Foto: Shutterstock

Bērna pieteikšana dārziņā, deklarēšana konkrētā adresē, sava e-paraksta izmantošana – valsts iestādes piedāvā dažādus e-pakalpojumus. Valsts pārvaldes e-vides attīstību monitorē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), veicot ikgadēju e-indeksa pētījumu, kurā uzmanība pievērsta arī e-pakalpojumiem. Vai tie atvieglo dzīvi arī ģimenēm ar maziem bērniem un kāda ir personīgā pieredze ar e-pakalpojumiem, stāsta divu bērnu māmiņa, "Lepetitpot" bloga autore Inga Kalniņa.

Iemesli, kādēļ izvēlēties e-pakalpojumus, var būt dažādi, piemēram, lai nebūtu jāstāv rindās iestādēs, tāpat ir ērtāk, ja konkrētās iestādes ēka atrodas tālu un ir grūti sasniedzama, pakalpojumu var pieprasīt sev vēlamā laikā. Kā norāda Inga Kalniņa: "Ar datora palīdzību nebojāju sev omu un visu sakārtoju, kad varu un ir laiks. Turklāt ir bijusi pieredze ar nelaipniem cilvēkiem klientu servisā, tādēļ labprāt maksimāli visu izdaru pati."

Bieži vien nepieciešamās formalitātes ir jākārto laikā, kad iziešana no mājas ir apgrūtināta, piemēram, bērnudārza rindā jāpiesakās, kamēr vēl bērns ir pavisam mazs. Ja vēl tas notiek ziemā, kad zīdainis būtu speciāli jāved ārā, jādodas uz citām iekštelpām, jāgaida rindā, tas nešķiet tā vērts, atzīst Inga. Savukārt e-pakalpojums ļauj to izdarīt, neizejot no mājām. Viņas pieredze ar bērnu reģistrēšanu bērnudārzā ir bijusi pozitīva un to izdevies izdarīt ļoti operatīvi. Līdzīgi veicies arī ar citiem pakalpojumiem, kas ir izmēģināti, tostarp arī NIN nodokļa atkārtotu izziņas pieprasījumu, suņa reģistrēšanu, uzņēmuma dibināšanu, automašīnas tehniskās apskates apmaksu.

Runājot par konkrētu pieredzi, Inga vērtē, ka visvieglāk ir bijis saņemt e-parakstu, kā arī samaksāt par automašīnas tehnisko apskati. Ja tehniskā apskate automašīnai jāiziet kopā ar diviem maziem bērniem, tad labāk visu saorganizēt tā, ka iespējams vien aizbraukt līdz Ceļu satiksmes drošības direkcijai un pēc automašīnas pārbaudes saņemt uzlīmi par izietu apskati, nevis vēl pirms tam gaidīt kādā rindā. E-pakalpojumi gan neizslēdz arī cilvēcisko aspektu, jo ir bijušas situācijas, kad pēc informācijas apstrādes iestāde tomēr sazinās, lai noskaidrotu vēl papildus informāciju, kas iepriekš, piesakot e-pakalpojumu, nav tikusi pieprasīta.

Inga atzīst, ka, lai gan, kad iemanās, visu var izdarīt ātri un veiksmīgi, tomēr e-pakalpojumu pieprasīšanas laikā "Latvija.lv" sistēma nereti šķiet lēna, kā arī tā varētu būt intuitīvāka un vizuāli glītāka. "Sistēma, vienkāršā valodā runājot, šķiet nemoderna un smagnēja, vienkāršām funkcijām ir sarežģīti nosaukumi," e-pakalpojumu pieejamības mīnusus raksturo Inga. Tomēr tas nav šķērslis, lai izvēlētos e-pakalpojumu, nevis dotos uz iestādi, jo "tas ir viens vārds – ērtāk!".

"Līdz šim man ir izdevies nepieciešamos pakalpojumus saņemt, izmantojot datoru, nevis dodoties uz konkrētu iestādi. Nevar noliegt, ka tas ir ērtāk un ietaupa laiku, protams, jārēķinās, ka tad liela daļa informācijas jāmeklē pašam un jāsaprot, vai ir iesniegts viss nepieciešamais. Ja esi iestādē uz vietas, tad to var palīdzēt konsultants. Tomēr ar laiku, izmēģinot arvien jaunu e-pakalpojumu, jau katru reizi ir vienkāršāk visu izdarīt pašam," savu pieredzi raksturo Inga Kalniņa.

Par e-indeksa mērījumu

Jaunākais valsts iestāžu e-indeksa pētījums analizē situāciju valsts pārvaldes iestādēs 2017. gadā, izņemot dokumentu un pakalpojumu statistiku, kas aptver datus par 2016. gadu. E-pārvaldes attīstība tiek vērtēta piecās dimensijās (saziņa ar sabiedrību un līdzdalība, atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, iestāžu iekšējo procesu efektivitāte un starpiestāžu sadarbība, kā arī pakalpojumu nodrošināšana) un katrā no tām sniegtas rekomendācijas augstāka līmeņa sasniegšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!