Latvija kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kurai izdevies panākt samazinātu starojuma devu radioloģiskajos izmeklējumos bērniem, savā mājaslapā vēsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS).
airākas radioloģiskajos izmeklējumos izmantotās ierīces, piemēram, rentgena un datortomogrāfijas iekārtas, izraisa jonizāciju, kas maina ķermeņa molekulu struktūru un līdz ar to ir kaitīgas veselībai.
Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti uzskata, ka jebkāda radioloģiskajos izmeklējumos lietota jonizējošā starojuma deva palielina onkoloģiskas slimības attīstības risku, kas gan ir atkarīgs no izmeklējuma veida un saņemtā starojuma. Piemēram, tiek lēsts, ka vienā plaušu rentgena izmeklējumā saņemtā jonizējošā starojuma deva var izraisīt letālu audzēju vienā no diviem miljoniem gadījumu, turpretī, veicot galvas datortomogrāfijas izmeklējumu bērnam, šis risks ir vienam no 1000 pacientiem. Vairāk par to lasi šeit. Tādēļ abi izmeklējumi tiek izmantoti īpašu indikāciju gadījumos, rūpīgi sekojot līdzi saņemtajām starojuma devām un cenšoties izmeklējumu veikt ar pēc iespējas zemākām devām.
"Jo augstāks starojuma līmenis, jo labākas kvalitātes attēlu jeb radioloģiskā izmeklējuma rezultātu var iegūt," skaidro BKUS Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine – "tomēr radiologu uzdevums ir iegūt diagnostikai derīgu attēlu ar pēc iespējas zemāku starojuma dozu. Praksē tas nozīmē, ka radiologu komanda, veicot izmeklējumus, izvēlas tādus apstarošanas parametrus, lai deva būtu pēc iespējas zemāka, bet attēls būtu informatīvs."
Sasniegtais ir piecu gadu darba rezultāts, un starojuma dozu samazināšana bija BKUS Diagnostiskās radioloģisjas dienesta komandas apzināts mērķis.
Ik gadu Bērnu slimnīcā rentgena izmeklējumi tiek veikti vairāk nekā 45 000 reižu, datortomogrāfija vairāk nekā 3200 reižu. Rentgena izmeklējuma laikā tiek iegūti kaulu, plaušu, vēdera dobuma vai noteiktu ķermeņa zonu rentgena attēli ar mērķi diagnosticēt traumas un kaulu bojājumus. Ar datortomogrāfijas iekārtas palīdzību tiek iegūti cilvēka šķērsgriezuma attēli, kas ļauj detalizēti izvērtēt kaulus, plaušas, asinsvadus. Datortomogrāfiju visbiežāk izmanto ārkārtas situācijās un dzīvībai bīstamu stāvokļu gadījumos, kad ir iespējami smadzeņu bojājumi, audzēju izplatības, un asinsvadu izvērtēšanai.
Kodolmagnētiskās rezonanses un ultrasonogrāfijas izmeklējumi tiek veikti bez jonizējošā starojuma, izmantojot ultraskaņu un radioviļņus, tādēļ šie abi izmeklējumi ir pacientam droši. Kodolmagnētisko rezonansi gada laikā veic vairāk nekā 5000 pacientu, bet ultrasonogrāfiju – ap 32 000 pacientu.
