Ekskursijas visām paaudzēm un radošā darbnīca bērniem notiks izstādē "Laika mūzika. Pulksteņi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. 17.- 20.gs.", kurā apskatāmi vairāk nekā 150 laikrāži. Būs arī piedāvājums veikt uzdevumus darba lapās "Laika skaitītājus iepazīstot", kā arī apskatīt visu muzeju. Jau tradicionāli muzejs dāvā ģimenes dienas īpaši draudzīgo ieejas maksu, stāsta muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča.
Pulksten 11, 13 un 15 sāksies ģimenes dienas ekskursija izstādē "Laika mūzika. Pulksteņi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma". Ekskursijas gaitā izstādē, kur tikšķ, dimd, skan, dzied dažādu gadsimtu laikrāži, radot maģisku nepārtrauktā laika ritējuma mūziku, būs iespēja uzzināt stāstus un faktus par laiku un tā skaitīšanu cilvēces attīstības gaitā, par to, kā pulkstenis ienāca cilvēku dzīvē uz palikšanu, par pulksteņu modi un attīstību laika gaitā, iepazīstot muzeja pulksteņu kolekcijas krāšņo parādi, kas eksponēta izstādē.
Radošajā darbnīcā "Jaunais pulksteņmeistars" no pulksten 11 līdz 16.30 bērni varēs veidot paši savu kartona pulksteni, kā arī krāsās un līnijās radīt zīmējot – gan savas fantāzijas pulksteņus, gan mēģināt atveidot izstādē redzamos vēsturiskos laikrāžus. Pēc vēlēšanās katrs individuāli vai visa ģimene kopā varēs veikt uzdevumus vērībai un atjautībai, kas būs atrodami Darba lapās "Laika skaitītājus iepazīstot".
Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem muzejs dāvā īpaši draudzīgo ieejas maksu: 2,50 eiro; pensionāriem un studentiem – 1,50 eiro, skolēniem 0,50 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem – ieeja bez maksas, programmas piedāvājums – bez atsevišķas maksas.
Pulkstenis kā būtisks sadzīves elements rodams arī latviešu tautas folklorā. Piemēram, vai varat atminēt mīklas: "Kas iet bez kājām, sit bez rokām, rāda bez pirkstiem?" vai "Kas iet dienu un nakti, neprasa ne ēst, ne dzert?", savukārt, ticējums teic: "Ja pulkstenis sit, nedrīkst žāvāties, jo tad mute paliek šķība".
Izstādē "Laika mūzika. Pulksteņi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. 17.- 20.gs." eksponēti unikālākie un interesantākie muzeja pulksteņu kolekcijas pārstāvji. Šajā kolekcijā pašlaik ir 528 pulksteņi un to piederumi, kuri aptver laika posmu no 17. gs. līdz mūsu dienām. Izstādē, sekojot hronoloģiskai pulksteņu veidu un stilu attīstībai, apskatāmi vairāk kā 150 muzeja kolekcijas pulksteņi, kā arī vēsturiski interjera priekšmeti.
Pulksteņu parāde izstādē ir iespaidīga. Te ir vismaz pusotrs simts stāstu, jo katram stundenim tas ir savs. Izstādes vēstījumu sāk īpašs 17. gs. laternas tipa sienas pulkstenis, to turpina virkne unikālu artefaktu, piemēram, 18. gs. Vācijā, Nirnbergā darinātais Saules pulkstenis, 17. gs. Holandē tapušais Frīzijas tipa sienas pulkstenis ar vāravas figūru, 19. gs. Švarcvaldes pulksteņi, izteiksmīgs Konsoles pulkstenis, kuru darinājis meistars Jons 18. gs., Jelgavā, stāvpulkstenis, kura autors ir 18. gs. Rīgas meistars Gotfrīds Ritmers, 18. gs. graciozs galda pulkstenis ar zeltītām Minervas un Venēras figūrām, iespaidīgs 19. gs. galda pulkstenis no Martas Alberingas kolekcijas un vēl, un vēl. Laika skrējienu noslēdz 21. gs. iegūta Latvijas Valsts prezidenta kancelejas dāvana muzejam – galda pulkstenis. Nenoliedzami, vispamanāmākais eksponāts izstādē ir milzīgā Torņakalna baznīcas (Rīgas Lutera Evanģēliski luteriskās baznīcas) torņa ciparnīca, kas vēstījusi laika gājumu baznīcas tornī no 19. gs. beigām.
Daļai laikrāžu ir personiskā pieskāriena atmiņa – tie piederējuši sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, piemēram, rokas pulkstenī "Pobeda" lūkojies "Rīgas Pantomīmas" dibinātājs, aktieris un režisors Roberts Ligers, bet Alfrēds Jakša,19./20. gadsimta tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes vecākais greznojies ar Itālijā, Veronā, 19. gadsimta sākumā tapušu pulksteni gredzenā.
