Aizvadīts 31. Latvijas informātikas olimpiādes trešais posms – Valsts olimpiāde

Aizvadīts 31. Latvijas informātikas olimpiādes trešais posms – Valsts olimpiāde
Foto: Markus Spiske / cc

Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē norisinājās 31. Latvijas informātikas (programmēšanas) olimpiādes (LIO) trešais posms – Valsts olimpiāde. 8. – 10. klašu grupā uzvarēja Rīgas 10. vidusskolas pārstāvis Jegors Baļzins, savukārt 11. – 12. klašu grupā nepārspēts palika informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas vidusskolas "Premjers" skolēns Iļja Čaikovskis.

Abi skolēni sasniedza absolūto rezultātu – 600 punktus. Zīmīgi, ka abi skolēni arī pērn izcīnīja zelta medaļas. Savukārt Sandra Siliņa no Cēsu Valsts ģimnāzijas ir pirmā skolniece olimpiādes vēsturē, kura izcīnījusi sudraba godalgu, informē olimpiādes organizatori.

Jaunākajā grupā otru zelta medaļu izcīnīja Lūkass Teofils Valcis (Liepājas Valsts 1. ģimnāzija), sudraba godalgas – Kārlis Šusters (RTU inženierzinātņu vidusskola), Viesturs Spūlis (Rīgas Doma kora skola, Tehniskās jaunrades nams "Annas 2"), Sandra Siliņa (Cēsu Valsts ģimnāzija), bet bronzas godalgas – Agnis Andrejevs (Rīgas 25. vidusskola), Dzintars Klušs (Iļģuciema vidusskola, Tehniskās jaunrades nams "Annas 2"), Matīss Kristiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), Olivers Prānis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Emīls Didzis (Saldus vidusskola).

Vecākajā grupā aiz Iļjas Čaikovska sekoja un otru zelta medaļu ieguva Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), sudraba godalgas izcīnīja Niks Derums (Druvas vidusskola), Vladimirs Ščigoļevs (Rīgas Klasiskā ģimnāzija) un Renāts Jurševskis (Cēsu Valsts ģimnāzija), bet bronzu izcīnīja Eduards Gaņkins (Rīgas 88. vidusskola), Sergejs Protčenko (Rīgas 88. vidusskola) un Arsēnijs Nitijevskis (Rīgas 96. vidusskola).

"Katru gadu Latvijas jaunie programmētāji priecē mūs ar izciliem panākumiem un godalgām visaugstākajā līmenī, taču plašāka sabiedrība redz tikai skaisto gala rezultātu. Veiksmes pamatā ir milzīgs darbs, ko ieguldījuši skolēni un viņu pedagogi, lai sagatavotos sacensībām. Ļoti ceru, ka šie jaunieši būs kā labie piemēri citiem skolēniem, motivējot savu nākotni saistīt ar digitālajām tehnoloģijām un IKT nozari," uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

"Latvijas nākotnei būtiski ir spēcīgi un jauni speciālisti, tāpēc liels prieks par jauno programmētāju sasniegumiem. Nākotni veidojam šobrīd, investējot laiku un resursus jaunajā paaudzē. Mūsdienās informācijas tehnoloģiju (IT) nozare aizvien vairāk saplūst ar citām jomām, tāpēc mums būs vajadzīgi ne tikai spēcīgi programmētāji, bet jādomā arī par to, kā ikvienam attīstīt un pilnveidot IT prasmes. Nozarei jāvienojas un jādomā veidi, lai sabiedrība varētu iegūt nepieciešamās iemaņas kā autovadīšanas apliecību, lai būtu pieejams ikvienam jebkurā dzīves posmā," norāda "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

"Ar lielu prieku un gandarījumu vērtējam rekordlielo dalībnieku skaitu, gan arī to, ka ievērojami aktīvāki ir kļuvuši Latvijas reģioni un palielinājusies meiteņu proporcija dalībnieku vidū. Novēlam veiksmi un izdošanos uzvarētājiem turpmākajos olimpiādes posmos, savukārt ikvienam dalībniekam – nerimstošu dzinuli augt un attīstīties," uzsver "Exigen Services Latvia" Finanšu un administratīvais direktors Pēteris Krastiņš.

Latvijas komanda no 27. aprīļa līdz 1. maijam piedalīsies Baltijas informātikas olimpiādē Stokholmā, Zviedrijā, bet septembrī labākie jaunie programmētāji dosies uz Vispasaules informātikas olimpiādi Japānā.

Olimpiādi organizē Valsts Izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu, Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultāti un Valmieras pilsētas Izglītības pārvaldi.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!