Kritiskā domāšana, problēmrisināšana un radošums – prasmes, ko turpmāk mācīs bērndārzniekiem

Kritiskā domāšana, problēmrisināšana un radošums – prasmes, ko turpmāk mācīs bērndārzniekiem
Foto: Shutterstock

Būtiskākās pārmaiņas mācību saturā un pieejā pirmsskolā saistītas ar lielāku uzsvaru uz vispārīgo jeb caurviju prasmju apguvi un paša bērna lielāku iesaisti mācībās. Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidri definētus sasniedzamos rezultātus, kā arī stiprina prasības latviešu valodas apguvei pirmsskolā, lai ikviens bērns iegūtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas veiksmīgai mācību uzsākšanai pamatskolas izglītības pakāpē.

Otrdien, 17. aprīlī, preses konferencē par jaunā pirmsskolas izglītības satura mērķiem un uzdevumiem, pedagoģiskā procesa organizācijas principiem, pirmsskolas izglītības apguves plānotajiem rezultātiem un vērtēšanas pamatprincipiem stāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks un "Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

"Ministrija mērķtiecīgi un atbildīgi turpina īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam izvirzītos uzdevumus, kas vērsti uz kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi, īpašu atbalstu paredzot arī pirmsskolas izglītībai.

Kvalitatīvas pārmaiņas pirmsskolas izglītības saturā, vienots ietvars pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai sekmīgai pārejai no pirmsskolas uz pamatizglītības apguvi, skaidri definēti sasniedzamie rezultāti, valsts valodas stiprināšana – tas viss sekmēs radošas, vispusīgi attīstības un zinātkāras personības veidošanos visagrīnākajā bērna vecumā," uzsver IZM valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Arāja.

Galvenās pārmaiņas pirmsskolā saistītas ar mācību saturu – kas tiks mācīts bērnam. Pirmsskolas izglītības obligātā satura pamats ir caurviju prasmes – kritiskā domāšana un problēmrisināšana, radošums, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un citas prasmes.

"Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti ir aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Ļoti liels uzsvars tiek likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības", skaidro Catlaks.

Kritiskā domāšana, problēmrisināšana un radošums – prasmes, ko turpmāk mācīs bērndārzniekiem
Foto: Shutterstock

Svarīgākā mācību organizācijas forma pirmsskolā ir rotaļnodarbība. Tā tiek īstenota pedagoga mērķtiecīgi organizētā vai netieši vadītā un bērna brīvā rotaļdarbībā, ar vienmērīgu slodzi visas dienas garumā gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties, iedziļinoties, kad ir skaidri sasniedzamie rezultāti, daudzveidīgi uzdevumi, laiks izmēģinājumiem, darbību modelēšanai un arī kļūdām. Būtiska ir atbalstoša un attīstoša atgriezeniskā saite, iespēja domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu.

Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju valodu mācību jomā noteikto. Latviešu valoda ir saziņas līdzeklis rotaļnodarbībās, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautības valodas apguvei, un tiek veicināta ikdienas saskarsmē.

Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi un aktīvi, darbojas un mācās ieinteresēti un ar prieku, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā. Kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana ir pamats sekmīgai iesaistei mūžizglītībā, sociālajai integrācijai, personiskajai attīstībai un nodarbinātībai nākotnē. Tāpēc ir ļoti būtiski nodrošināt, ka pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu ir saskaņota gan satura, gan standartu ziņā.

"Lai pirmsskolas sagatavotu topošajām pārmaiņām, projekta ietvaros piedāvāsim daudzpusīgu atbalstu – pirmsskolas mācību programmas un mācību līdzekļu paraugus, metodiskos materiālus un e-mācību moduļus, mācības pirmsskolu vadības komandām un skolotājiem, kas mācīs sešgadīgus bērnus pirmajā klasē," uzsver "Skola2030" Mācību satura ieviešanas vadītāja Oliņa.

Kritiskā domāšana, problēmrisināšana un radošums – prasmes, ko turpmāk mācīs bērndārzniekiem
Foto: F64

No šī gada jūnija pirmsskolas saņems integrētas pirmsskolas mācību programmas paraugu, mācību līdzekļu paraugus, kā arī metodiskos materiālus skolotājiem, atbalsta materiālu darbam ar vecākiem un citus. Pirmsskolu skolotājiem vasarā būs pieejami arī e-mācību moduļi labākai izpratnei par jauno mācību saturu un pieeju.

2018. gada nogalē sāksies un nākamā gada laikā turpināsies mācības 1200 pedagogiem, kuri, sākot ar 2019./2020. gadu, mācīs sešgadīgus bērnus pirmajā klasē pirmsskolās vai skolās.

Līdz nākamā gada pavasarim plānots izveidot digitālo mācību materiālu krātuvi ikdienas darbam. Papildus katru pavasari plānoti reģionāli ieviešanas semināri labākās prakses piemēru apguvei, arī citi informatīvi un profesionālās pilnveides pasākumi. Tādējādi paredzams, ka piecos gados tiks izveidots daudzpusīgs atbalsta mehānismam skolām un skolotājiem, pašvaldībām un vecākiem sekmīgai mācību satura un pieejas pilnveidei.

Ceturtdien, 19. aprīlī, Pirmsskolas izglītības vadlīnijas un pirmsskolas izglītības programmu paraugi tiek virzīti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Jau no 17. aprīļa ikviens interesents ar dokumentu projektiem var iepazīties IZM mājaslapā.

Plānots, ka jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana pirmsskolā sāksies nākamajā –2018./2019.mācību gadā.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!