Diagnoze bērnam – autisms – Latvijā kā bubulis visās frontēs
Foto: Shutterstock

Bērns ar autiskā spektra traucējumiem (AST) – šis vārdu virknējums Latvijā parādījies salīdzinoši nesen, un ļoti iespējams, ka tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ attieksme pret šādu diagnozi ir kā liels bubulis – gan pašiem vecākiem, gan bērnudārziem, skolām un sabiedrībai kopumā.

Patiesībā arī valstiskā līmenī, jo atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar šādu diagnozi jeb tā dēvēto bērnības autismu, ir ļoti, ļoti niecīgs. Un, izrādās, gana daudz vecāku, zinot šo noraidošo attieksmi, izvēlas labāk oficiāli nemaz šādu diagnozi bērnam neapstiprināt, samierinoties ar līdzcilvēku negatīvo nostāju – redz, kāds izlutināts, neaudzināts bērns!

Ko īsti nozīmē šis burtu apzīmējums – AST, par iespējām bērniem un vecākiem palīdzēt integrēties sabiedrībā, par milzu atšķirībām starp Latviju un, piemēram, Lielbritāniju sarunā ar portālu "Cālis" stāsta nesen atklātā pirmā Autisma kabineta Latvijā vadītāja, Bērnu slimnīcas klīniskā psiholoģe Marija Legzdiņa-Docenko. Savukārt pieredzē par bērna, kuram ir šāda diagnoze, audzināšanu dalās latviete Agita Āboliņa, kura dzīvo Lielbritānijā un kādā forumā "Facebook" vidē bija patiesi šokēta par tautiešu attieksmi pret šādiem bērniem.

2015. gadā bērnības autisms Latvijā tika reģistrēts 303 bērniem, taču, ņemot vērā 2017. gada Pasaules Veselības organizācijas datus, kas liecina, ka AST ir vienam no 160 bērniem, visdrīzāk, diagnoze skar ievērojami lielāku skaitu bērnu. To netieši apstiprina arī psiholoģe Legzdiņa-Docenko, kura zina, ka ir pietiekami daudz vecāku, kas, lai gan saprot, ka bērnam, visticamāk, ir AST, speciāli izvairās no šādas diagnozes noteikšanas. Kāpēc? Tāpēc, ka bērnudārzi un skolas, kuras īsteno parastās izglītības programmas, šādus bērnus nevēlas pie sevis uzņemt, bet paradokss ir tas, ka arī neviena speciālā izglītības programma tieši šādiem bērniem nav izveidota. It kā viņu nebūtu! Parastos dārziņos un skolās viņus negrib (pedagogu kompetenču trūkuma, stigmas vai reitingu dēļ), bet arī speciālu programmu nav, turklāt daudzi bērni, kuriem ir tā sauktā vieglā autisma forma, pie noteiktas pieejas itin labi varētu iekļauties visparastākajās izglītības iestādēs, ja vien no viņiem nevēlētos izvairīties…

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!