2014. gadā uzsāks bērnu bezmaksas vakcināciju pret rota vīrusu

2014. gadā uzsāks bērnu bezmaksas vakcināciju pret rota vīrusu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Vairākās Eiropas valstīs - Austrijā, Somijā, Beļģijā u.c, pēdējo gadu laikā būtiski ierobežota saslimstība ar bērnu vidū plaši izplatīto vēdera vīrusu jeb rotavīrusu. Tā ir smaga, agresīva un ļoti lipīga zarnu infekcija, ar kuru vairāki tūkstoši bērnu ik gadu ārstējas arī Latvijas slimnīcās.

Labie rezultāti cīņā ar rotavīrusu minētajās valstīs panākti, valstu imunizācijas kalendāros iekļaujot vakcināciju pret šo infekciju. Nule par bērnu vakcinācijas uzsākšanu pret rotavīrusu paziņojusi Norvēģija, šā gada jūlijā vakcinācija tika uzsākta arī Lielbritānijā, bet kopumā vakcināciju pret rotavīrusu bērnu imunizācijas programmās iekļāvušas varāk kā 40 pasaules valstu, tostarp arī ASV, Austrālija, Luksemburga, Grieķija, Beļģija u.c.


97% saslimušo nonāk slimnīcā

Vakcinācijas rezultāti iepriecina. Mums, ārstiem, tie dod cerību, ka arī Latvijā no 2014. gada 1.janvāra, kad valsts imunizācijas programmas ietvaros plānots uzsākt visu bērnu vakcināciju pret rotavīrusu, saslimstība ar šo infekciju beidzot samazināsies. Ieguvumu būs daudz - tiks atslogoti vecāki, slimnīcas, ģimenes ārsti, kā arī ietaupīsies tiešām lieli vasts budžeta līdzekļi, kas patlaban tiek tērēti par smagi slimo rotavīrusa pacientu ārstēšanu slimnīcā.

Tiem, kas nezina, atgādināšanu, ka rotavīruss nav vienkārši zarnu infekcija, kad pasāp vēders un ir slikta dūša. Latvijā pērn ar rotavīrusu salsima gandrīz 3000 bērnu, un no tiem 97% bija nepieciešama ārstēšanās slimīcā. Šī infekcija īpaši smagi skar zīdaiņus un mazus bērnus vecumā līdz gadam. Infekciju bieži pavada strauja un smaga organisma atūdeņošanās - vemšana, caureja, kas var apdraudēt mazuļa dzīvību. Bērns vairākas dienas ir vārgs, kopjams, guļ gultā ar venozo katetru rociņā un saņem zāles, kas īpaši grūti ir maziem bērniem.

Hospitlaizācijas biežums samazinās par 75%

Efektīvs veids cīņai ar rotavīrusu ir vakcinācija, kas pasaulē pieejama jau astoņus gadus. Savos imunizācijas kalendāros šo vakcīnu iekļāvušas valstis visā pasaulē. Piemēram, Austrija to uzsāka 2007.gadā, un jau gadu vēlāk vakcinēto bērnu aptvere sasniedza 87%, bet divu gadu laikā pēc vakcīnas ieviešanas nacionālajā imunizācijas kalendārā rotavīrusa pacientu hospitalizācijas biežums samazinājās par gandrīz 75%. Ja šādi imunizācijas rādītāji no nākamā gada tiks sasniegti arī Latvijā, tas nozīmē, ka no ārstēšanās slimnīcā ik gadu varētu tik pasargāti vairāk kā 2000 bērnu.
Ļoti veiksmīgi vakcinācijas rezultāti pret rotavīrusu ir arī Somijā, kur kopš 2009.gada hospitalizācijas gadījumu skaits mazinājies par 76%, bet ambulatoro vizīšu skaits – par 81%.

Ar 50% apmaksu nepietiek

Kaut gan patlaban Latvijā vakcināciju pret rotavīrusu valsts apamksā daļēji jeb 50% no cenas, vecākiem joprojām ir jāpiemaksā ap 40 latu par kursu. Šāda prakse neveicina vakcinācijas aptveres sasniegšanu līmenī, kas mazinātu slimības izplatību iedzīvotāju vidū. Turklāt valsts iepirkums vakcīnu iekļaušanai imunizācijas kalendārā lielākam bērnu skaitam noteikti izmaksātu ievērojami lētāk nekā patlaban, kad tiek iepirkts neliels vakcīnu daudzums.


Ko  rotavīrusa vakcīnas iekļaušana imunizācijas kalendārā nesīs Lavijai?

Valstij viena rotavīrusa slimnieka ārstēšana slimnīcā patlaban izmaksā 260 latus, bet 3000 pacientu ārstēšana – jau 780 000 latu. Tā ir nauda, ko varētu novirzīt smagi slimo bērnu ārstēšanai – pacientiem ar ļaundabīgiem audzējiem, sistēmas slimībām, kas prasa lielus līdzekļus un dārgus medikamentus. Tāpat ievērojami tiktu atslogots medicīnas personāls – ģimenes ārsti, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, infekciju nodaļas u.c.

Latvijas bērnu imunizācijas kalendārs ir atzīts par vienu no labākajiem Eiropas Savienības valstu vidū. Turpinot tā pilnveidi un no nākamā gada 1.janvāra uzsākot arī plānoto bērnu imunizāciju pret rotavīrusu, Latvijas spers vēl vienu soli tālāk iedzīvotāju veselības uzlabošanā atbilstoši Pasaules Veseības organizācijas ieteikumiem.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!