Foto: Picjumbo

Viena no vecāku prioritātēm ir bērna pilnvērtīga attīstība, kas veicina izaugsmi un palīdz nodrošināt veiksmīgu nākotni. Viedokļi ir dažādi – kāds uzskata, ka bērnam ir jāizbauda bērnība, citi labprātīgi pakļauj bērnu striktam mācību režīmam jau agrā vecumā. Kā vienmēr, arī runājot par bērnu izglītību, taisnība varētu būt kaut kur pa vidu. Adele Stenforda, "King’s College", Britu skolas Latvijā direktore dalās pieredzē par pirmsskolas izglītības praksi britu izglītībā – kā veiksmīgi apvienot rotaļas ar izglītību, palīdzēt bērnam attīstīties un realizēt savu potenciālu.

Skolas gaitu sākšanai agrā vecumā ir savi ieguvumi, taču jāņem vērā, ka britu un Latvijas izglītības sistēmā ir zināmas atšķirības. Bērna attīstībā visbūtiskākā ir pieredze un zināšanas, kas iegūtas vecumā no diviem līdz sešiem gadiem. Bērni šajā vecumā ātri uztver visu jauno, un šis ir laiks, kad, kā liecina pētījumi, iespējams radīt patiku pret mācībām un izglītošanos, kas saglabājas arī vēlākos gados.

Bērna pirmie pieci dzīves gadi ir visnozīmīgākais laiks domāšanas, uzvedības un emocionālās stabilitātes attīstībā. Šajā dzīves periodā attīstās lingvistikas, kognitīvās, sociālās, emocionālās un regulatorās spējas un prasmes, kas tiek pielietotas turpmākajā dzīvē.

Pirmie soļi izglītībā – divu gadu vecumā

Būtiski ir saprast, ka, uzsākot skolas gaitas jau no divu gadu vecuma, mācību procesa pamatā nav akadēmiskas zināšanas. Tas ir pirmais, par ko uztraucas vecāki, apsverot iespēju savu pirmsskolas vecuma bērnu sūtīt skolā. Pašiem mazākajiem skolēniem mācības nozīmē spēles un sociālo prasmju apguvi, kas dod lielu ieguldījumu turpmākajā attīstībā un palīdz sagatavot bērnu gaidāmajai skolas videi un kārtībai. Tādā veidā tiek panākta skolēnu veiksmīgāka pāreja uz akadēmisko izglītību, kad tam būs pienācis īstais laiks, un notiek izvairīšanās no šoka, kas dažkārt notiek brīžos, kad bērns nokļuvis skolā, bet iepriekš uzturējies tikai bērnudārza vai mājas vidē.

Valoda

Skolas apmeklēšana jau agrā vecumā nodrošina efektīvu valodas attīstību. Valodas prasmes ietver visus aspektus – lasīšanu, rakstīšanu un sarunvalodu. Grāmatas ir viens no lasītprasmes apgūšanas veidiem – skolā bērnam būs pieejams vairāk grāmatu un literāru avotu nekā mājās. Britu izglītības sistēmā skolotāji, kas strādā ar pašiem mazākajiem skolēniem no divu gadu vecuma, ieguvuši speciālu izglītību. Ikdienā mācības nenotiek gluži akadēmiskā veidā, taču tās nav arī tikai spēles un rotaļas. Skolotāji velta individuālu uzmanību katram skolēnam, kopīgi apgūstot visdažādākās prasmes, sākot ar valodu un beidzot ar mākslu. Galvenais uzsvars tiek likts uz individuālu pieeju.
Foto: Shutterstock

Zinātkāre

Bērnu zinātkāre rodas dabiskā ceļā – jo vairāk informācijas un faktu tiek uzzināts, jo lielāka kļūst bērnu vēlēšanās uzzināt vairāk, kā arī palielinās katra bērna individuālā iesaiste. Ikviena ideja vai interese par dabu vai kādu parādību var kļūt par iespēju mācīties un izzināt vairāk. Tas vēlāk kļūst par skolotāja uzdevumu – sniegt šīs papildu zināšanas un vienmēr būt gatavam jauniem izaicinājumiem un augošai zinātkārei.

Pirmskolas vecumā nozīmīga loma klases telpā ir tā sauktajam "rotaļu stūrītim", kurā atrodas dažādi kostīmi un rotaļu priekšmeti. Šādā veidā arī notiek bērna pirmie soļi socializēšanās procesā – bieži vien rotaļas notiek individuāli, kam seko spēles divatā un attīstās sadarbības prasmes arī grupā.

Patstāvība

Apmeklējot skolu pirmsskolas vecumā, pat neliela konflikta situācija, kāda reizēm mēdz rasties skolēnu starpā, tiek izskaidrota un uzreiz pārrunāta rīcība, ja šāda situācija kādreiz atkārtotos. Tādā veidā bērni apgūst problēmas risināšanas prasmes, kas attīsta patstāvību.

Tāpat tiek veicināta arī sevis apzināšanās. To stimulē spēja parūpēties par sevi un palīdzības sniegšana citiem. Kad mācību procesā bērniem parādās interese palīdzēt un veikt kādu nelielu darbu, tas tiek veikts kopā ar skolotāju – tiek sakārtoti spēļu un mācību priekšmeti vai kopīgi veikts kāds cits neliels darbs. Bērni mācās parūpēties par personīgajām lietām, tās turot skapītī vai atvilktnē, bet pirms ēšanas jādodas nomazgāt rokas.

Foto: Shutterstock

Savstarpējās attiecības

Savstarpējo attiecību veidošanas prasmes saskarsmē ar vienaudžiem nenoliedzami ir būtiskas. Šajā procesā bērnam rodas izpratne par jēdzienu dalīšanās jeb došanas-ņemšanas attiecībām, un attīstās arī empātijas izjūta – īpašības un prasmes, kuras vieglāk apgūt ļoti agrā vecumā. Līdz sešu gadu vecumam bērnu starpā mēdz rasties nelieli konflikti vai vēlme nedalīties ar rotaļlietām – tieši tāpēc blakus ir skolotājs, kura uzdevums ir bērnam izskaidrot situāciju un pastāstīt, kādas negatīvas vai pozitīvas sekas tā rada. Skolotāja pienākums nav tikai aizliegt vai atļaut veikt kādu darbību, uzdevums ir paskaidrot tās nozīmi. Skolotājs ir paraugs un uzticamības persona reizē.

Katram vecākam pašam ir jāizlemj, kāda pieredze pirmajos dzīves gados ir vispiemērotākā un nepieciešamākā. Bērni ir dažādi un to attīstība nenorit vienlīdzīgi, bet būtiski ir ņemt vērā, ka skolas apmeklēšana divos, trīs vai četros gados, kā liecina britu izglītības prakse, vairumā gadījumu palīdzēs bērnam attīstīties atbilstoši vecumam un sagādās mazāk raižu, uzsākot akadēmiskās skolas gaitas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!