Lēnīgi bērni var būt gan flegmatiķi, kuriem tas ir dzīvesstils, gan arī parasti aktīvi bērni (sangviniķi un holēriķi), kuri, savukārt, šādā veidā parāda pretošanos. Tādēļ pacietība ir galvenais vecāku ierocis. Ja bērnu pieņem tādu, kāds viņš ir, tad ir vieglāk saprast, palīdzēt un pielāgoties, lai komfortabli justos visi.
Ko darīt, ja bērnu pastāvīgi nākas bikstīt
Kā portālam "Ihappymama" stāsta jomas speciālisti, bērniem ir grūti sasaistīt savu dzīvi ar kaut kādiem laika rāmjiem. Tādēļ vecāku "nav laika" vai "pēc 10 minūtēm izejam" nepavisam viņus nemotivē. Te var palīdzēt vien novērošana. Ja bērns ir flegmatiķis vai melanholiķis, tad viņš dos priekšroku visu darīt lēnām un rūpīgi. Kliegšanu un prasības viņi uztver ļoti sāpīgi, viņiem pēc tam ir grūti nomierināties pēc pavēles. Vislabāk ir izstrādāt dienas režīmu, ņemot vērā bērna tempu. Un, protams, gatavoties iziešanai un pasākumiem savlaicīgi, citādāk bez stresa neiztikt. Šādā veidā bērns iemācīsies izstrādāt savu tempu, bet pēc tam arī to mainīt.
- Ja vecākiem ar bērniem ir rakstruru nesaderība, var iztikt arī bez tračiem. Kā to panākt? To atradīsi šajā rakstā, kur situāciju ģimenē modelē situāciju modelē socioniķe Evija Jasūna.
Ja jūs nekur nekavējat, tad nevajag bērnu steidzināt ēšanas, pastaigas laikā, tualetes apmeklējuma laikā – tikai tāpēc, ka tev šķiet, ka viņš visu dara pārāk lēnām. Pirmkārt, ļauj bērnam dzīvot savā tempā, otrkārt, bērns var izmantot tavas dusmas, lai pievērstu tavu uzmanību visnepiemērotākajā brīdī.
Jo vairāk norāžu, uzstājības, prasību vecāki bērnam dod, jo vairāk viņos aug pretošanās gars. Mamma teica tā, tātad es izdarīšu tieši pretēji! Nevienam nepatīk, ja viņu izrīko kā karavīru. Beigu beigās, bērni vienkārši trenējas ignorēt vecāku izteikto morāli.
Parasts nogurums, notikumiem un nodarbībām pārsātināta diena arī var krietni "palēnināt" bērna tempu. Ja bērns ir noguris, samazini tempu un nodarbību daudzumu, ļauj izgulēties, pastaigāties, un viņš pats ieies atpakaļ savā ritmā. Lai nepieļautu pārguruma iestāšanos, ir svarīgi atpūsties starp nodarbēm, būt svaigā gaisā un nodarboties ar sportu.
Nevajadzētu bērniem vienlaicīgi likt izpildīt vairākus uzdevumus. Piemēram, izmācīties, sakārtot istabu, nomazgāt traukus. No šāda apjoma darbu bērns apmulst, viņa uzmanība tiek izkliedēta, un viņš nezina, pie kā ķerties, un rezultātā – nekas no minētā saraksta nav izdarīts vai izdarīts pa roku galam. Īpaši svarīgi šis ir pirmsskolas vecuma bērniem.
Cieni bērna laiku un darbošanos. Nepārtrauc viņa spēles un nodarbes bez nepieciešamības un neuzspied savas idejas, kā jādara, kā būtu labāk un interesantāk. Ja tu nepārkāp bērna robežas, ļauj viņam savu laiku veltīt spēlēm, viņš iemācīsies ieklausīties arī tevī. Bet tas, savukārt, nozīmē, ka tev būs vieglāk ar viņu vienoties par jebkuriem jautājumiem.
Spēle un fantāzija – šīs ir divas vecāku palīdzes, par kurām bieži tiek piemirsts. Nomaini kliegšanu uz spēli, un bērns daudz veiksmīgāk ies tev pretim.
Un neaizmirsti, ka bērnu lēnīgums ir atkarīgs no vecuma. Līdz trīs gadu vecumam bērni vienkārši nespēj ātri savākties un mainīt savu nodarbošanos pēc tavām norādēm. Bet plānot savu laiku bērnam var sākt mācīt, tuvojoties četru, piecu gadu vecumam.
- Šeit atradīsi testu, kuru aizpildot, iespējams, tiksi skaidrībā, kāds ir tava bērna temperaments.
