Ja par vārdu salikumu – veģetatīvā distonija – dzirdēts gana daudz, tad, iespējams, par somatoformiem traucējumiem mazāk. Kas tas par "zvēru", kur tas dzīvo un no kā pārtiek? Atbildes skaidro Veronika Stāvause, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studiju programmas Mākslu terapija ar specializāciju Drāmas terapijā studente, kura rudenī arī aicina jauniešus, kuriem ir šie traucējumi, piedalīties 10 bezmaksas drāmas terapijas sesijās.
Ar jēdzienu somatoformi traucējumi tiek apzīmēti fiziski simptomi, kuri indivīdam liek uzskatīt, ka viņam ir kāda somatiska jeb fiziska saslimšana, tomēr, vairākkārt vēršoties pie ārsta, objektīvs iemesls netiek konstatēts. Šī diagnoze iekļauj sevī tādas apakšdiagnozes kā somatizāciju, nediferencētus somatoformos traucējumus, hipohondriskus traucējumus, somatoformu veģetatīvu disfunkciju, kas sarunvalodā tiek dēvēta par veģetatīvo distoniju u.c. Izplatītākais šo traucējumu veids jauniešiem ir somatoformās sāpes, to skaitā atkārtotas vēdersāpes, muskoloskeletālas un galvassāpes, kam seko nogurums, galvas reibonis un slikta dūša. Pētnieki atzīst, ka tas ir izplatīts traucējumu veids pusaudžu vecumposmā.
Lielākā daļa pētnieku par šo traucējumu ietekmējošu un/vai izraisošu faktoru min indivīda ģimeni – tajā valdošās attiecības un citus saistītus aspektus. Arvien vairāk mediķu uzskata, ka tā var būt arī iemācīta uzvedība, kuras pirmssākumi rodami bērna pieredzē, ka fiziskām sūdzībām tiek pievērsta lielāka uzmanība un tās tiek vairāk akceptētas salīdzinājumā ar spēcīgu jūtu izpausmēm.
Šie traucējumi pazemina ne tikai jauniešu rādītājus skolā, bet arī pavājina viņu sociālās prasmes, izraisa miega problēmas un distresu kā pašos jauniešos, tā arī viņu ģimenēs. Par šo traucējumu nozīmi un ietekmi uz indivīda turpmāko dzīvi liecina arī Zviedrijā veiktais 15 gadus ilgais pētījums, kurā tika uzrādīta sakarība starp somatoformiem traucējumiem jaunībā un psihiskās veselības traucējumiem pieaugušā vecumā, skaidro Stāvause.
Kā ārstēt? Vai tiešām ar drāmu
Izlasot iepriekšminēto, var rasties jautājums: ko ar šiem traucējumiem lai dara? Lai arī zinātniskajā literatūrā tiek minētas vairākas terapeitiskās pieejas, kurās strādā ar šiem pacientiem, pētnieki norāda, ka šo traucējumu ārstēšanai jauniešu vecumposmā joprojām trūkst praksē balstītu pētījumu. Stāvause ir nolēmusi pārbaudīt, vai un kā jauniešiem ar šiem traucējumiem var palīdzēt drāmas terapija.
Drāmas terapijai Latvijā nupat kā nopūsta 10. jubilejas svecīte, tomēr par tās iespējām un daudzpusīgo pielietojumu, to skaitā strādājot ar jauniešiem, var stāstīt vēl un vēl. Drāmas terapijā indivīds vai grupa strādā ar sevis noteiktu grūtību, izmantojot tādas teātra mākslā balstītas metodes kā, piemēram, lomu spēli vai improvizāciju. Svarīgi, ka šajā laikā līdzās ir drāmas terapeits, kurš rada drošības sajūtu, palīdz un reizēm arī izaicina – diplomēts speciālists, kurš pārzina indivīda fizisko un psihisko funkcionēšanu, drāmas terapijas tehnikas jeb teātra mākslas elementu terapeitisko pielietojumu, stāsta studente.
Strādājot ar jauniešiem, drāmas terapijā tiek izmantots šim vecumposmam raksturīgais dumpīgums un pretestība. Terapeits var pievienoties pusaudžiem viņu dumpīgumā, tādejādi vairojot interesi un veidojot grupas vienotību, tajā pašā laikā minimizējot trauksmi un pretestību. Tāpat vecumposmā, kura divi galvenie jautājumi ir "kas un kāds es gribu būt?", ar lomu spēļu palīdzību jaunietim drošā vidē tiek sniegta iespēja piedzīvot dažādas lomas, lai, saskaroties ar tām ārpus drāmas terapijas, varētu justies drošāk. Svarīgi, ka šajā vecumposmā grupa tiek uzskatīta par dabisku formu – jaunieši mācās, dzīvo un bieži arī spēlē grupās un to sabiedrībā jūtas komfortablāk nekā kopā ar pieaugušajiem. Drāmas terapija grupā ne tikai palīdz pusaudzim saprast, ka viņš nav vienīgais, kuru ir piemeklējušas grūtības, bet rada arī drošu, strukturētu vidi, kurā var apgūt jaunus uzvedības modeļus.
Jauniešiem iespēja izmēģināt pašiem uz savas ādas
Šī gada oktobrī un novembrī Stāvause pētījumā par drāmas terapijas ietekmi uz jauniešiem ar somatoformiem traucējumiem īstenošanas gaitā centīsies izzināt drāmas terapijas ietekmi uz šiem traucējumiem, un to ir iespējams piedzīvot ikvienam jaunietim. Pētījumā jauniešiem tiks sniegta iespēja piedalīties 10 bezmaksas drāmas terapijas sesijās, kas notiks divas reizes nedēļā, darbdienu vakaros. Sesiju ilgums – pusotra stunda.
Lai piedalītos pētījumā, jauniešiem ir jābūt 14-18 gadus veciem, jābūt noteiktai diagnozei somatoformi traucējumi (veģetatīvā distonija, somatizācija, hipohondrija u.c.) un ir jāsaņem rakstveida vecāku piekrišana. Pētījuma dalībniekiem tiks nodrošināta pilnīga konfidencialitāte. Pieteikšanās dalībai pētījumā līdz 27. septembrim šeit vai zvanot uz 28888760, vai rakstot: veronika.stavause@gmail.com.
