'1936. gadā slēpos zem segas' – kā 94 gadus vecā Rasma piedzīvoja divas gadsimta vētras

1929. gadā dzimusī Rasma Ādama, kura dzīvo Jelgavas novada Vilces pagastā, lielu, postošu vētru savā dzīvē ir piedzīvojusi divas reizes. Pirmoreiz tas bija 1936. gada 4. jūlijā, kad vējš viņas tēva celtajai mājai "Ziemeļi" norāva jumtu, kā arī izpostīja labības laukus. Otrā vētra nāca šogad, 7. augustā. Šoreiz vējš sapostīja ābeļdārzu, nogāza vairākus kokus un nolauza zarus. Māja necieta. "Man vecāmāte debesīs palūdza Dieviņu, lai mūs pasaudzē," stāsta Rasma. Portāls "Delfi" viesojās pie 94 gadus vecās kundzes, kura labi atminas 1936. gada jūlija notikumus un atzīst – šogad augustā vētra bijusi vēl trakāka.

"Viegli līdz mēreni dienvidrietumu un rietumu vēji. Mainīgs mākoņu daudzums. Vietām atsevišķi mākoņi ar lietu. Valsts austrumu daļā iespējami atsevišķi mākoņi ar pērkona lietu, bet rietumu daļā šodien atsevišķās vietās pērkonis un lietus. Paliks vēsāks." Šī ir laikrakstā "Zemgales Balss" publicētā laika prognoze 1936. gada 4. jūlijam. Par gaidāmo vētru meteorologi nebrīdināja, lai gan laika apstākļi liecināja, ka kaut kas tāds ir iespējams.

Dienas pirms 4. jūlija bija ļoti karstas, gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus. Dažas dienas iepriekš, 2. jūlijā, nikns negaiss plosījās Kurzemē un Jūrmalā. Pēc zibens spērieniem nodega vairākas mājas, savukārt Medzes pagastā zibens nogalināja laukstrādnieku Jāni Grantiņu un viņa zirgu. Savukārt 4. jūlijā vētra plosījās Zemgalē.

Žēl cālīšu

"Todien rīts bija pavisam parasts, diezgan karsts gan. Bet vēlāk nāca mākoņi. Uz to laiku jau bija nopļauti rudzi, sakrauti kūļos, un tētis tos no lauka veda uz šķūni. Tētis ar diviem rudzu vezumiem un zirgiem knapi dabūja iebraukt šķūnī, kad sākās vējš. Tad nāca pērkoņi un zibeņi, bet es jau