Astoņi vecmāmiņu padomi, kurus jaunajiem vecākiem labāk ignorēt

Astoņi vecmāmiņu padomi, kurus jaunajiem vecākiem labāk ignorēt
Foto: Shutterstock

Mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas var uzskatīt par sievietēm varonēm, jo bērnus izaudzinājušas bez autiņbiksītēm un automātiskajām veļas mazgājamām mašīnām. Un, protams, viņām var vaicāt pēc dažādiem padomiem. Bet vaicāt vēl nenozīmē piekrist ieteikumiem un sekot šiem padomiem.

Portāls "Detimail" mēģina tikt skaidrībā, kādas tad ir vecmāmiņu laimīgās dzīves receptes, un vai tām ir kāda saprātīga doma.

Nepieradini pie rokām

Vecmāmiņa ir pārliecināta: sausam, paēdušam un veselam mazulim vienkārši pašam jāspēj izklaidēties patstāvīgi. Rokās viņš jāņem tikai tad, ja nepieciešams, piemēram, lai pabarotu vai pārģērbtu. Tā mazulis izaugšot daudz neatkarīgāks, bet sievietei būs personīgais laiks un mugura vesela. Skan jau pietiekami adekvāti.

No otras puses – bērnam tuvs un fizisks kontakts ar mammu ir dzīvei svarīgs. Smarža un mammas sirdspuksti nomierina, viņš jūtas drošībā un labāk attīstās. Zīdaiņa vecums ir ļoti īss bērnības periods, un mammas rokas viņam ar katru mēnesi kļūs nepieciešamas arvien mazāk un mazāk. Ir jātver brīdis un tas jābauda, neaizmirstot, protams, ievērot arī interešu līdzsvaru.

  • "Zīdaiņa raudas satrauc ikvienu mammu, jo īpaši, ja tās turpinās ilgstoši un tām neizdodas atrast iemeslu. Maldīgs ir uzskats, ka paņemot rokās raudošu mazuli, tas tiks izlutināts. Zīdainim ir jāatrodas mammas tuvumā, turklāt bieža samīļošana bērnā rada drošības sajūtu un pašpārliecinātību," uzskata vecmāte Jeļena Volkova. Viņas redzējumu par to, ka raudoša bērna nēsāšana uz rokām viņu neizlutinās, lasi te.

    Astoņi vecmāmiņu padomi, kurus jaunajiem vecākiem labāk ignorēt
    Foto: Shutterstock

Ģērb bērnu siltāk

Vecmāmiņai gandrīz vienmēr ir auksti, jo līdz ar vecumu asinsrite un vielmaiņa kļūst lēnāka. Tādēļ viņai šķiet, ka arī mazulim salst. Tikai vilnas zeķītes paglābs mazo no apsaldēšanās.

Bet bērniem viss ir otrādi un pārkarst bērns var daudz vienkāršāk nekā nosalt, un, kā apgalvo ārsti, pārkaršana ir daudz bīstamāka. Mammas uzdevums – savlaicīgi noģērbt lielo apģērba kārtu. Vai arī pretēji, vecmammai par prieku – pasiltināt cepurīti…

  • Kā bērnu ģērbt ziemā, lasi te, bet šeit mammu diskusija – par to, kā mazulīti ģērbt pavasarī, kas nu pēc pāris mēnešiem būs klāt.

Gada vecumā bērnam matus nodzen uz nullīti

Jo tuvāk nāk bērna pirmā dzimšanas diena, jo uzstājīgāk omīte piedāvā bērnam matus nodzīt uz nullīti. Viņa ir pārliecināta: pēc matu nodzīšanas bērnam tie izaugs daudz biezāki un spīdīgāki. Ja to neizdarīs, tad mazulis staigās ar niecīgu, plānu astīti visu mūžu. Tā ir klasiska loģiskā kļūda: "pēc" nenozīmē "sekas". Pēc gada vecuma bērniem notiek dabiska pūku matiņu pāreja uz "normāliem" matiem, un nodzīšana šo procesu vienkārši padara acīmredzamāku.

Bērna matu daudzums un kvalitāte, bet vēlāk jau pieaugušā – tiek noteikts tikai ģenētiskā mantojumā. Vēl jo vairāk – ārsti-trihologi uzskata, ka, dzenot matus ar mašīnīti, var nodarīt kaitējumu matu saknēm, un tā rezultātā tie būs sliktāki. Tā arī vecmāmiņai pasaki!

  • Par mazuļa pirmajiem matiņiem, tostarp – tos nodzīt, griezt vai ko ar tiem iesākt, lasi šeit.

Sāc radināt iet uz podiņa

Vecmāmiņām nācās bezgalīgi "vārīt" autiņus, mazgāt piečurātos gultas matračus un ar rokām mazgāt rāpulīšus, jo viņām taču nebija autiņbiksīšu un veļasmašīnu. Bērna pieradināšana iet uz podiņa nopietni atviegloja ģimenes dzīvi un auklīšu darbu bērnudārzos. Bērnu sēdināt uz podiņa centās teju no dzimšanas. Protams, tas ir pārspīlēti, bet tomēr… Mammas šī mērķa sasniegšanai tērēja daudz spēku, bet tajos laikos tas bija ļoti aktuāli.

Mūsdienu sievietei objektīvi nav nepieciešams gada vecumā bērnu censties sēdināt uz podiņa. Viņš pilnībā var izmantot autiņbiksītes, kamēr nepieaugs. Toties, tiklīdz mazulis būs gatavs, viņš visai viegli apgūs podiņmācību. Lai tas notiek pēc divu gadu vecuma, bet tas būs nesāpīgi visiem dalībniekiem.

  • Pazīmes, kas liecina – tavs bērns ir gatavs apgūt podiņmācību, atradīsi te, bet šajā rakstā iepazīsties ar daudzbērnu tēva padomiem, kā apgūt šo mākslu.

    Astoņi vecmāmiņu padomi, kurus jaunajiem vecākiem labāk ignorēt
    Foto: Shutterstock

Pirmajā mēnesī nevienam bērnu nerādi

Citādāk – "ļaunu aci uzliks". Šie mīti nāk no tāltālas pagātnes, kad bērnu mirstība bija augsta, bet medicīna nepazina potes un antibiotikas. Mūsu vecmāmiņas, protams, nav tik senas, bet maģisko domu spēks ir stiprs arī mūsu laikos.

Jaundzimušo rādīt visiem pēc kārtas patiešām nevajadzētu, bet ne jau "ļaunās acs" dēļ, bet iespējamo infekciju un vīrusu pēc. Interesanti, ka "ļaunās acs" fenomens kaut kādā mērā izplatījies arī attiecībā uz bērnu bilžu ievietošanu internetā. Mammas baidās ievietot mazuļu fotogrāfijas, lai gan nekādas fiziskas bīstamības, protams, nepastāv. Un vispār – viņām ir tādas tiesības, ja pašas to vēlas.

  • Te atradīsi diskusiju "Cālis" forumā par to, vai patiešām bērnam var "uzlikt ļaunu aci".

Baro ar krūti pēc stingra režīma

Šķiet, ka mūsu vecmāmiņas audzinājušas fizioloģiski citādākus zīdaiņus. Kopš dzimšanas šie brīnumbērni pamodās tieši trīs reizes uz ēdināšanu. Vakarā šo ideālo bērnu ielika savā gultā, un viņš gulēja tur visu nakti veselīgā nakts miegā. Un tas tāpēc, ka viņiem esot bijis režīms, bet tev – neierobežota barošana – lūk, tad arī pati mokies!

Ikviena sieviete kaut kādā brīdī saprot, ka bez režīma dzīves nav un visiem procesa dalībniekiem tas ir reāli nepieciešams. Bet, kamēr normalizējas laktācija, kamēr bērns un mamma tikai pierod viens pie otra, ārsti rekomendē mazuli barot pēc pieprasījuma. Ja vien iespējams izturēt nelielākus pārtraukumus starp ēdienreizēm, tad, visticamāk, mazulis pats izveidos sev ērtu ēšanas grafiku. Mammai atliks vien tam sekot.

  • Uz vecāku jautājumiem par bērniņa barošanu vecumā līdz gadam, izplatītākajiem kļūdainajiem priekšstatiem par piebarošanu un krūts barošanu šajā rakstā atbild Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas ārste – pediatre Diāna Fridrihsone.

    Astoņi vecmāmiņu padomi, kurus jaunajiem vecākiem labāk ignorēt
    Foto: Shutterstock

Laiks ieviest piebarošanu

Četru mēnešu vecumā vecmāmiņa sāk runāt par piebarošanu. Krūts piens neesot pietiekama barība. Mazulis nepaēdot un tikai olas dzeltenums, ābolītis, nu sliktākajā gadījumā – sula – glābšot situāciju.

Pasaules Veselības organizācija rekomendē – ja bērns tiek barots ar krūti, tad piebarošanu ieteicams uzsākt ne agrāk kā bērna sešu mēnešu vecumā. Ja bērns tiek barots jaukti vai ar mākslīgo piena maisījumu, tad piebarošanu var sākt arī agrāk. Bet jebkurā gadījumā – ir jāklausa pediatrs, nevis omīte. Jo viņas zināšanas tomēr ir gana novecojušas.

  • Veselības centra "Vivendi" pediatra dr. Egila Zālīša skatījumu par zīdaiņu barošanu un iespējamām alerģijām atradīsi šeit.

Lai pakliedz

Vecmāmiņa nav sadiste, vienkārši viņu tā mācīja: kad bērns raud, nevajagot pie viņa uzreiz skriet un ņemt rokās. Pakliegs un pārstās, pie viena – plaušas labāk strādās. Skumji, bet šī metode strādā. Ja regulāri nepievērsīs uzmanību mazuļa raudāšanai, viņš, visticamāk, arī pārstās saukt vecākus. Tā, piemēram, bērni, kurus vecāki pametuši, praktiski nekad neraud, jo zina, ka pie viņiem neviens nepienāks. To apliecina arī "Cālis" stāsts par ģimeni, kuri adoptēja divus bērnus – māsu un brāli. Sofijas un Roberta stāstu atradīsi šeit.

Regulāri atstājot bērnu "paaurot", izaudzināsi ērtu, bet diezin vai laimīgu cilvēku. Viņam pasaule nekad nebūs droša un laba vieta. Un kad tā nereaģē uz viņa saucieniem, bērnam rodas rūgta pieredze.

  • Ļaut vai neļaut raudāt zīdainim? Par to lasi šeit, kur atradīsi arī padomus satrauktiem vecākiem.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!