Ja bērns ir ļoti aktīvs, vēlas izzināt pasauli un daudz ko uztver no pusvārda un vecāki viņa uzvedību nesaprot, tad varbūt viņiem pašiem ir laiks izglītoties. Aizrobežu zinātnieki jau gadus trīsdesmit pēta “jaunos bērnus”. Tiek veidoti jauni apmācības principi, izstrādātas metodes, kas piedāvā indigo bērnu cienīgu izglītību.

Diemžēl pašmāju pedagogi un ārsti lielākais vairums dzīvo neziņā par šiem jautājumiem. Daudzi šie bērni turpina piepildīt specskolas un ārstniecības iestādes vai arī viņus izsmej, nesaprot, represē un atstumj. Izmisumā ir nonākuši daudzi vecāki, kuri ar sirdi tomēr jūt, ka kaut kas nav tā, kā oficiālās iestādes un “speciālisti” to interpretē. Viņi jūt, ka no mācībām it kā atpalikušais bērns uzrāda fenomenālu inteliģenci gan dažādās praktiskās dzīves jomās, gan arī emocionālajā, psiholoģiskajā un garīgajā jomā, bet bieži šīs pazīmes bērnam novēro jau agrīnā vecumā.

Pasaulē plaši pazīstamā psiholoģe un bioenerģētiķe Nensija Anna Teipa bija pirmā, kura ievēroja, ka vairākumam pēc 1980. gada dzimušajiem bērniem elektromagnētiskajā laukā jeb aurā saskatāma neparasta zila krāsa — indigo. Tā arī radās termins indigo bērni, kas tagad pazīstams visā pasaulē. Nensijas Annas Teipas grāmata «Savas dzīves izprašana caur krāsām», kurā klasificētas cilvēku īpašības un uzvedības modeļi saistībā ar cilvēka elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām, bija pamats turpmākajiem zinātniskajiem pētījumiem visā pasaulē, lai atbildētu uz jautājumu – kas ir šie indigo bērni?

Dažādu valstu zinātnieki, cenšoties izpētīt par neparastiem dēvētos bērnus, atklāja, ka viņu ķermeņa elektromagnētisko vibrāciju diapazons krasi atšķiras no vispārpieņemtajiem rādītājiem — tas ir 3 222 000–11 350 000 herci, vismaz divas reizes vairāk nekā «normālam» cilvēkam. Arī ģenētiķi piedzīvoja pārsteigumus. Cilvēka DNS molekulā ir 64 kodoni jeb ģenētiskās informācijas vienības, no kurām parasti «darbojas» tikai 20, pārējie ir inerti. «Neparastajiem» bērniem ir 32 un vairāk aktīvās informācijas vienību. Turklāt, ja kādreiz intelekta koeficients 130 bija sastopams vienam cilvēkbērnam no desmit tūkstošiem, jaunā laikmeta bērniem tas vairs nav nekas īpašs. Viena no būtiskākajām šā laikmeta bērnu īpašībām ir viņu ārkārtīgā jūtība. Pirmkārt – pret meliem un integritātes trūkumu citos. Nav iespējams samelot indigo bērnam bez sekām. Viņš jums to pateiks acīs vai arī reaģēs ar agresiju vai izolēšanos. Šie bērni ne tikai asi reaģē uz meliem, bet viņiem nepiemīt spēja melot arī pašiem sev. Viņiem ir sveša izlikšanās un pielāgošanās sabiedrības pieņemtajam dzīvesveidam, upurējot savas patiesās vēlmes un būtību.

Protests dubultai, melīgai, agresīvai videi izpaužas ne tikai caur ķermeni. Reakcijas var būt psihosomatiskas — pēkšņas vēdersāpes, galvassāpes, temperatūra bez kāda iemesla, bet visbiežāk tas parādās tā sauktajos uzvedības traucējumos. Viņiem ir izteiktas telepātiskās spējas un pārāk daudz integritātes, lai nodotu paši sevi.

Indigo bērni ir ieradušies, lai parādītu mums citus attīstības ceļus, demonstrētu cilvēka patiesās fiziskās, psihiskās un garīgās spējas, iemācītu mīlēt un būt godīgiem pret sevi un citiem. Viņi ir emocionāli apdāvināti, dzīvo saskaņā ar savu sirdi un izpratni, paši veidojot savus noteikumus. Nereti uzstājas kā psihologi, ar līdzjūtību ieklausoties citos cilvēkos un dodot viņiem padomus. Indigo bērnu atvērtība, spēja nekritizēt un ar interesi uzklausīt liek cilvēkiem “izkratīt sirdis”.

Šie bērni tiecas izzināt visu, kam var tikt klāt. Skolā mācību stundās materiālu viņi uztver ātri, un tas veicina garlaikošanos, ko iztulko kā koncentrēšanās spēju trūkumu. Viņi sāk uzdot jautājumus par dzīves jēgu un lietu kārtību jau ļoti agrā vecumā. Un bieži vien paši uz tiem atbild. Jau no piecus gadus veca bērna mutes var izdzirdēt dziļas domas par cilvēka dzīves uzdevumu, par Visumu un Dievu.

Viņi ir intelektuāli attīstīti, taču tas ne vienmēr atspoguļojas skolas liecībās. Viņu īpašās spējas var spīdēt pavisam citās jomās… Indigo jūtas pieauguši jau kopš piedzimšanas: “Zinu, ka nav jēgas mācīties to, ko man mēģina iemācīt, jo to nekad nākotnē nelietošu. Zinu, ka man uz Zemes ir savs uzdevums. Zinu, ka ir kaut kas lielāks, un tam ir sakars ar manu dvēseli, nevis manām zināšanām skolā.”

Savā veidā indigo bērni zina daudz vairāk nekā pieaugušie, taču laika un naudas radīto ierobežojumu dēļ izglītības sistēmā viņiem ir maz iespēju izpaust savus talantus un zināšanas. Viņi zina arī, ka izglītības un veselības aprūpes sistēmas ir neadekvātas, ka valdība un likumdošana ir korumpētas, viņi zina par bezjūtīgo izturēšanos pret dzīvniekiem un vidi. Šo bērnu uzdevums ir mainīt šīs sistēmas, jo viņi apzinās, ka citādi tas var novest planētu līdz bojāejai. Viņu uzdevums ir palīdzēt mums kļūt dabiskākiem un intuitīvākiem. Viņu domu gājiens ir mazam bērnam neraksturīgs un bieži vien — netradicionāls. Augsti attīstītā intuīcija nodrošina to, ka šos bērnus nevar “iebarot” ar dogmām vai puspatiesībām.

Indigo bērniem nepieciešama dabiska pārtika. Daudzos produktos pievienotās ķimikālijas izraisa alerģijas un padara viņus nemierīgākus, agresīvākus. Šo bērnu imūnsistēma daudz ātrāk signalizē par piesārņoto vidi, piemēram, nedabisko pārtiku, ūdeni, higiēnas piederumiem, sintētisku apģērbu. Un — kas īpaši svarīgi — viņi nespēj pieņemt «piesārņotas» attiecības.

Diēta patiesībā nozīmē ne tikai to, ko ēdam, bet arī to, ko dzirdam un kas ir mums apkārt. Ļoti daudzu indigo bērnu ārišķības un agresīvā izturēšanās ir rezultāts tam, ka pār viņiem veļas melu enerģijas gūzmas (tās iespaido bērna centrālo nervu sistēmu), un viņi ir spiesti atrasties situācijās, kas no viņu uztveres viedokļa ir absolūti bezjēdzīgas, nehumānas, manipulatīvas un iznīcinošas. Saprotams, ka šo bērnu psihi un viņu unikālās spējas graujoši ietekmē disharmoniski trokšņi, skaļa un “tumša” mūzika, nežēlības piesātinātas datorspēles un TV programmas, kā arī fiziski un emocionāli piesārņota vide.

Izaicinoša uzvedība, agresija, autoritāšu ignorēšana, izteikta aktivitāte — tie ir tikai daži iemesli, kāpēc šie bērni bieži rada nenormālu vai nepilnvērtīgu bērnu, vai, labākajā gadījumā, dīvaiņu iespaidu. Viņiem “pieraksta” diagnozes – hiperaktivitāte, uzmanības deficīta sindroms, pat šizofrēnija, taču patiesībā lielākā daļa šo neparasto bērnu ir daudz augstāk organizētas būtnes nekā mēs.

Ir vienkārši apzīmogot bērnu kā grūti audzināmo tikai tāpēc, ka viņi nav ērti, grūti pakļaujas «dresūrai». Ne jau bērni ir slimi, bet gan pasaule, kura mēģina viņus pielāgot attiecību modeļiem, kuros nav mīlestības. Viņi nespēj labprātīgi pieņemt bieži vien pretdabisko un destruktīvo izglītības sistēmu, nespēj iekļauties tradicionālajos, novecojošos, sabiedrībā vispārpieņemtajos rāmjos, jo viņu prāts uzbūvēts savādāk, viņi izmanto daudz vairāk nekā pierastos 5% savu smadzeņu, nervu sistēma ir daudz jutīgāka, un viņu energoinformatīvā sistēma atļauj iegūt daudz plašāku pieredzi un informāciju.

Pētījumu rezultāti pierāda, ka indigo bērni kategoriski neiekļaujas pašreizējā izglītības sistēmā un standarta medicīnas normās. Viņu ģenētiskā uzbūve, smadzeņu darbība un nervu sistēma radikāli atšķiras no ierastā. Viņiem ir spēcīgāka imūnsistēma. Viņus nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut medikamentozai ārstēšanai, kā tas līdz šim lielākoties darīts, un nedrīkst piespiest mācīties to, kas viņiem šķiet galīgi neinteresants vai nelietderīgs.

Lī Kerols un Džeina Tobere grāmatā “Indigo bērni” (Lee Carroll, Jan Tober “The Indigo Children”) par viņiem raksta: “..viņi pārstāv jaunu soli cilvēces evolūcijā. Indigo bērniem piemīt spējas, kas sniedzas ārpus mūsu ikdienas uztveres robežām un uz materiālisma balstītās zinātnes pieņēmumiem. Indigo bērniem ir augsti attīstīta apziņa un intuīcija. Viņi ir neiecietīgi pret meliem, pie kuriem mūsdienu cilvēces lielākā daļa tā pieradusi, ka vairs nespēj atšķirt tos no patiesības. Indigo bērni ir nākotnes cilvēki. Bet skolās vēl joprojām mācām Darvina teoriju… Viņi skaidri apzinās savu misiju, un aizvakardienas izglītības sistēma viņiem ir nepieņemama. Daži indigo bērni atklāti paziņo pieaugušajiem, ka pastāvošā skolas programma viņiem nav vajadzīga un ka tai nav nekā kopēja ar patiesu Cilvēka izglītošanu. Citi izrāda savu pretestību, ignorējot mācības, vai arī salūst un sāk lietot alkoholu vai kļūst par narkomāniem.”

Ja pirms gadiem četriem bērnudārzā pusi bērnu varēja uzskatīt par indigo, tad tagad tādi nav tikai divi vai trīs bērni. Straujā tendence, kas uzrāda jaunā laikmeta bērnu skaita pieaugumu, nenovēršami pieprasa izglītības sistēmas grozījumus. Spriežot pēc esošajām samilzušajām problēmām pedagoģijas jomā, cita risinājuma vienkārši nav.

Šobrīd aktuāli ir veidot izglītības struktūras vecākiem, kur apgūt alternatīvus problēmu menedžmenta veidus darbā ar saviem bērniem, kā arī veidot profesionālus konsultatīvos dienestus indigo bērniem, kur atbalstošā gaisotnē viņi varētu atgūt savu vērtības izjūtu un iemācīties tikt galā ar viņiem specifiskām problēmām. Pašlaik indigo bērniem piemērotākās ir Valdorfa skolas un bērnudārzi. Taču to ir par maz, un ir svarīgi mainīt visu izglītības sistēmu, jo jau pēc diviem trim gadiem pirmajā klasē solos sēdīsies gandrīz tikai indigo bērni!

Lī Kerolas un Džeinas Toberes grāmatā «Indigo bērni» teikts: «Ja jūs viņiem nodarīsit pāri, viņi var ārkārtīgi vilties un sākt šaubīties, vai darījuši pareizi, izvēloties jūs par saviem vecākiem. Bet, ja jūs šos bērnus mīlēsit un patiesi pieņemsit tādus, kādi viņi ir, viņi atplauks un atvērs jums savu sirdi.» Indigo bērns ģimenē – tā ir milzīga laime.