas dienas garumā;
  • Problēmas uz uzmanības koncentrēšanos uz kaut ko;
  • Sejas vai kakla muskuļu sasprindzinājums;
  • Kaprīzes un raudulīgums;
  • Problēmas ar miegu un iemigšanu.

Ja kaut viens no aprakstītajiem simptomiem parādās sistemātiski, nepieciešams vērsties pie speciālista, lai veiktu padziļinātu diagnostiku.

  • Sliktie rūķi, bailes no tumsas un strīdiem ģimenē – bērnu neirozes, par kurām šajā rakstā stāsta Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas bērnu neirologs.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!