Vecāku iecienītas frāzes, no kurām vajadzētu atteikties komunikācijā ar bērnu

Vecāku iecienītas frāzes, no kurām vajadzētu atteikties komunikācijā ar bērnu
Foto: Shutterstock

Mēdz būt tā, ka mammas un tēti saskaras ar situācijām, kad bērns galēji naidīgi reaģē uz dažām, viņam veltītām, frāzēm. Bet mēdz būt arī tādi gadījumi, ka vispār nereaģē. Un tas ir tikai tādēļ, ka bērns vienkārši pierod pie tā frāžu komplektiņa, kuru vecāki izmanto ikdienā. Reaģēt uz tāda veida frāzēm bērnam šķiet absolūti bezjēdzīgi.

Kad pieaugušie komunicē ar bērnu, viņi bieži vien izmanto frāzes, absolūti nepadomājot par sekām. Vecāki ar dažādu frāžu palīdzību cenšas panākt no bērna paklausību, ievērojot noteiktus noteikumus vai klusumu. Tomēr reti kurš aizdomājas, kāda nozīme ir katrai no šīm izteiktajām frāzēm. Turklāt šādas frāzes no vecāku mutes izskan pavisam nemanāmi un viegli, un tās vēlāk tiek nodotas pat paaudzēs. Mēs paši nemaz nepamanām, ka saviem bērniem sakām to pašu, ko paši esam dzirdējuši no saviem vecākiem un vecvecākiem.

Starp citu, tieši šīs frāzes kādreiz mūs pašus tā kaitināja! Bet tagad mēs jau to vairs nesaprotam. Bet pats briesmīgākais, ka šādi izteicieni, ko psihologi portālam "Vospitaj" min tālākajā tekstā, var nodarīt patiešām nopietnu kaitējumu bērna personības veidošanās procesā. Lūk, aplūkosim, par kādām frāzēm šeit tiek runāts jeb minēsim konkrētus piemērus, ko nevajadzētu teikt savai atvasei!

Kādēļ dažas frāzes rada šādu negatīvu efektu un tieši kādu…

Visupirms neaizmirsti par to, ka jebkura aizliegumiem pilna frāze bērnu ietekmē īpašā veidā. Viņa galvā uzreiz rodas jautājums: "Bet kāpēc nedrīkst?" Daudzi taču tā dara!" Īpaši viņiem ir nesaprotama frāze gadījumā, ja mamma kaut ko dara, bet viņam, redz, vienlaikus tas pats tiek liegts.

Dažiem vārds "nedrīkst" ir kā sarkanā lupata bullim. Ja reiz nedrīkst, tātad tas ir kaut kas interesants, jāpamēģina. Un bērns dara tieši to, kas ir aizliegts.

Vecāku iecienītas frāzes, no kurām vajadzētu atteikties komunikācijā ar bērnu
Foto: Shutterstock

Tāpat ikdienišķā konkrētu frāžu atkārtošana zaudē to īpašo jēgu. Pirmo reizi to dzirdot, bērns paklausīs. Bet paies kāds laiciņš, un uz mammas teikto: "Tu mani kapā iedzīsi!" viņš reaģēs citādāk. Tad bērns kārtējo reizi padomās, ka mamma atkal vēlas kaut ko panākt. Un neko nedarīs. Tas notiek praktiski vienmēr. Agri vai vēlu ar līdzīgu scenāriju saskaras vairums vecāku.

Arī šeit atradīsi sešas frāzes, ko nevajadzētu teikt bērnam, tostarp iecienīto: "Es esmu tik vīlies tevī!"

Ko tad nevajadzētu teikt

Šajā sarakstā ietilpst frāze: "Man nav vajadzīgs dēls-netīrelis (meita-netīrele, sivēns un tamlīdzīgi), kā arī "tādus riebīgus bērnus neviens nekad nemīlēs!". Kādēļ tieši šīs frāzes ierindotas pirmajā vietā? Tāpēc, ka šis ir pats sliktākais, ko kāds bērns var dzirdēt savā dzīvē. Jā, iespējams, tev šī ir audzinoša frāze, bet bērna acīs tā izskatās pavisam citādāk. Viņš domā, ka viss patiesībā tā arī ir, un ka pavisam drīz viņš saviem dārgajiem cilvēkiem kļūs nevajadzīgs. Viņa apziņā parādās sapratne, ka mīlēt var tikai par kaut ko. Citādāk – nekādi. Ka mīlestība ir jānopelna.

Tālāk seko frāze: "Tev nekad nekas neizdodas vai Nu, kurš tā dara!?" Ko sacīt? "Lieliskos" vārdus, kad tiek sākts kaut kas jauns. Saki tos biežāk, un pavisam drīz tevis teiktais ieņems jau reālas aprises. Bērns negribēs nemaz censties kaut ko mainīt, ja nemitīgi atgādināsi, ka viņam nekas nesanāk.

Frāze: "Labi, labi, nopirkšu, tikai beidz niķoties!" grauj tavu autoritāti. Ja reiz esi bērnam pateicis, ka to nedarīsi, tad savu vārdu arī turi, esi konsekvents un nepakļaujies manipulācijām. Viņam ir jāsaprot, ka tavs lēmums ir galīgs un asaras te nepalīdzēs. Pretējā gadījumā tevi mīcīs kā mālu. Bērni ātri saprot, ka šādā veidā ir visai viegli panākt sev vēlamo.

"Ja vēl vienu reizi kaut kas līdzīgs atkārtosies – tu tā dabūsi!, bet vēl pastāv pārsteidzošas frāze, kā, piemēram, "Tā, atdosim tevi tagad policistam, viņš tevi izmācīs!" Kā tu pats to uztvertu, īpaši agrīnā vecumā? Diezin vai tu kristu sajūsmā. Tad kāpēc kaut ko tamlīdzīgu teikt paša bērnam?

Vecāku iecienītas frāzes, no kurām vajadzētu atteikties komunikācijā ar bērnu
Foto: Shutterstock

Ja vēlies, lai bērns tevi cienītu, tad nevajag visu laiku par viņa neveiksmēm atgādināt, sakot: "Es taču teicu (brīdināju), ka tā notiks!"" un nevajag vaicāt: "Ko tu tagad gribi?". Īpaši spēcīgu ietekmi šādas frāzes atstāj uz pusaudžu vecuma bērniem. Pēc pirmās daļas "es taču" viņu apziņa automātiski atslēdzas, un turpinājumu bērns vispār nedzird. Konkrētajā gadījumā bērniem nav nepieciešams atgādināt, ka viņi iepriekš tikuši brīdināti un neklausījuši. Viņiem tagad tāpat jau ir slikti. Pavērojot paša neveiksmes, viņi jau ir saņēmuši sodu par savu kļūdu, bet tagad par to arī maksās. Vai tas vēl ir par maz? Vai tiešām nevar visam tagad bērnu atbalstīt?

Spriedelējot par bērnu audzināšanu, un izmantojot frāzi: "Pieklājīgas meitenes un zēni tā neuzvedas!", tu riskē, ka nākotnē atsevišķas bērna vēlmes tiks apspiestas. Piemēram, ja meitenei būs vēlme strādāt profesijā, kas it kā ir visai tālu no sievišķīgā, tas spēcīgi traucēs un saskumdinās viņu. Jo, redz, jau no bērnības viņai mēģināts ieborēt, ka meitenēm līdzīgas lietas darīt nepiedien.

Frāzes: "Nu jā, tas nu gan ir iemesls raudāšanai!" vai "Atkal pinkšķi par niekiem!" arī pietiekami bieži ir sastopamas vecāku vārdnīcā. Jā, raugoties no pieaugušā skatpunkta, atradis, par ko kreņķēties, bet tas taču bērnam ir svarīgi! Bērns kaut ko centies izdarīt, kaut kas nav izdevies, vai salūzis, vai vēl kaut kas noticis. Tev, iespējams, tas ir nieks, bet viņam – dzīves traģēdija.

"Visus nervus esi sabeidzis" – šī ir ļoti iemīļota mammu un vecmammu frāze. Tā tiek izmantota, kad vecākās paaudzes ģimenes locekļi cenšas manipulēt ar bērniem. Tomēr ar laiku bērni saprot, ka mamma viņa dēļ nesaslims, viņa vienkārši vēlas bērnu ietekmēt, un neko vairāk. Un bērna apziņa automātiski atslēdzas, un viņš turpina nodarboties ar savām lietām tālāk.

Vecāku iecienītas frāzes, no kurām vajadzētu atteikties komunikācijā ar bērnu
Foto: Shutterstock

"Jā, jā – gudrinieks, malacis" – iespējams, tu patiešām vēlējies bērnu paslavēt. Vienkārši tev nepavisam nesanāca tā, kā viņš vēlētos. Mazulis ļoti ilgi cenšas kaut ko izdarīt, un beidzot viņam tas izdodas, bet te atkal parādies tu ar savu "gudrinieks", viņam uzbāžoties kā muša. Viņš vēlētos, lai tu no sirds papriecātos, nevis šādi.

  • Arī šeit atradīsi šķietami pozitīvas frāzes, no kurām tomēr ieteicams būtu izvairīties.

Bezgalīgais saraksts

Psihologi pieminējuši tikai visizplatītākās frāzes. Iespējams, to, ko lieto tu, šajā sarakstā nemaz nav, taču teiktajam šādā formā, piemīt līdzīga ideja. Tādēļ aizdomājies un paanalizē savu valodu.

Vai tev pašam gribētos, lai kāds reaģētu šādā veidā? Iedomājies sevi bērna vietā, ko tu justu, izdzirdot šādus vārdus? Tiec skaidrībā, kas tieši tev nepatīk un centies sevi kontrolēt. Un nākamajā reizē paklusē. Izdomā analogus vārdu salikumus, bet jau ar citu vēstījumu. Ar bērniem ir jārunā tā, lai viņi saprastu teiktā jēgu.

Te atradīsi frāzes, kas bērnu palīdzēs izaudzināt par neveiksminieku.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!