Galvas lauzīšana pirms 1. septembra: kas jāpērk pašiem un ar ko jānodrošina skolai

Galvas lauzīšana pirms 1. septembra: kas jāpērk pašiem un ar ko jānodrošina skolai
Foto: Pixabay

Gribam to vai nē, gan kalendārs, gan veikalu plaukti jau liecina – 1. septembris vairs nav aiz kalniem. Vecāki ir dažādi – citi skolai nepieciešamās lietas sagādā jau savlaicīgi, citi – atliek uz pēdējo brīdi. Un citiem jau gar to nekādas daļas nav, galvenais, lai bērns būtu gatavs jaunajam mācību gadam, vienalga – pirmajam vai astotajam, jo 1. septembris allaž rada pacilātības sajūtu.

Lai gan nu jau vairākus gadus it kā ir ieviesta skaidrība par to, kas vecākiem pašiem jāsagādā, un ar ko nodrošina skola, vienmēr ir kādas neskaidrības un jā, arī sūdzības no vecākiem par prettiesiski pieprasītu naudu par kādu skolai nepieciešamu lietu. Virkni jautājumu uzdevām gan Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), gan Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD).

Kā skaidroja ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa, dati par skolas gaitas uzsākušo skolēnu skaitu 2017./2018. mācību gadā tiks apkopoti ne ātrāk kā septembra vidū. Tomēr prognozētais pirmklasnieku skaits 2017. gada 1. septembrī ir aptuveni 19 000, kas ir mazāk nekā iepriekšējos mācību gados. Piemēram, 2016./2017. mācību gadā pirmo reizi uz skolu devās 20 752 bērni, bet 2015./2016. mācību gadā – 22 262 pirmklasnieku.

Kas tad jāpērk vecākiem? Pirmkārt, lielākā daļa skolu savās mājaslapās ir publicējuši garākus un īsākus sarakstus par nepieciešamajām lietām, turklāt pa klašu grupām. Sākumklašu skolēnu vecākiem iegādājamo lietu saraksts ir garāks, nekā, piemēram, vidusskolēniem, bet tas ir loģiski, jo 12. klasē jaunietis diezin vai lipinās plastilīnu vai dejos "češkās" sporta stundā. Otrkārt, likums nosaka, ar kādām mācībām nepieciešamajām lietām bērnu jānodrošina vecākiem, un kas pienākas no skolas. Bet, ja likumus lasīt slinkums, nav vēlmes vai laika, lūk, piedāvājam IZM skaidrojumu!

Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto, no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām valsts un pašvaldību izglītības iestādēs valsts finansē pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas:

  • Mācību literatūras;
  • Metodisko līdzekļu;
  • Papildu literatūras (uzziņu literatūras);
  • Digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi.

Minētais valsts finansējums katru gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam to administratīvajās teritorijās esošajās vispārējās izglītības iestādēs.

Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto, pašvaldības no sava budžeta finansē to padotībā esošām iestādēm valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu:

  • Mācību līdzekļu – papildu literatūras (ieskaitot mācību grāmatas svešvalodās);
  • Uzskates līdzekļu;
  • Didaktisko spēļu;
  • Digitālo mācību līdzekļu un resursu;
  • Izdales materiālu;
  • Mācību tehnisko līdzekļu;
  • Mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegādi.
Galvas lauzīšana pirms 1. septembra: kas jāpērk pašiem un ar ko jānodrošina skolai
Foto: Shutterstock

Lēmums, kurus (konkrēti) mācību līdzekļus skolēniem un skolotājiem izglītības iestāde iegādājas (finansē), ir izglītības iestādes kompetencē un risināms atbilstoši izglītības iestādes iespējām mācību līdzekļu iegādei paredzētā valsts un pašvaldības finansējuma ietvaros.

Vecāku pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos:

  • Individuālos mācību piederumus;
  • Kancelejas piederumus (pildspalvas, zīmuļi, burtnīcas, klades, dienasgrāmata, līme, lineāls, zīmēšanas papīrs utt.);
  • Apģērbu un apavus;
  • Atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu;
  • Higiēnas piederumus;
  • Materiālus, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

Īpaši gribas uzsvērt Izglītības iestādes padomes kompetenci. Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vecākiem, brīvprātīgi, savstarpēji vienojoties, nodrošināt arī kādus citus mācību līdzekļus, darba burtnīcas vai citas lietas, bet tā nevar būt skolas obligāta prasība. Nevar, piemēram, skolotājs vai pat direktors sagatavot sarakstu ar nepieciešamajām lietām un pateikt – "vācam pa pieci eiro". Šādu sarakstu ir tiesīga apstiprināt un lēmumu pieņemt tikai izglītības iestādes padome, norāda ministrijas pārstāve.

Saskaņā ar Izglītības likumu, izglītības iestādes padome ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes koleģiāla institūcija, kurā darbojas izglītojamo deleģēti pārstāvji, bērnu vecāku deleģēti pārstāvji, izglītības iestādes pedagogu un citu darbinieku deleģēti pārstāvji. Svarīga ir piebilde, ka izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvjiem ir jābūt vairākumā.

Par ko vecāki visbiežāk sūdzas un cik daudz

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departaments 2016. gadā saņēmis un izskatījis 590 iesniegumus, kuros kopumā bija minēti 1020 jautājumi. No tiem 18 (1,8 procenti) jautājumi bija saistīti ar prettiesiskas maksas pieprasīšanu izglītības iestādēs, informē IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga.

Galvas lauzīšana pirms 1. septembra: kas jāpērk pašiem un ar ko jānodrošina skolai
Foto: PantherMedia/Scanpix

Savukārt no 18 jautājumiem par prettiesiskas maksas pieprasīšanu, deviņi (50 procenti) jautājumi bija tieši par mācību līdzekļu iegādi. No tiem:

  • Seši jautājumi bija par nepieciešamību iegādāties mācību līdzekļus vispārējās izglītības iestādē, trīs – pirmsskolas izglītības iestādē;
  • Trīs gadījumos minētā informācija apstiprinājās (maksas / mācību līdzekļu iegādes pieprasīšana bija prettiesiska), trīs – neapstiprinājās, bet vēl trīs gadījumos iesniedzējam tika sniegts skaidrojums;
  • Aktuālākie jautājumi, kurus minētajos deviņos gadījumos uzdevuši iesniedzēji, ir par individuālo mācību līdzekļu un darba burtnīcu iegādi, kā arī saistībā ar maksas iekasēšanu par mācību materiālu pavairošanu.

Salīdzinot pēdējos divos gados saņemtajos iesniegumos minēto informāciju ar iepriekšējo periodu, jāsecina, ka jautājumu daudzums par prettiesiskas maksas pieprasīšanu ir samazinājies. Savukārt jautājumu saturs visos gados ir bijis līdzīgs, atzīmēja Veinberga.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!