22 000 tiešas un netiešas vardarbības upuri-bērni; sāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu

22 000 tiešas un netiešas vardarbības upuri-bērni; sāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu
Foto: Shutterstock

Vismaz 22 tūkstoši bērnu, kuri katru gadu nonāk Bērnu slimnīcā, cietuši no tiešas un arī netiešas vardarbības. Tās ir traumas, kas varēja nenotikt, ko varēja novērst, ja vien līdzās būtu bijis atbildīgs pieaugušais. 2. oktobrī, Starptautiskajā Pretvardarbības dienā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu komanda sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu atklāja kampaņu, kuras laikā informēs par bērnu veselībai un dzīvībai bīstamām situācijām un aicinās sabiedrību būt atbildīgākiem, lai nosargātu bērnus.

Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne atzīst, ka Latvijas sabiedrībai raksturīga pasivitāte un vēlme neiejaukties, tomēr ar kampaņu ikviens iedzīvotājs tiks aicināts nepalikt vienaldzīgam, sniegt informāciju atbildīgajiem dienestiem, ja ir zināms, ka kāds bērns cieš no jebkāda veida vardarbības.

Bērnu slimnīcas fonda vadītājs Liene Dambiņa akcentē, ka šie skaitļi, kas apliecina traumas guvušo bērnu skaitu, nav kaut kādi mistiski bērni no kaut kurienes, tie ir reāli bērni, kuri dzīvo mums blakus, un nelaime var skart ikvienu ģimeni – bagātu vai nabagu, ja pieaugušie necentīsies mainīt savus ieradumus un necentīsies kļūt atbildīgāki pret savu atvašu drošību.

"Katru gadu Latvijā piedzimst vidēji 20 000 bērnu. Tieši tikpat daudz bērnu katru gadu nonāk Bērnu slimnīcā ar traumām, kuras varēja nenotikt. Tās nav iedzimtas, smagas slimības, tie nav vīrusi vai saasinājušās veselības problēmas. Mēs vēlamies uzsvērt, ka 22 tūkstoši bērnu ir cietuši gan tiešas, gan netiešas vardarbības dēļ," skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe.

TOP 10 (ne) tiešas vardarbības traumas

1. Kritienu traumas: 20 654 bērni tika traumēti 2016. gadā. Visbiežāk radušās, jo vecāki nav nodrošinājuši bērniem aizsargķiveres, elkoņu, ceļu sargus. Bērni nav pietiekami pieskatīti. Pie šīm traumām mediķi ierindojuši arī sakratītus zīdaiņus. Ja bērns tiek stipri kratīts, īpaši dusmās, kad parasti zūd paškontrole un mēra sajūta, pastāv ļoti liels risks, ka viņu var stipri savainot. Kad mazulis tiek stipri kratīts, smadzenes it kā sitas šurpu turpu pret galvaskausu, kas var izraisīt asinsizplūdumus vai citus bojājumus. Tāpat Snipe uzsvēra – zīdaini nedrīkst atstāt nepieskatītu ne uz mirkli!

2. Vardarbība pret bērnu: 318 reizes Bērnu slimnīcas komanda ir vērsusies pie dažādām Latvijas bāriņtiesām, lai ziņotu par sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem vai vardarbību, kurā cietis bērns. Par šāda veida vardarbību mediķi īpaši uzrunā bērnudārza audzinātājas, skolotājus, kuri katru dienu ilgas stundas pavada kopā ar bērnu un var pamanīt izmaiņas uzvedībā, noskaņojumā.

22 000 tiešas un netiešas vardarbības upuri-bērni; sāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu
Foto: Shutterstock

3. Suņu kodumi – 238 bērni 2016.gadā vērsās Bērnu slimnīcā pēc tam, kad suņi bija viņus sakoduši. Vislielākā daļa no cietušajiem – divus gadus veci bērni, kuri sakosti sejā un plaukstās. Runājot par šāda veida traumām, Snipe uzsver – mazus bērnus nedrīkst atstāt ar dzīvniekiem vienatnē jeb bez pieaugušo klātbūtnes.

4. Apdegumi – 165 bērni, vairums vecumā līdz diviem gadiem, apdedzināja ķermeni ar vecāku dzerto kafiju, tēju vai verdošo ūdeni. Daļai no viņiem slimnīcā bija jāpavada vairāk nekā mēnesi, tajā skaitā veicot operācijas. Lielākā daļa apdegumus guvuši bērni vecumā līdz vienam gadam. Gribi dzert karstu tēju vai kafiju? Noliec bērnu drošā vietā un dzer uz veselību, nevis turot mazuli klēpī, malko karsto dzērienu.

5. Batuti – 122 bērni 2016. gadā vērsās ar pārsistām galvām, lauztām rokām un kājām. Batuts nav bīstams un nerada traumas, ja uz tā atrodas viens bērns un apkārt ir aizsargtīkls. 2016. gads bija pirmais gads Bērnu slimnīcas vēsturē, kad arī ziemas sezonā tika vesti batutos traumēti bērni saņemt neatliekamo palīdzību. Tas dēļ jauniem atvērtiem iekštelpu batutu izklaides centriem. Pēc Snipes teiktā, jā, baturs pat var būt labs trenažieris dažādu prasmju attīstībai, tikai ja lēkāšana notiek, izpildot visus drošības nosacījumus.

6. Ceļu satiksmes negadījumi – 121 bērns 2016. gadā saņēma neatliekamo palīdzību pēc ceļu satiksmes negadījuma. Daļa no tiem nebija piesprādzēti. Ko var darīt vecāki? Esot uz ielas, pārrunāt labos un sliktos piemērus, pašam rādīt priekšzīmi un nebūt pārsteigtiem, ja kāds atbildīgs sabiedrības loceklis autostāvvietā pieklauvē pie loga, atgādinot, ka bērns ir jāpiesprādzē, ja pēkšņi esi piemirsis to izdarīt.

7. Svešķermeņi – 100 bērni 2016. gadā bija apēduši bīstamus priekšmetus, ko atraduši uz grīdas, aizsniedzamā plauktā vai no spēlējoties ar vecumam nepiemērotām rotaļlietām. Lielākā daļa no tiem ir 2-4 gadus veci. Svešķermeņi tika vilkti ārā no barības vadiem un elpceļiem. Svešķermeņu TOP sarakstā ir magnētiskās bumbiņas, baterijas, burkānu gabaliņi, rotaļlietu nolauztie gabaliņi u.c. Tāpat liela daļa bērnu piekļūst viegli aizsniedzamās vietās sadzīves ķīmijai un to iedzer. Rezultāti bieži ir ļoti smagi.

8. Psihotropās vielas – pārsvarā 55 pusaudži lietojuši dažādas psihotropās vielas un nonākuši Bērnu slimnīcā. Ar bērniem jau no mazotnes ir jārunā, kas ir pieņemami un kas nē, kā spēt pieņemt pareizo lēmumu, ja kāds no draugiem piedāvā kādas apreibinošas vielas.

9. Apēsti medikamenti – 50 mazi bērni piekļuvuši medikamentiem un tos apēduši. Pārsvarā 2 – 3 gadus veci bērni. Smagākās sekas – apstājusies elpošana. Vai tavs zāļu skapītis atrodas bērnam neaizsniedzamā vietā? Ej un pārbaudi, pirms nav notikusi nelaime!

10. Seksuāli un fiziskā vardarbībā cietuši bērni – karu gadu ap 15 bērniem nonāk Bērnu slimnīcā fiziskas un seksuālas vardarbības dēļ. Liela daļa – mazā vecumā un cietuši ilgstoši. "Šis ir vardarbības veids, kuram statistikas tabulās vajadzētu būt nulle gadījumiem," uzskata Snipe, vēršot uzmanību, ka visbiežāk šī vardarbība nenotiek vienu reizi. Un arī šo vislabāk varētu pamanīt bērnudārza audzinātājas un pedagogi skolā.

Neklusēt un iejaukties

"Vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt visiem kopā nosargāt bērnus. Ja redzam, ka bērns brauc ar velosipēdu bez ķiveres, uzrunājam vecākus vai pašu bērnu. Ja redzam, ka bērns nav piesprādzēts automašīnā, uzrunājam auto vadītāju. Ja redzam, ka bērnam ir zilumi vietās, kas visbiežāk nav saistītas ar kritieniem, ziņojam par to atbildīgajām iestādēm," aicina Bērnu slimnīcas psihoterapeite Gunta Andžāne, piebilstot, ka Latvijas sabiedrībai raksturīga pasivitāte un vēlme neiejaukties.

"Cietušo bērnu skaits liecina, ka mēs, pieaugušie, neesam spējuši par viņiem parūpēties. Katram ir sava pieredze un zināšanas, un kampaņas laikā vēlamies vērst uzmanību un skaidrot, kuras situācijas bērniem ir īpaši bīstamas un kādas var būt sekas. Ne tikai bērnu vecākiem, ikvienam līdzcilvēkam bieži vien ir iespēja novērst nelaimi, tikai tā bieži vien netiek izmantota, jo mūsu sabiedrībā nav tādu tradīciju un izpratnes. Tāpēc kampaņas ietvaros vēlamies izglītot sabiedrību, vēlamies paši izglītoties un veicināt sadarbību starp dažādām atbildīgajām iestādēm, kā arī iesaistīt ikvienu pieaugušo, lai rezultātā bērniem Latvijā būtu droša vide," atzina Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Andžāne uzsver, ka vecāki ir tieši atbildīgi par to, kas notiek ar bērnu. Jo mazāks bērns, jo lielāka atbildība, savukārt jau vēlākos gados šo atbildību var dalīt uz pusēm ar pašu atvasi. Tā piemēram, kad bērns sasniedzis divu līdz četru gadu vecumu, vecāki nereti uzskata, ka var nedaudz atslābt, bet tieši šī vecuma bērniem piemīt kustīgums un vēlme iepazīt pasauli, tādēļ drošības jautājumiem jāpievēršas dubultā.

22 000 tiešas un netiešas vardarbības upuri-bērni; sāk plašu sabiedrības izglītošanas kampaņu
Foto: Shutterstock

Ar piecus gadus vecu bērnu atbildību jau var dalīt, tomēr, nevis baidot, bet mācot robežas, un būt tuvumā, nodrošinot attiecīgu vidi pasaules iepazīšanai, un esot līdzās, skaidro Andžāne.

Ar pusaudzi jau atkal viss ir citādi – viņi it kā paši visu zina, bet tā ir vecumposma vēlme – būt pieaugušo sadaļā. Patiesībā, kā rekomendē psihoterapeite Andžāne, pusaudzim ir jāļauj būt atbildīgam, tomēr virsuzraudzībai jābūt. Viņa iesaka iepazīties ar savas bērna draugiem, viņu vecākiem, vienmēr izvaicāt – kur, ar ko pusaudzis dosies, lai nepieciešamības gadījumā informāciju varētu iegūt no sava bērna draugiem, piemēram, ja nu telefonam izlādējusies baterija.

Bet pats svarīgākais, par ko Andžāne vēlējās runāt – par sabiedrības atbildību, par to, lai līdzcilvēki būtu empātiski, līdzjūtīgi, gatavi iejaukties, ja redz – svešam bērnam tiek darīts pāri. Jā, mums var nepatikt, kad uz iejaukšanos mums var norādīt, lai nelienam svešās darīšanās, mēs varam izjust pat kaunu, tomēr mēs kā pieaugušie to varam pārvarēt, cerot, ka varbūt mūsu iejaukšanās tomēr liks aizdomāties un nākamā reize izpaliks, iesaka Andžāne.

Par to, kā atpazīt vardarbību, kampaņas laikā informācija vēl tikai taps, bet Andžāne skaidroja, ka tiešas vardarbības sekas ir pamanāmas visai labi – tās var būt brūces, zilumi, bet netiešās – jau grūtāk, un to vajadzētu prast atpazīt bērnudārzu audzinātājām un skolotājiem. Ja bērns iepriekš bijis aktīvs, bieži smējies, darījis blēņas, kas nebūt nav nekas slikts, bet pēkšņi viņš kļuvis nomāts, drūms, cenšas tikai uzvilkt galvā kapuci, sāk zīmēt melnas bildes, tad ir vērts aizdomāties, kas ar bērnu noticis. Sākotnēji skolotājam par šādu krasu uzvedības maiņu vajadzētu mēģināt runāt ar vecākiem, ja redz, ka uz jautājumiem skaidru atbilžu nav, ir kāda izvairīšanās, nākamais solis ir parunāt ar skolas psihologu un lemt par informācijas nodošanu bāriņtiesai.

Kampaņa "Nosargāsim bērnus" radīta kopā ar reputācijas vadības un komunikācijas aģentūru "Luka". Rudens laikā raidījumā "Rīta Panorāma" tiks atspoguļoti 15 sižeti, kuros Bērnu slimnīcas ārsti stāstīs par negadījumiem, kas visbiežāk notiek ar bērniem Latvijā. Tāpat kampaņas laikā ar uzņēmuma "JCDecaux" atbalstu visā Latvijā tiks izvietoti plakāti, kuros sabiedrība tiks aicināta nosargāt bērnus.

Informatīvie materiāli par to, kas ir tieša un netieša vardarbība, kā arī - kā atpazīt vardarbībā cietušu bērnu un kā rīkoties, kad bērnam ir vardarbības pazīmes, būs pieejami Bērnu slimnīcas mājaslapā un Bērnu slimnīcas sociālajos tīklos.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!