Brīvā atmosfērā visiem bija iespēja iepazīties ar bērniem, viņu talantiem un izbaudīt prieka mirkļus kopā.
"Pasākums izdevās fantastiski dzirkstošs un kustīgs, bērnu un jauniešu prieks, smaidi, gaviles – to visu vārdos pat nevar aprakstīt, tas ir jāredz un jājūt! Sirdsmīļš paldies visiem, kas atbalstīja pasākumu un par šo prieku, ko radījāt bērnos! Īpaši pateicamies bērnu vecākiem, brīvprātīgā darba veicējiem, dziedātājam Justam Sirmajam, labdarības organizācijai " Palīdzēsim.lv", Jaroslavai Tomašēvičai no labdarības fonda "Bērnu rīts", mācītājam Ivo Pavlovičam, dakteriem Klauniem un brīnišķīgajiem darbiniekiem par iespēju bērniem un jauniešiem radīt svētku sajūtu, sniegt mīlestību un dārgākais, kas mums ir, sava laika un talantu dāvināšanu!" stāsta centra vadītāja Ina Zajončkovska.
"Aprūpes centra bērnus un jauniešus cenšamies regulāri kaut nedaudz iepriecināt ar apmeklējumiem, ciemojoties pie viņiem ar dažādām aktiviātēm un radošajām darbnīcām, kā arī aicinājumiem uz HK "Dinamo Rīga" hokeja spēlēm, kultūras un izklaides pasākumiem un vasaras nometnēm, lai dotu iespēju šiem bērniem un jauniešiem ieraudzīt un piedzīvot to, kas mums ir ikdiena. Nemainīgi, šādi pasākumi kā šis ienes siltumu, gaišumu, pozitīvu emociju pārbagātību, kā arī tālāk darboties sparu un vēlmi mūsos visos! Šie bērni un jaunieši ir tik patiesi! Visas emocijas, kas viņos valda, ir acīmredzamas – gan prieks, gan bailes no nezināmā, sajūsma un vēlme būt kopā kaut īsu mirkli! Ceram, ka Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas plāns skars arī šos bērnus un tie atradīs ģimenes," teic "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja.
VSAC "Teika" dzīvo bērni un jaunieši ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Traucējumu dēļ ir objektīvi ierobežotas spējas dzīvot patstāvīgi – aprūpēt sevi un mācīties.
Gatavojot rakstu par to, kā kopš pagājušā gada nogales aktīva kļuvusi brīvprātīgo kustība, portāls "Cālis" sazinajās ar vairāku bērnu namu pārstāvjiem.
Kā uzsver Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" direktore Elvīra Kisele, aktīva brīvprātīgo kustība sākās 2017. gada beigās, kad VSAC "Rīga" filiālēs brīvprātīgo cilvēku skaits palielinājās.
VSAC "Rīga" filiāles "Teika" vadītāja Ina Zajončkovska atzīst, ka arī viņu iestādē pēdējā gada laikā pieaugusi brīvprātīgo aktivitāte. Tiesa, viņas vadītajā iestādē kopumā dzīvo 28 bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, turklāt pusaudžu vecuma. "Protams, vairākumam jau ir vieglāk pieņemt mazākus bērnus. Mūsu bērni ir aktīvi, skrienoši, sākot no 10 gadu vecuma, pārsvarā 13-15 gadus veci jaunieši, kuriem jau ir citas intereses, vajadzības un uzvedība, nekā maziem bērniem. Tāpēc arī brīvprātīgo skaits mums nav tik liels, bet šie cilvēki ir ļoti labestīgi," stāsta filiāles "Teika" vadītāja.
Zajončkovska atklāj, ka pastāvīgi filiālē darbojoties aptuveni četri brīvprātīgie, bet iestādei esot ļoti laba draudzība ar vairākām draudzēm, un to locekļi arīdzan ir ļoti atsaucīgi. Raksturojot brīvprātīgos, iestādes vadītāja uzsver, ka visi cilvēki ir darbspējīgā vecumā un ar bērniem darbojas vakaros vai brīvdienās. "Tie ir atvērti, labestīgi cilvēki, kuri ir gatavi ziedot savu laiku."
"Jā, galvenokārt brīvprātīgie ar bērniem rotaļājas, spēlē aktīvas spēles, pavada laiku pastaigās, parunājas, kopā pavēro dabu. Kaut vai to mazo kukainīti – izrunā, ko tas dara, kāpēc. Bērni, kuri var runāt, ļoti labprāt iesaistās sarunās, arī par sarežģītākām lietām. Citiem vārdiem sakot, brīvprātīgie nāk un pavada ar bērniem brīvo laiku. Savukārt baznīcas cilvēki galvenokārt ir vecumā, kas tuvojas pensijai. Viņi mums ļoti palīdz. Mūsu bērni ir aktīvi, vecumā, kad negribas sēdēt uz vietas, tāpēc mēs braucam ekskursijās, dodamies uz dažādiem pasākumiem. Visur, kur mūs aicina, mēs braucam, un tad brīvprātīgie brauc līdzi un palīdz. Arī jūrā mums patīk peldēt, gribas ātri, ātri ieskriet ūdenī visi reizē, tad tieši šis atbalsts ir svarīgs," stāsta Zajončkovska.
Iestādes vadītāja ļoti augstu novērtē ikviena šāda palīga atbalstu, jo īpaši ar šiem bērniem, kuri jau sen kā izauguši no maza bērna vecuma. Iestādē dzīvo arī pieaugušie ar garīgās attīstības traucējumiem, un viņi galvenokārt ir iestādē dzīvojuši jau bērna vecumā, bet, iestājoties pilngadīgai, palikuši. Draudžu locekļi arī iesaistās šo pieaugušo cilvēku dzīvēs, padarot ikdienu krāsaināku.
