Es adoptēju bērnu vai kļuvu par audžumammu: stāsti no visas Latvijas
Foto: Shutterstock

Latvijā joprojām darbojas pietiekami daudz bērnu namu, kuros dzīvo ap 2000 bērnu. No dažu dienu vecuma līdz pat 18 gadus veciem jauniešiem. Viņiem nav blakus mammas un tēta, nav īstu māju ar savu kaktiņu – tikai auklīte, skolotāja, medicīnas māsa, pavārīte, apkopēja, kurinātājs... Un viņu dzīve, tāpat kā ģimenēs augušo bērnu, rit uz priekšu. Kaut kā...

Bērnu namos var nonākt dažādu apstākļu dēļ – zaudēti vecāki un nav radinieku, kuri uzņemtos bērnu izaudzināt, tie ir bērni, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības viņu dzīvesveida dēļ. Patiešām, iemeslu var būt gana daudz, bet ne jau bērni tos radījuši, tā ir pieaugušo atbildība.

Bet viņi tur dzīvo – cits ilgāku laiku, cits īsāku, cits visus 18 gadus, kamēr sasniegts vecums, kad bērnu nama durvis jāaizver, lai sāktu pašam savu, nu jau pieauguša cilvēka dzīvi. Bet katrs no bērniem sirsniņā sapņo, ka reiz notiks brīnums, ka atbrauks pakaļ mamma, omīte, cita tante, kura vēlēsies sniegt mīlestību, jo viss cits jau šiem bērniem ir – mantas, grāmatas, siltums, pajumte, apģērbs, trūkst tikai mīļuma, uzmanības un beznosacījuma mīlestības.

Piedāvājam iepazīties ar ģimenēm no visas Latvijas, kuras uzdrošinājās iet cauri procesam, ko juruidiski sauc par adopciju, kuras audzina vienu, divus adoptētus bērnus. Par to, ko tas prasa, kādi bija bērni, kad ienāca ģimenē un kādi ir šodien.

Vēl viens veids, kā bērniem palīdzēt izrauties no bērnu nama gaiteņiem vai nepiemērotiem apstākļiem pie saviem bioloģiskajiem vecākiem un nonākt ģimenē, ir kļūt par audžuvecākiem. Arī tā ir milzu uzdrīkstēšanās, kas prasa gan zināšanas, gan spēku un enerģiju.

Katrai no ģimenēm ir savs stāsts – kāda lēmumu par adopciju vai kļūšanu par audžuģimeni pieņēmusi, jo paši nevarēja ieņemt mazuli, citiem jau pašiem mājās prāvs pulciņš bērnu, bet vieta atradās vēl kādam. Stāsti iedvesmo, liek aizdomāties, sajust to bezgalīgo mīlestību, kāda piemīt šiem pāriem.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!