No bērnības mēs saviem bērniem mācām: laiks ir jāizmanto saprātīgi. Bet bieži aizmirstam par galveno – ja mēs paši no rokām neizlaižam televizora pulti, mūsu vārdiem nav nekāda audzinoša spēka.
Laika plānošanas jautājums ir tikai viens no punktiem, kuram vajadzētu sekot mūsdienīgam cilvēkam, tādam, kurš vēlas virzīties uz priekšu savā personības attīstībā. Taču nesteidzies pieteikties semināriem vai personības izaugsmes treniņiem. Sākumā palasi portālam "Letidor sniegtās psihologa Oļega Ivanova rekomendācijas.
Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā visai populāras kļuvušas personības izaugsmes nodarbības. Neskaitāmi semināri, treniņi, populāru un mazpazīstamu psihologu grāmatas – šis kopums aicina attīstīt sevi un savus talantus.
Tomēr nekāds "koučs" mums nepalīdzēs, ja nesāksim savai attīstībai veltīt laiku, kura mums gandrīz vienmēr pietrūkst. Mēs taču nemaz nesargājam laiku. Nav mums tāda ieraduma, mēs kaut kā neaizdomājamies par to, ka laiks ir neaizstājams resurss: katra minūte no mūsu dzīves ir vienīgā un neatkārtojamā un nekad vairs neatgriezīsies. Un tikai no mums ir atkarīgs, kā šī minūte tiks izlietota: sporta nodarbībām, grāmatas lasīšanai, miegam, jaunas profesijas apguvei vai bezjēdzīgiem strīdiem un nīkšanas pie televizora pults, aizdomāties mudina psihologs.
Kopš bērnības mēs tik bieži esam dzirdējuši sakāmvārdu: "Laiks ir nauda". Bet laiks maksā naudu burtiskā nozīmē: piemēram, izlikt datorā kārtējo kāršu spēli steidzama darba vietā; mācīties svešvalodu vai katru piektdienu pasēdēt bārā, vai stundām ilga pastaiga pa lielveikalu, meklējot to, kam iztērēt naudu.
Patērēšanas kultūra piespiež mūs visus kustēties un aizvien mazāk aizdomāties par šo kustības virzienu un par tā mērķiem, arvien retāk izdarīt secinājumus.
Šķiet, ka daudzi jau ir samierinājušies ar šādu lietu kārtību. Bet tie, kuri nav samierinājušies, ne īpaši saprot, kā tikt ārā no šī apburtā loka. Bet, starp citu, nav nekā vienkāršāka, uzskata psihologs. Lūk, te būs noteikumi tiem, kuri vēlas sākt reāli cienīt savu laiku un virzīties uz priekšu un uz augšu!
Pārstāj skatīties televizoru
Uz visiem laikiem! Pirmajā laikā būs grūti, bet tu tiksi galā. Izmest televizoru pa logu vai sasist to gabalos tomēr nevajadzētu. Tu vari to sev paturēt, bet tikai – lai skatītos labas filmas. Ja neesi pārliecināts par savu gribasspēku, uzdāvini to kādam vai pārdod.
Galvenais, lai tavā mājā vairs nebūtu televīzijas. Ja tā paliks ar tevi, tad agri vai vēlu tu noteikti sevi pieķersi, skatoties bezjēdzīgu, stulbu realitātes šovu par ģimenes dzīvi vai inscinētus likteņa procesus.
Vēlāk tu sapratīsi, ka esi iztērējis milzum daudz sava nenovērtējami dārgā laika. Bet tavi bērni diezin vai paši to apzināsies, viņi tikai sekos tavam dzīvesveidam.
Tiec vaļā no krāmiem
Mūsdienu sabiedrība veidota tā, ka, pašiem to nemaz negribot, mēs iegādājamies milzum daudz mums nevajadzīgu lietu. Tieši tas pats notiek ar bezjēdzīgu informāciju, kuru mēs esam spiesti "uzsūkt' un pārstrādāt.
Izmet visu, kas tavā dzīvē var tikt pieskaitīts pie atkritumiem. Tiec vaļā no tā, kas tev patiesībā neko nenozīmē un nekad nav noderējis ne praktiskajā, ne intelektuālajā dzīvē.
Pašorganizācijai un sevis attīstībai ir precīzi jānodala, kas tev patiešām ir svarīgi, bet kas tikai "košļene smadzenēm". Un nobloķēt nevajadzīgo. Izmet krāmus un nekrāj jaunus!
Iziet no komforta zonas; virzīties uz priekšu
Jebkāda attīstība ir iespējama tikai tad, ja ir kur virzīties, bet komforta zonā cilvēkam nav nepieciešamības kustēties – viņam tāpat ir labi. Bet, kad cilvēkam ir labi, tad arī virzīties negribas. Pēc noklusējuma.
Starp citu, iziet no komforta zonas uzstājīgi tiek rekomendēts tieši personīgās izaugsmes attīstībai. Pārvarēt sevi, savu slinkumu, neizlēmību, dažreiz pat bailīgumu. Visvienkāršākais piemērs: apskriet lieku apli ap stadionu, kad it kā jau esi izpildījis dienas normu.
Nezin kāpēc vissmagākā slodze vienmēr izrādās tā visnoderīgākā. Arī galvas smadzenēm nepieciešama pastāvīga domāšanas slodze, tādēļ noslogo sevi ar lietderīgu prāta trenēšanu. Tad arī bērns ar laiku piesavināsies šo paradumu un centīsies izdarīt nedaudz labāk, nekā tikai vienkārši mājasdarbu izpildīt.
Bet tas nenozīmē, ka nevajag atpūsties, vienkārši arī atpūtai jābūt apzinātai: viena stunda seriāla pirms miega, nevis visa sezona no rīta līdz vakaram.
Virzīties uz priekšu
Dzīve – tā ir kustība uz priekšu. Cilvēkam ir svarīgi neapstāties. Visnoderīgākā mācībstunda bērniem – tā ir vecāku kustība uz priekšu. Vai tā būtu jaunas svešvalodas apguve vai jaunu recepšu apgūšana, – vienalga, bet uz priekšu.
Domāt, bet nevis noskatīties
Nestrīdēšos ar to, ka mūsdienu cilvēka tipiskā domāšana palīdz labāk tikt galā ar dzīves tempa pieaugumu, informācijas apjoma palielināšanos, tās filtrēšanu un piesavināšanos. Tomēr tā rezultātā cilvēks vairs pasauli neuztver visaptveroši, viņš nespēj izprast saikni starp faktiem, notikumiem, rīcību, domām. Tiek zaudēta ne tikai spēja analizēt un savirknēt loģikas ķēdīti, bet zūd arī prasme domāt.
Jebkura problēma tiek parādīta komiski – tā vieglāk un uzskatāmāk. Šo pašu virspusējo domāšanas veidu no pieaugušajiem piesavinās arī viņu bērni. Bet pēc tam vecāki brīnās, kāpēc bērns nav spējīgs identificēt vienkāršākās cēloņsakarības.
Īstas, nevis iedomātas (tipveida) problēmas risināšana prasa daudz dziļāku izpratni par to. Bet, lai to izdarītu, ir jāspēj pašorganizēties un jāpieliek nopietni spēki šī uzdevuma paveikšanai.
Sākumā tas nebūs viegli, bet, iemācot sevi analizēt situācijas, tu ieiesi jaunā personības izaugsmes līmenī.
Atteikties no liekiem vārdiem un strīdiem
Pienācis laiks iemācīties nekomunicēt ar nevajadzīgiem cilvēkiem un atteikties no bezjēdzīgiem strīdiem. Jācenšas ieņemt tādu pozīciju, kurā nav nepieciešamības kādam kaut ko pierādīt.
Oponentam jau liec noprast, ka viņš tevi nepārliecinās. Šādā gadījumā zūd interese par strīdu, zūd vajadzība tajā iesaistīties.
Un to māci arī savam bērnam. Protams, ka ar sava personīgā piemēra palīdzību.
Tā tu saglabāsi savu dārgo laiku, spēkus un enerģiju tam, lai virzītos uz priekšu. Uz augšu.
