Latviešu grupu skaits bērnudārzos pieaug; par rindu garumu Rīgā informācija patlaban nepilnīga
Foto: Shutterstock

Tuvojas 1. septembris, kad skolas gaitas sāks tūkstošiem bērnu, bet parasti augusta vidus vai beigas ir arī laiks, kad pirmos soļus bērnudārzā sper pavisam mazi ķipari. Kā nu kurš – cits jau pusotra gada vecumā, cits vēlāk, tas atkarīgs gan no vecāku pieņemtajiem lēmumiem, gan iespējām tikt dārziņā.

Tā kā šī tēma patlaban aktualizējusies arī "Cālis" forumā, vēlējāmies noskaidrot, cik tad garas patlaban ir rindas uz pašvaldības finansētiem bērnudārziem galvaspilsētā. Reālus ciparus Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments gan nesniedza, norādot, ka šobrīd Rīgas pašvaldības bērnudārzos notiek grupu komplektēšana jaunajam mācību gadam, tādēļ aktuālo rindu Rīgas pašvaldības bērnudārzos būs iespējams fiksēt tad, kad būs beidzies šis process. Proti, rindu garums būšot zināms rudenī, savukārt to, cik daudz pieteikumu ir no vecākiem, departamenta pārstāve Indra Vilde nevēlējās atklāt, lai lieki nemulsinātu sabiedrību. Viņa skaidroja, ka pieteikumu ir ļoti daudz un tas ir tādēļ, ka vecāki bērnu piesaka rindā uzreiz uz vairākiem bērnudārziem. Tādēļ pieteikumu skaits nespējot atspoguļot reālo ainu.

Dažādās diskusijās par bērnudārzu tēmu "Cālis" forumā redzama tendence – mazākumtautību bērnus vecāki labprāt sūta latviešu grupiņās, savukārt latviešu valodā runājošo ģimeņu bērniem nereti nākas izvēlēties dārziņu, kurā īsteno mazākumtautību programmu, jo ir vien divas iespējas – vai nu tā, vai dārziņš jāgaida vēl vismaz gadu. Departamentā arī vaicājām, vai šie vecāku novērojumi atbilst patiesībai. Vilde atzīmēja, ka Rīgas pašvaldības pirmsskolās tiek īstenota izglītības programma gan valsts, gan mazākumtautību valodā un vecākiem, piesakot mazuli bērnudārzā, ir tiesības izvēlēties mācību programmu.

Ar katru gadu Rīgā tiek palielināts gan iestāžu, gan grupu skaits ar izglītības programmu valsts valodā. Šobrīd Rīgā darbojas 150 pašvaldības pārraudzībā esošas pirmsskolas izglītības iestādes, tajā skaitā 77 iestādes ar izglītības programmu latviešu valodā, 35 iestādes ar izglītības programmu gan latviešu gan mazākumtautību valodā un 38 iestādes ar izglītības programmu mazākumtautību valodā.

Lai gan bērnudārzu skaits nepalielinās, tomēr ik gadu tiekot atvērtas jaunas grupas, piemēram, pie vidusskolām. Skolēnu skaits samazinās, un šajās skolās, kā piemērus Vilde minēja Rīgas 85. un 94. vidusskolu, tiek iekārtotas grupiņas, tostarp mazajiem bērniem.

Atgriežoties pie reālajām rindām, Vilde skaidro, ka pašreiz to nevar precizēt, jo vecāki turpina izvēlēties bērnudārzus. Turklāt situācija bieži ir šāda – vecāki bērnu pieteikuši uz vairākiem dārziņiem, piemēram, rinda pienākusi divos. Katrs no bērnudārziem sūta vecākiem uzaicinājumu, atbildi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, dārziņam jāgaida 15 dienas. Bet vecāki neatbild… Tā esot visai ierasta prakse.

Kad beidzot vecāki izvēlējušies, kurā dārziņā bērnu laidīs, tam, kuram atteikts, atkal jānosūta jauna vēstule vecākiem, kuru bērns rindā ir kā nākamais. Un tā šī procedūra nereti ieilgstot līdz pat septembra beigām. Tādēļ departaments lūdz vecākus būt atbildīgākiem, atsaucīgākiem un nekavēties ar savas izvēles paziņošanu, lai citi vecāki ātrāk uzzinātu par iespēju dārziņā palaist savu atvasi.

Vilde skaidro, ka bērna uzņemšana iestādē ir atkarīga no tā, cik daudz pieteikumu ir konkrētajā bērnudārzā un cik bērnus katru gadu bērnudārzs var uzņemt. Šī situācija bērnudārzos ir atšķirīga, gan tāpēc, ka katrā bērnudārzā ir atšķirīgs pieteikumu skaits, gan arī tāpēc, ka atšķiras grupu skaits bērnudārzos. Ir bērnudārzi, kuros ir četras grupas un ir bērnudārzi, kuros ir 22 grupas.

Atšķirīgas ir arī pirmsskolās īstenotās izglītības programmas un bērnu vecums, no kura mazuļi bērnudārzā tiek uzņemti – vai no pusotra gada vai no trīs gadu vecuma. Ja iestādē bērnus uzņem no pusotra gada vecuma, un tādas iestādes Rīgā ir pārsvarā, tad loģiski, ka tajās tiek uzņemti mazuļi no šāda vecuma un bērni uzsāk bērndārznieka gaitas šajā vecumā, norāda Vilde, noraidot atsevišķu vecāku izteiktās bažas, ka palaist bērnu dārziņā no pusotra gada esot nereāli. Komplektējot jaunās grupas, tiekot respektēta arī vecāku griba, piemēram, ja bērnudārzs uzņem mazuļus no pusotra gada vecuma, bet vecāki pieteikumā ir norādījuši, ka vēlas, lai bērns iestādi sāktu apmeklēt no divu gadu vecuma, tad tas tiek respektēts un pirms šī vecuma sasniegšanas mazulis uz iestādi netiek aicināts.

Ja arī tavā ģimenē šoruden plānotas lielas izmaiņas – bērns sāks apmeklēt bērnudārzu, vai arī atsāks pēc ilgāka pārtraukuma, iespējams, tev varētu noderēt mūsu arhīvā esošie padomraksti, kā labāk bērnam adaptēties jaunajā vidē, ko darīt, ja mazais nemitīgi slimo, negrib gulēt diendusu…

Savukārt šeit, šeit un šeit atradīsi aktuālākās diskusijas "Cālis" forumā par bērnudārzu tēmu.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!