bērni
Foto: PantherMedia/Scanpix

Statistika liecina, ka 33% no brīvā laika bērni pavada ar saviem brāļiem un māsām. Tātad vairāk nekā ar draugiem, skolas biedriem vai vecākiem. Bērnu dzimšanas secība ģimenē un attiecības ar brāļiem un māsām ir tas, kas spēcīgi ietekmē cilvēka personību un veido raksturu, bet vēlāk arī attiecības ar dzīvesbiedru un kolēģiem. Pirmais, kas sāka pētīt šo fenomenu, bija austriešu psihiatrs Alfrēds Adlers.

Ģimenēs, kur bērniem vecuma starpība ir vismaz 5 – 6 gadi, vecākais bērns un katrs nākamais bērns būtībā aug kā vienīgais bērns ģimenē, jo pirmo piecu dzīves gadu laikā viņš iziet visus pamatmodeļus vecāku un bērnu attiecībās un nesaskaras ar tā saucamo "nokrišanu no troņa", ko nākas izbaudīt tiem bērniem, kas dzimst ar mazu vecuma starpību.  Jo mazāka ir vecuma starpība bērniem, jo vairāk viņi viens otru ietekmē. Ja vecāki prot gudri līdzsvarot attiecības starp bērniem, tad gan lielie, gan mazie izveido savus raksturus ar pozitīvām rakstura īpašībām. 

Arī pāru attiecības nākotnē lielā mērā ietekmē tas, kurš bērns ģimenē katrs no pāra ir bijis. Ja šīs pozīcijas abiem sakrīt, komunikācija būs vienkāršāka, jo viņi vieglāk viens otru sapratīs. 

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!