Foto: Shutterstock
Vecākiem, kuri adoptējuši vai paņēmuši aizbildniecībā kādu bērnu, nereti nākas dzirdēt dīvainas frāzes, jautājumus un replikas. Un dažas no tām ir pietiekami aizvainojošas, pat ja sākotnēji šķiet pat nevainīgas.

"Cilvēki, kuri personīgi nav saskārušies ar audžubērniem, domā, ka ar šādiem vārdiem viņi it kā izrāda savu dalību šajā procesā," "Zdorovie" uzsver adopcijas lietu speciāliste Elēna Singere. Taču daži komentāri šādām ģimenēm var būt ļoti aizskaroši. Pat ja tavā draugu, radu vai paziņu lokā ir vecāki, kuri audzina adoptētus vai aizbildniecībā paņemtus bērnus, ir vērts pirms tam uzzināt, no kādiem jautājumiem un replikām būtu vērts atturēties.

Lūk, sešas frāzes jeb jautājumi, kurus labāk paturi pie sevis, nevis uzdod audžuvecākiem!

Kurš no viņiem ir jūsējais?

Šis jautājums vecākiem, kuri audzina gan bioloģiskos, gan pieņemtos bērnus, ir kā sarkanā lupata. "Katrs no šiem bērniem ir viņu," skaidro psiholoģijas profesore Amanda Badena. "Tas skan kā mājiens, ka tikai pašu radītie bērni ir ģimenes daļa," uzsver psiholoģe. Vēl jo sliktāk ir ko tādu jautāt pieņemtā bērna klātbūtnē. Lai cik liela nebūtu tava interese, atturies uzdot šo jautājumu.

Viņam ir paveicies, ka jūs viņu adoptējāt

Pat ja tu vēlies izteikt komplimentu vecākiem, tas skan pietiekami rupji, tā it kā šie vecāki to būtu izdarījuši tikai labdarības jūtu vadīti. "Adopcija nozīmē zaudējumu," saka trīs bērnu mamma Megana Terija. "Šis zaudējums ir bērna pirmā ģimene, pazīstamā vide un apstākļi, ieradumi, nereti pat dzimtene, kultūra un valoda. Pateikt, ka viņam ir paveicies, vienalga skan tā, it kā dzīvei pirms adopcijas vispār nebija nekādas vērtības". Ja vēlies uzslavēt vecākus, labāk pasaki: "Jums ir brīnišķīga ģimene", - iesaka starptautisko tiesību eksperte adopcijas jautājumos Lī Leslija.

Cik jums izmaksāja adopcija?

"Šāds jautājums skan, it kā bērns būtu pirkums," saka Badena. "Protams, adopcija kaut ko izmaksā, tieši tāpat kā bioloģiskā bērna piedzimšana". Ja tevi ļoti interesē šāda veida informācija, to pilnīgi mierīgi vari iegūt interneta vidē, piemēram, dažādos forumos. Latvijā adopcijas process nemaksā neko, taču, protams, ar izmaksām jārēķinās, kaut vai domājot tikai par to, kādas lietas nepieciešams sarūpēt. Ja tevi arī interesē adopcija, vari vecākiem labāk pavaicāt: "Vai nepateiksiet, kur sākotnēji jāvēršas, lai iegūtu vairāk informācijas par adopciju?", nevis iztaujāt ģimeni par viņu finansēm.

Runā, ka pēc bērna adoptēšanas ir vieglāk palikt stāvoklī

Pirmkārt, "šāds komentārs skan it kā bioloģiskais bērns būtu vērtīgāks, nekā pieņemtais," norāda Leslija. Otrkārt, varētu padomāt, ka cilvēki bērnus adoptē tikai tad, ja pašiem ir problēmas tikt pie mazuļa, kam ir visai mazs sakars ar realitāti. Labāk atturēties no šādas frāzes, aizstājot to ar vienkāršiem un patiesiem apsveikumiem sakarā ar ģimenes paplašināšanos.

Kāpēc no viņa atteicās īstie vecāki?

Šis jautājums var izskanēt divos variantos: "Bet jūs kaut ko zināt par viņa pagātni?, "Kas notika ar viņa vecākiem? u.t.t. Jebkurā gadījumā šādi jautājumi ir pārāk personiski, un, kā likums, audžuvecāki nevēlas iedziļināties detaļās. "Tas skan ne labāk, kā pavaicāt: kādā pozā jūs ieņēmāt bērnu?" – piebilst Badena. Turklāt ģimene pat var arī nezināt šo informāciju, un šāds jautājums viņiem liks justies neveikli.

Ko tad, ja viņš sāks meklēt savus īstos vecākus?

"Šāds jautājums skan it kā audžuvecāki tikai pieskatītu svešu bērnu, kamēr viņš atradīs savus bioloģiskos vecākus," saka Singere. Jau sen kā pagājuši laiki, kad audžuvecāki rūpīgi slēptu no bērniem adopcijas faktu, it kā tas būtu kaut kas apkaunojošs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!