'Cālis.lv' vērtē kinofestivāla 'Riga IFF' bērnu filmas
Foto: Publicitātes attēli

No 7. līdz 17. septembrim kinoteātros "Splendid Palace", "Kino Bize" un "K Suns" norisināsies Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kurā varēs noskatīties vairāk nekā 120 filmas deviņās programmās. Viena no tām ir "Kids Weekend", kura savus skatītājus gaidīs 9. un 10. septembrī.

Portāls "Cālis" jau trešo gadu pēc kārtas vēl pirms festivāla skatās, vērtē un analizē pilnmetrāžas filmas, ko piedāvā šī īpašā programma. Šoreiz mūsu apskatā – četras filmas, kuras skatījās dažādu vecumu bērnu mammas.

Filma "Mākoņpuika"

Vērtē Ilze Kuzmina, meitas mamma:

Ceļojums bērna iekšējā pasaulē

Kaut iekļauta "Kids Weekend" programmā, beļģu, zviedru, norvēģu un nīderlandiešu kopražojuma filma "Mākoņpuika" nav tipiska bērnu filma. Tās lēnais ritums un salīdzinoši nelielais dialogu skaits mūsdienu bērniem varētu šķist arī garlaicīgs. Taču tas nenozīmē, ka nav vērts šo filmu apmeklēt kopā ar bērniem. Ir vērts, ja vēlaties bērniem iemācīt baudīt kino, kas pievēršas cilvēku iekšējai pasaulei un neliek uzsvaru uz "action" tipa piedzīvojumiem. Šīs filmas īpašais bonuss ir arī Skandināvijas ziemeļu dabas skarbais skaistums – kalni ar ziemelbriežu ganībām.

Filma sākas ar ieskatu Beļģijā dzīvojoša zēna Nilasa ikdienā. Viņš dzīvo kopā ar tēti. Kāpēc mammas nav ar viņiem, netiek paskaidrots, bet tā nu mamma ar tēti ir vienojušies, ka nu puikam jābrauc pie mammas paciemoties uz Zviedrijas ziemeļiem. Nilass protestē, bet klausa, taču savu protestu pauž klusējot un tā viņš noklusē visu filmas pirmo daļu, kad ir saticis mammu un viņas jauno ģimeni, paklusām paveicot arī kādu gana nopietnu nedarbu. Zēna sirds atkal atveras tikai tad, kad pēc kritiena ūdenī mamma viņu izglābj. Tad viņš gatavs pieņemt arī savu pusbrāli un mammas audžumeitu, kā arī novērst savu nodarījumu sekas. Aiz aizvainojuma bruņām ir paslēpusies mīlestība pret mammu, lai kā arī viņa senāk nebūtu rīkojusies.

'Cālis.lv' vērtē kinofestivāla 'Riga IFF' bērnu filmas
Foto: Publicitātes attēli

Visu filmu Nilasam seko alnis gan sapņos, gan iedomās, bet varbūt kādā brīdī tomēr īstenībā? Nilass no aļņa vienmēr mūk. Šķiet, tas simbolizē zēna bailes no šīs pasaules, no jūtu izpausmēm, no piedošanas mammai. Un tikai filmas beigās Nilass saņemas alni noglaudīt. Bailes ir pārvarētas.

"Mākoņpuiku" noskatījos neilgi pēc tam, kad biju redzējusi Vara Braslas jaunāko veikumu "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru". Jāsaka, "Mākoņpuika" atstāja uz mani spēcīgāku iespaidu, lielāku vēlmi pēc filmas pārdomāt redzēto. Tad nu sāku salīdzināt latviešu jaunāko bērnu filmu ar šo un arī citām iepriekš "Riga IFF" redzētajām bērnu filmām. Nācās secināt, ka redzēto Eiropas filmu raudze slēpjas tajā, ka tās pievēršas konkrētiem bērniem, viņu sāpēm un problēmām, ieskatoties dziļāk viņu iekšējā pasaulē, kamēr Braslas filmā bērni gan ir, taču tikai kā dekorācijas pasaulē, kur ir slikti deputāti un policisti, slēgtas skolas un atlaistas skolotājas. Joku un jautrības latviešu jaunākajā filmā ir vairāk, bet bērna psiholoģisko portretu daudz nopietnāk zīmē "Mākoņpuikas" autori. Skatītājam jāizvēlas, kas tam vairāk iet pie sirds, bet visprātīgāk ir skatīties abas filmas un spriest pašiem."

Producenti: Ketlīna Gusena, Olle Vīrenheds, Sabīne Vinendāla/Bulletproof Cupid, Götafilm, Storyline NOR, Submarine. Operators – Kristians Palusens, mūzika – Helge Slikera. Lomās: Herts van Rampelbergs, Mikels Gaups, Sāra Somerfelde.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!