Vitamīnu deficīts bērnam: pazīmes un ieteikumi, kā rīkoties

Vitamīnu deficīts bērnam: pazīmes un ieteikumi, kā rīkoties
Foto: Shutterstock

To, cik bieži bērns slimos, nosaka iedzimtā imunitāte, taču pietiekams vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzums, sportiskas aktivitātes, svaigs gaiss, miegs un pozitīvs mikroklimats mājās var ievērojami uzlabot imunitāti un palīdzēt izvairīties no saslimšanām. Kādus vitamīnus bērniem uzņemt rudenī, vai ar pārtiku iespējams nodrošināt vajadzīgo vitamīnu daudzumu, kādi ir iemesli vitamīnu trūkumam un kādas pazīmes par to liecina, skaidro "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte.

Zivju eļļa – īpaši svarīga rudenī un ziemā

Rudens ir gada bagātākais laiks, kad dāsni pieejamas garšīgas un veselīgas dabas veltes. Sākot jauno mācību gadu skolā vai bērnudārzā, bērnu fiziskā un emocionālā slodze parasti pieaug, tāpēc jo īpaši svarīgs ir sabalansēts un vitamīniem bagāts uzturs. Iekļaujot ēdienkartē pietiekami daudz vietējo augļu, ogu un dārzeņu, organisms saņems tam nepieciešamās uzturvielas. Taču, kad saulīte sāk sildīt mazāk un dienas kļūst īsākas, vajadzētu sākt domāt par zivju eļļas lietošanu. Labās taukskābes palīdzēs organismam ražot D vitamīnu. Tas uzlabos imunitāti atvairīs vīrusus un saaukstēšanos, kā arī uzlabos skolas gaitās tik nepieciešamo atmiņu un koncentrēšanās spējas. "Pēdējos gados arvien vairāk tiek atklāta D vitamīna pozitīvā iedarbība, to iesaka dot bērniem jau kopš dzimšanas, lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantotu kalciju, kas kritiski nepieciešams straujajā kaulu un zobu augšanas periodā," saka Zālīte.

Vitamīnu deficīta iemesli

Biežākie klupšanas akmeņi ir vecumam, augšanas ātrumam, dienas ritmam un fizisko aktivitāšu daudzumam neatbilstoša ēdienkarte. Lai pārliecinātos, ka bērna organisms saņem visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus, ieteicams izanalizēt bērna ēdienkarti un pārliecināties, vai tajā ir ne tikai pietiekams augļu, ogu un dārzeņu daudzums, bet arī graudaugi, piena produkti, olas, gaļa, zivis un vērtīgās taukvielas. Diemžēl nereti bērna reālā ēdienkarte neatbilst vēlamajai gan ēšanas paradumu, gan alerģiju un dažādu pārtikas produktu nepanesamību dēļ. Tādā gadījumā jāizvērtē iespējas uzlabot ēdienkarti un, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, papildus uzņemt trūkstošos vitamīnus. "Tāpat nepietiekams uzturvielu daudzums mēdz aktualizēties līdz ar bērnudārza gaitu uzsākšanu, jo īpaši, ja izteikts "izvēlīgā ēdāja" periods. Ja tas ieilgst, nepieciešamo uzturvielu daudzumu iespējams uzņemt ar vitamīnu kompleksu attiecīgā vecuma bērniem. Sabalansēti vitamīni ar minerālvielām, kā arī papildus pievienoti augu ekstrakti, stimulēs imunitāti un nodrošinās normālu attīstību," stāsta farmaceite.

Vitamīnu deficīts bērnam: pazīmes un ieteikumi, kā rīkoties
Foto: Shutterstock

Vitamīni, kuri bērniem visbiežāk trūkst

Visbiežāk novērots, ka bērniem trūkst D vitamīns, C vitamīns un dzelzs. D vitamīna trūkumu veicina mūsdienu tendence arvien vairāk laika pavadīt iekštelpās pie dažādu ierīču ekrāniem, nevis ārā, kur organisms saules staros (saules stari nonāk līdz zemei arī mākoņainā laikā) sintezē D vitamīnu. Tāpat D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot zivis, taču parasti bērnu ēdienkartē tās sastopamas reti. Savukārt dzelzs deficīts varētu būt skaidrojams ar nepietiekamu vai nekvalitatīvu dzīvnieku izcelsmes produktu uzņemšanu, bet C vitamīna nepietiekamību izraisa pārāk mazs augļu un dārzeņu patēriņš.

Pazīmes, ka liecina par vitamīnu trūkumu

Situācijās, kad novērojamas izmaiņas bērna ķermenī un uzvedībā, īpaša vērība jāpievērš ikdienā uzņemtajam vitamīnu daudzumam – ļoti iespējams, ka iemesls ir vitamīnu trūkums.

• Neizskaidrojams nogurums – var liecināt par D vitamīna trūkumu.
• Bālums un reiboņi – dzelzs trūkums organismā.
• Izteikta zobu bojāšanās – kalcija, fluora trūkums.
• Grūti sakoncentrēties – B vitamīnu trūkums.
• Problemātiski iemigt, krampji – magnija trūkums.
• Sausa āda, nieze – A vitamīna, cinka trūkums.

Rudenī ieteicamie vitamīnu avoti - augļi un dārzeņi

Rudens ir labākais laiks, lai stiprinātu organismu un uzturā lietotu sezonālos, veselībai tik ļoti vērtīgos vietējos augļus, ogas un dārzeņus. Tie nodrošinās organismu ar nepieciešamo vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu daudzumu, uzlabos pašsajūtu un stiprinās imunitāti. Sezonālie produkti, ko noteikti lietot uzturā:

• Āboli – smadzeņu darbībai.
Brūklenes – imunitātei.
• Dzērvenes – aizsardzībai no dažādām infekcijām.
• Burkāni – acīm.
• Rutki – pret infekcijām un gremošanas sistēmai.
• Bietes – dzelzs avots.
Smiltsērkšķi – īsts vitamīnu eliksīrs, spēcīgs antioksidants.
• Ķirbji – vielmaiņas uzlabošanai.
Kāposti – C vitamīna avots.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!