Šķirto ģimeņu skaits Latvijā ir visai augsts, par to liecina statistika. Ir vecāki, kuri spēj vienoties par turpmāko bērnu audzināšanu bez kašķiem, tomēr ir arī tādi pāri, kuri, šķiet, nekad viens otru nav mīlējuši, un šķiršanās procesā izmanto visus iespējamos un neiespējamos līdzekļus, lai otra dzīvi padarītu par trako māju. Viens no strīdu iemesliem var būt arī nodokļu atvieglojumi par bērniem. Par to, ko paredz likums, kādas ir iespējamās situācijas ģimenēs un kā problēmām rast risinājumu, "Cālis" stāsta Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka.
Par bērna uzturēšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi ir paredzēti vienam no apgādniekiem, tas ir, bērna mātei vai tēvam. Atvieglojumus piemēro tam vecākam, kuram algas nodokļa grāmatiņā ir izdarīts ieraksts par atvieglojumu piešķiršanu. Parasti, kad vecāki kopīgi audzina bērnu, nav strīda par to, kura algas nodokļa grāmatiņā ierakstīt bērnu (apgādājamo). Domstarpības sākas tad, kad vecāki nolemj dzīvot šķirti.
Ja viens no vecākiem vēlas, lai tiktu mainīta nodokļa atvieglojumu piemērošanas līdzšinējā kārtība, tad vecākiem par to savstarpēji jāvienojas un pašiem jāveic izmaiņas elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai arī klātienē tuvākajā VID Klientu apkalpošanas centrā.
Taču ir arī izņēmuma gadījumi, kad VID nodokļa atvieglojumus par bērna uzturēšanu piemēro tam bērna vecākam, kuram uz tiesas nolēmuma pamata ir nodibināta atsevišķa aizgādība vai kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus bērna uzturam parādnieka (otra vecāka) vietā. Tādā gadījumā vecākam arī ir jāvēršas VID, apliecinot, ka pastāv norādītie nosacījumi nodokļa atvieglojumu piešķiršanai.
Lūk, Katrīnas (vārds mainīts) atmiņas par vecāku šķiršanos: "Lai gan pašai tajā laikā, kad mamma ar tēti šķīrās, bija aptuveni 9 vai 10 gadi, ar jaunāko māsu itin labi sapratām, kas notiek. Abas tikām dalītas šurpu turpu. No sākuma, kamēr vēl nekas nebija aizvests līdz tiesai, mamma klusiņām, cik nu bērna prāts var aptvert, kas notiek, bija pārrakstījusi mūs abas uz sevi.
To, ka tas ir kaut kas nesmuks, sapratu pēc vecāku strīdiem, jo tētis bija gribējis izdarīt to pašu un izkārtot, ka abas esam apgādājamas "zem viņa", lai būtu izdevīgāk. Vēlāk, kad vecāki jau pāris gadu bija šķīrušies, sanāca tā, ka nolēmu nevis dzīvot pie mammas, bet tēta. Un tad nu sākās - atkal ķīviņi par to, kāpēc tētis mani nevarētu "parakstīt" zem sevis, ja jau pie mammas vairs nedzīvoju. Bet viņa neļāvās. Cik saprotu, tētim vairs nebija spēka ar mammu strīdēties, un viņš ļāva viņai izpausties, lai tikai būtu miers".
Kāds sakars bāriņtiesai un nodokļu atvieglojumiem
Citos gadījumos, ja vecāki nespēj vienoties, ir jāvēršas bāriņtiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas ar lūgumu piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošo bērnu. Bāriņtiesas lēmums par nodokļa atvieglojuma piemērošanu konkrētam vecākam turpmāk būs par pamatu VID lēmumam atvieglojumu piemērošanai.
Veržbicka stāsta, ka vecāki vēršas ar šāda veida lūgumu ne tikai domstarpību gadījumos, bet arī tad, kad nav zināma otra vecāka faktiskā atrašanās vieta un ar viņu nav iespējams sazināties. Ir praksē gadījumi, kad vecāks lūdz piemērot viņam iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, lai gan pats nestrādā algotu darbu, nesaņem regulārus ienākumus, nav iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, bet dara to par spīti otram vecākam, taču šādā gadījumā bāriņtiesai nav nekāda tiesiska pamata apmierināt šādu vecāka lūgumu.
Bāriņtiesa lietu par nodokļa atvieglojumu piemērošanu ierosina uz vecāka iesnieguma pamata. Sabiedrisko attiecību speciāliste atklāj, ka Rīgas bāriņtiesā 2015. gadā tika ierosinātas 30 administratīvās lietas, šogad jau 23 lietas. Papildu viņa skaidro, ka, pieņemot attiecīgo lēmumu, bāriņtiesa izvērtē visus lietas apstākļus, piemēram, cik katrs no vecākiem finansiāli nodrošina bērna vajadzības, vai piedalās bērna aprūpē, u.tml., taču visbiežāk tomēr lēmums tiek pieņemts par labu tam vecākam, kurš īsteno bērna ikdienas aprūpi un uzraudzību, proti, pie kura bērns ikdienā dzīvo. Arī tiesu praksē ir atzīts, ka bērna dzīvesvietai ir būtiska nozīme, pieņemot lēmumus šādās kategorijas lietās, jo tam vecākam, pie kura bērns ikdienā dzīvo, ir objektīvi lielāki izdevumi par bērna uzturēšanu.
Pilnīgi visus bērna izdevumus nevienā aprēķinā nav iespējams ietvert, jo bērna audzināšanas un aprūpes gaitā var rasties papildu, neparedzēti izdevumi, tomēr izdevumi parasti ir lielāki tam vecākam, kurš ikdienā rūpējas par bērnu un audzina to, nevis otram, kurš ar bērnu pavada mazāk laika vai nepavada to nemaz. Vecāks, ar kuru bērns ikdienā dzīvo, arī pārsvarā nodrošina visas bērna ikdienas vajadzības, un bērna interesēs ir, lai tieši tas vecāks, ar kuru viņš dzīvo, saņemtu jebkādu papildus materiālu atbalstu no valsts, tostarp arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu.
Rezultātā, palielinoties vecāka ienākumiem, rodas iespēja palielināt ikdienas izdevumiem paredzēto naudas summu, kas kopumā veido ģimenes, tai skaitā tajā augošā bērna, labklājības līmeni, un atbilst iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma bērna uzturam piemērošanas mērķim.
