"Līdz šim brīdim vairums vecāku visā pasaulē ir pārliecināti, ka disciplīnu nevar panākt bez piespiešanas, moralizēšanas un sodiem," atzīst profesors, taču viņš ir pārliecināts, ka šīs audzināšanas metodes ne tikai nedod rezultātu, bet arī grauj vecāku un bērnu attiecības.
Vienā no savām lekcijām Noifelds padalījies ar 12 praktiskiem veidiem, kā no bērna panākt labu uzvedību, nekaitējot viņa emocionālajai veselībai un saglabājot saikni ar vecākiem. Lūk, šos viltīgos veidus atspoguļo "Letidor"!
Cik vien bieži iespējams, izmanto dienaskārtību un rituālus, piemēram, kopīgu pusdienošanu vai vakariņošanu, vakara pastaigas vai kopīgus izbraucienus ārpus pilsētas. Tas viss nostiprina piesaisti un bērnam sniedz stabilitātes sajūtu, kas neietekmēs viņa uzvedību.
Uzņemies atbildību par to, lai bērnu pasargātu no nepatikšanām. Ja nevēlies, ka strīda laikā ar māsu tavs bērns viņai iesistu ar kaut ko smagu, vienkārši izdari tā, lai bīstami priekšmeti neatrastos viņam pieejamās vietās.
Pirms dot norādījumus, iekaro bērna uzmanību. Ja bērns ar kaut ko ir aizņemts, ir nepieciešams izrādīt interesi pret viņa nodarbošanos, tajā uz neilgu laiku iekļauties, nodibināt ar bērnu acu kontaktu, likt pasmaidīt vai pamāt. Runājot par labām attiecībām ar bērnu, atceries, ka viņš daudz uzmanīgāk attieksies pret lūgumu, bet pavēle izsauks pretreakciju, vēlmi pretoties.
Kliedē bērna pretošanos, strādājot ar attiecību uzlabošanu un neizmantojot piespiešanas metodi. Rīkojies nevis tad, kad ir konflikts, tad nav jēgas bērnam sniegt mācībstundu. Apspriest notikušo iespējams vēlāk, kad abu pušu emocijas vairs nav tik sakāpinātas.
Režisē bērna uzvedību: pārmetumu un aizrādījumu vietā piedāvā pozitīvus scenārija iznākumus no sarežģītas situācijas.
Neizraisi vairāk incidentu, cik tas nepieciešams. Nav vērts atkārtot vienu un to pašu divas reizes: tas nestrādā!
Bērniem, kuri vēl nav spējīgi izjust jauktas (dalītas) jūtas (kad bērni nespēj apzināties to, ko jūt), labāk savu gribu parādīt kā daļu no spēles. Tieši tāpat rotaļā var labi izspēlēt problemātiskos impulsus un emociju sprādzienus.
Kad bērns neiegūst to, ko vēlas, proti, saskaras ar veltām cerībām, palīdzi viņam nonākt līdz skumju jūtām. Ļauj izjust skumjas un sarūgtinājumu. Šīs jūtas ir neatņemama bērna emocionālās pieaugšanas sastāvdaļa.
Pamudini un atbalsti bērna labos nodomus. Ja viņš ir izdarījis nepareizu gājienu, bet atzinies, ka tā nav gribējis, koncentrē uzmanību uz incidenta labo pusi. Tas bērnam turpmāk palīdzēs attīstīt atbildības un paškontroles jūtas.
Ja bērns ir spējīgs jau izjust dalītas jūtas, palīdzi viņam atrast impulsu pretpolu.
Dažreiz bērni izdara kaut ko, paši nezinot, kādēļ, uzsver profesors. Tāpēc palīdzi bērnam atrast iemeslu viņa nepareizajai uzvedībai, bet atceries, ka visām sarunām par šo tēmu jānotiek tad, kad konflikta nav.
Kā uzvesties, ja situācija ir sakāpināta līdz galējai robežai
- Iespējami mierīgāk norādi, ka ir noticis pārkāpums;
- Veic korekcijas problemātiskajā uzvedībā: bērnam ir jāzina, ka viņa pilnīgi nepareizais gājiens nepadara viņu par slikto tavās acīs;
- Centies ietekmēt situāciju, nevis bērnu. Piedāvā dažus jums abiem pieņemamus risinājumus;
- Nosaki laiku, kad tu parunāsi ar bērnu par notikušo;
- No nepatīkamās situācijas jātiek ārā iespējami īsākos termiņos – jo agrāk, jo labāk.
