Tiesa, biežāk gan ir tā, ka nu jau gana pieaugušie bērni nebūt nav gatavi pieņemt savu vecāku norādījumus un kritiku. Tādēļ arī omītes un opīši nereti apvainojas, ka viņu padomos neviens neieklausās. Tomēr nevajadzētu steigties apsūdzēt arī jaunos vecākus par neiejūtīgumu un dažreiz varbūt pat muļķīgo rīcību. Dažreiz vecmāmiņām, dzīves gudrību zinātājām, būtu vērts pārskatīt arī dažus savus skatījumus, lai ģimenē saglabātu mieru.
Lūk, psihologi portālā "Ihappymama" piedāvā sarakstu ar 10 frāzēm, kuras mūsdienīgām omītēm nevajadzētu teikt!
"Nu kā viņš ir apģērbts!?"
T-krekls ar pazīstamu multfilmu varoņiem, dārga zīmola uzvalciņš vai sporta tērps, vai kleita ne tavā gaumē – nav tava darīšana, kā apģērbts tavs mazbērns. Kritika ir vietā tikai tad, ja bērns vēl ir pavisam mazs un viņam konkrētajā apģērbā nav ērti, piemēram, karstā laikā vai ziemas aukstumā.
"Ar ko jūs viņu barojat!?"
Kaut vai ar čipsiem! Tas nav tavs bērns. Lai vecāki paši tiek galā ar iespējamām sekām. Beigu beigās, vai tikai pati neesi savulaik barojusi savu trīs mēnešus veco bērnu ar "pa blatu" dabūtiem cepumiem ar banāniem? Tas ir tieši tas pats.
- Te atradīsi 30 absurdākos vecmāmiņu padomus bērnu aprūpei un audzināšanai.
"Viņam nepieciešams stingra disciplīna!"
Disciplīna ir ļoti delikāta lieta. Nav jābaidās, ka mazdēls izaugs par maigu, ja vecāki pret viņu izturas mīļi, un viņš to visu saprot.
"Es nekad to nepieļautu"
Salīdzināšana ir bezjēdzīga. Tavs mazbērns – tā neesi tu. Un ja tu nevēlies ēst krītiņus, paej malā, lai viņam vairāk tiek…
"Jūs esat pārliecināti, ka tas ir droši?"
Vispār jau, jā. Vairums vecāku rūpējas par saviem bērniem. Un ja bērns rāpelējas pa kokiem kā mērkaķēns, gan jau vecāki ir iepriekš domājuši, ko viņi atļauj.
- Kā iemācīties neiejaukties mazbērnu audzināšanā jeb, kā būt gudrai omei, lasi šeit.
"Manā laikā…"
Jā, šis varētu būt sākums aizraujošām atmiņām, bet skan kā slēptā kritika. Un vēl – laiki ir mainījušies. Tev nebija planšetdatoru, bet šodienas bērnu tu neiedzīsi kukurūzas laukā ar koka zobenu…
"Es negribu iejaukties, bet…"
Tu jau esi iejaukusies. Un bez atļaujas. Esi uzmanīga ar savu kritiku, padomā divreiz, vai tā nepieciešama?
- Ko darīt, ja vecmamma par daudz iejaucas..., lasi te.
"Protams, es neesmu pati labākā vecmāmiņa…"
Stop! Nevajag izspiest atzīšanos par tavu svarīgumu. Un pietiek būt greizsirdīgai uz otru omīti. Neliec ķīli attiecībās. Ja jūs, omītes, esat divas, tad ar to arī ir jāsadzīvo.
"Es jūs neesmu redzējusi jau divas nedēļas"
Un tad? Jo vairāk tu žēlosies, jo vairāk tev tas pašai šķitīs varmācīgi. Pārsteigums! Taviem bērniem un mazbērniem pašiem ir sava dzīve: darbs, mācības, draugi. Nemēģini uzmanības deķīti vilkt tikai savā virzienā. Neviens nekad nav ticis mīlēts vairāk, ja uzspiedis savu personību.
- Ko bērniem nedrīkst teikt par vecmammu, uzzini rakstā šeit.
"Es dzīvoju tikai jūsu dēļ"
Nevajag dzīvot kāda cita dēļ, tā ir sava veida apsūdzība. Pamēģini dzīvot sevis dēļ. Bet ar "jaunajiem" tikties tikai tad, kad tas patiešām sagādā prieku gan tev, gan viņiem.
