Četri stāsti par tiem, kuri paslēpušies aiz klasiski sarkanā deguna – dakterīši Klauni
Foto: Publicitātes attēli

Smiekli ārstē, to ir atzinuši daudzi mazāki un lielāki pacienti, kā arī viņu vecāki. Dakterus Klaunus būs pamanījuši daudzi, ja vien bijusi kāda darīšana Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un arī citās Latvijas slimnīcās. Tomēr tikai retais iedomājas, ka patiesībā dakteri Klauni var darboties, pateicoties tieši sabiedrības sniegatjam atbalstam jeb ziedojumiem.

Portāls "Cālis" piedāvā iepazīties ar četru dakteru Klaunu stāstiem pašiem par sevi, par to, kā viņi izvēlējušies dzīvot dubulto dzīvi, kāpēc viņi to dara un ko no tā gūst.

Svētdien, 9. septembrī, Vērmanes dārzā tiks svinēta Tēva diena un tur ikviens varēs satikt arī dzīvespriecīgos dakterus Klaunus – arī dažus stāstu par viņiem autorus un pašus to varoņus. Ne tikai satikt, bet kopīgi priecāties, svinēt un pats svarīgākais – dakteri Klauni aicina katru, kurš vēlas atbalstīt viņu darbu, piedalīties pirmajā dakteru Klaunu izaicinājumā, stāsta biedrības "Dr. Klauns" vadītāja Marianna Milovska.

Dakteri Klauni slimnīcas ikdienā ienes atbalstu, uzticēšanos, draudzību, mīlestību, sirsnīgumu, smaidu un tic, ka ikviens no mums var atbalstīt cilvēkus sev apkārt ar tik vienkāršu lietu kā rokasspiediens un apskāviens.

Tā tapa īpašais dakteru Klaunu sirds un roku sveiciens, ko ikviens var iemācīties kopā ar jautrajiem dakterīšiem, izmēģināt ar draugiem un tuviniekiem. "Ar apgūto sveicienu aicinām dalīties gan klātienē, gan sociālajos tīklos (pievienojot #drklaunschallenge), un izaicināt trīs savus draugus pievienoties, lai siltuma un prieka ķēdīte apvienotu pēc iespējas vairāk cilvēku.

Uzticēšanās, draudzība, smaids – tik vienkārša lieta, kā viens apskāviens vai sirsnīgs rokasspiediens, var dot tik daudz. Uzdāvini prieka mirkli sev un otram ar īpašo dakteru Klaunu sirdssveicienu! Tev ir pa spēkam darīt pasauli gaišāku. Video pamācību, kā iemācīties maģisko rokasspiedienu un sasveicināšanos, skaties raksta beigās!

Lai kādam mazajam, kas nokļuvis slimnīcā, netrūktu uzmundrinājuma grūtākajos brīžos, ziedo un atbalsti Dakteru Klaunu darbu! Līdz 2. oktobrim turpināsies dakteru Klaunu ikgadējā labdarības akcija. Akcijas mērķis ir piesaistīt ziedojumus, lai sirsnīgie dakterīši tikpat aktīvi varētu turpināt savu darbu un palīdzēt mazajiem pacientiem Latvijas slimnīcās veseļoties ar prieku.

Ikvienam ir daudz iespēju atbalstīt dakterus Klaunus – gan ziedojot "Rimi" un "Supernetto" veikalos, pērkot "Rasēna" produktus, zvanot 90006666 (ziedojums – 4,27 eiro), gan tiešsaistē dakteru Klaunu mājaslapā.

Bet nu iepazīsties ar jaukajiem dakterīšiem – Kasparu, Agnesi, Inu un Ivitu, bet šeit atradīsi stāstu par dakteri Klaunu Raimondu.

Kaspars Roznieks. Kad nokļūsti tur, kur vakar vēl pat nesapņoji

Katra gada sākumā izveidoju sarakstu ar to, ko vēlos paveikt tajā gadā – nospraužu mērķus. Materiāli mērķi, fiziski mērķi, garīgi mērķi un personiskā izaugsme. Gadā, kad pieteicos projektam "Dr. Klauns", pie garīgajiem mērķiem un personiskās izaugsmes biju ierakstījis kaut ko līdzīgu tam, ka vēlos pārvarēt savu ego, atbrīvot savu iekšējo bērnu (atgūt tās labākās iezīmes, kuras man piemita kā bērnam), atraisīt sevi, iemācīties uzstāties publikas priekšā, atgriezt savu aktiera talantu, kļūt atbrīvotākam, izdarīt kaut ko labdarības sfērā, pārstāt uztraukties par to, ko padomās citi, būt pārliecinātākam, būt laimīgam un pozitīvam, satikt un iepazīt jaunus interesantus cilvēkus, vairāk dzīvot, izbaudot mirkli, būt šeit un tagad, vēl vairāk pārvarēt sevi u.c.

Četri stāsti par tiem, kuri paslēpušies aiz klasiski sarkanā deguna – dakterīši Klauni
Foto: Publicitātes attēli

Pusaudžu gados reiz izturēju atlasi, lai filmētos seriālā. Tur bija arī aktiermeistarības apmācības. Kultūras akadēmijā neiestājos, jo vecāki atrunāja, teica, ka aktieros nevar nopelnīt un iestājeksāmenā ir jādzied, ko diez vai spēšu. Vispār visu dzīvi aktiermeistarība nav likusi man mieru. Un vienmēr esmu vēlējies kaut ko darīt šajā jomā.

Šo stāstu es pirmo reizi atklāšu publiski. Tā paša gada vasaras beigās, kādā no pēdējiem vasaras vēlajiem vakariem, kad bezrūpība beidzas un sāc pārdomāt lietas un to, pie kā vairāk jāstrādā, lasīju Noela Donalda Volša grāmatu "Sarunas ar Dievu". Nekas reliģisks, un šajā grāmatā autora viedoklis ļoti saskan ar manu paša viedokli par to, kas ir Dievs un kāpēc pasaule ir tāda, kāda tā ir.
Tātad, lasot uzdūros lapaspusei, kurā tiek aicināts uzdot savu jautājumu Dievam un aizvērt grāmatu ciet. Meklēt atbildi pirmajā satiktajā cilvēka vai dzirdētajā dziesmā. Šķita absurdi, bet paklausīju, grāmatu aizvēru, jo lasīt ar bija apnicis. Tā brīža noskaņojums noteica manu jautājumu un tas skanēja aptuveni šādi: "Ko man darīt, lai sasniegtu savus mērķus? Ko man darīt tālāk?"

Bija pagājusi aptuveni stunda kopš tā brīža, un jau biju aizmirsis par jautājumu vispār. Pusnaktī es atcerējos, ka jāveic maksājumi, bet kodu kalkulators atrodas mašīnā. Dodoties tam pakaļ, es savā mikrorajonā, kur vakaros pārsvarā valda klusums, pie parādes durvīm sastapu nomaldījušos Latīņamerikas izcelsmes meiteni, kura ceļojot uz pāris dienām bija ieradusies arī Latvijā. Viņa bija palikusi bez sakariem un būtībā netika sarunātajās naktsmājās. Ielaidu viņu iekšā namā un norādīju uz dzīvokļa durvīm, kuras viņa meklēja, ar piebildi, ja nu kas, kurā dzīvoklī dzīvoju es. Pēc 10 minūtēm viņa jau klauvēja pie manām durvīm ar lūgumu izmantot internetu, lai sazinātos ar naktsmītnes saimnieku. Aizsūtījusi viņam ziņu "Facebook", viņa sāka aizrautīgi zīmēt uz manas tāfeles sienas un mēs sākām iegrimt sarunās. Pēc laika saimnieks atbildēja, ka gaidot viņu, bet viņa jau rakstīja, ka tik drīz nebūs. Vienu no daudzajām tēmām, kuru aizskārām tā vakara sarunās bija medicīnas klaunāde – viņa bija strādājusi par dakteri Klaunu Francijā. Teicu, ka man tas šķiet apbrīnojams darbs. Uz ko viņa atbildēja, ka arī man vajadzētu ar to nodarboties un jautāja, kāpēc to nedaru.

Tātad mani mērķi, vēlme darīt kaut ko aktiermeistarības laukā un satiktā meitene, šie ir trīs galvenie iemesli, kuri, ieraugot sludinājumu par "Dr. Klauns" atlasi, pamudināja pieteikties.

Pieteicos ar domu, ka tad jau redzēs, cik tālu vispār tikšu atlasē.

Bija liela cīņa pašam ar sevi. Ko – tu tagad būsi klauns? Kas tu esi – kaut kāds āksts? Citi par tevi smiesies! Tas reizē biedēja, bet reizē bija liels izaicinājums un man patīk izaicinājumi, jo tikai tā var iepazīt sevi un savu patieso es. Tur ir tā dzīves garša un laimes hormoni, kad izdari to, ko vakar vēl nevarēji, un kad nokļūsti tur, kur vakar vēl pat nesapņoji.

Uzskatu, ka cilvēku dabīgais stāvoklis ir bērniem raksturīgā ziņkārība, enerģija, būt šeit un tagad, rotaļīgums, komunikabilitāte, neviltota mīlestība, bezrūpība un nodarbošanās ar to, kas patīk. Tāpēc vērtīgākais, ko es varu dot, kā dakteris Klauns, ir atgriezt šajā stāvoklī bērnus, kuriem slimnīcas vide un pati slimnīca ir šo laupījusi, un ideālā variantā sniegt kādu daļu no tā arī pieaugušajiem – vecākiem un slimnīcas personālam.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!