Foto: Shutterstock

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju par aktuālāko problēmu Latvijas skolās uzskata disciplīnas trūkumu skolēnu vidū, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums. Savukārt, izsakot viedokļus par izglītības kvalitāti, iedzīvotāji norāda, ka pēdējo gadu laikā nekas ievērojami nav mainījies, informē "Baltic International Bank" pārstāve Teika Lapsa.

Kā liecina apkopotie dati, aptuveni piektdaļa jeb 18 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo gadu laikā izglītības kvalitāte Latvijā ir uzlabojusies. To, ka kvalitāte pasliktinājusies, pauda 28 procenti, savukārt lielākā daļa – 37 procenti iedzīvotāju norādīja, ka izglītības kvalitāte Latvijā nav ne manāmi uzlabojusies, ne pasliktinājusies.

Lūgti raksturot aktuālākās problēmas Latvijas skolās, puse (52 procenti) aptaujas dalībnieku norādīja, ka skolās vissteidzamāk jārisina jautājums par disciplīnas trūkumu skolēnu vidū. Šāds viedoklis tika pausts arī jautājumā par to, ko vissteidzamāk nepieciešams atjaunot vispārizglītojošās skolās. Nākamās biežāk nosauktās problēmas – labu skolotāju trūkums (42 procenti), nepietiekama mācīšanas kvalitāte (35 procenti) un zemas skolotāju algas (32 procenti).

Aptauja liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem uzskata – izglītībai piemīt svarīga loma, tomēr tā netiek uzskatīta par izšķirošo faktoru panākumu gūšanā. Pietiekami bieži (39 procenti) iedzīvotāji norāda, ka izglītība ir svarīga un tai piemīt liels spēks ietekmēt panākumus darba dzīvē. Ievērojami retāk (6 procenti) parādījās viedoklis, ka izglītībai nav svarīga loma.

Lūdzot salīdzināt dažādu izglītības līmeņu kvalitāti, atklājās, ka visaugstāk tiek vērtēta augstāko izglītības iestāžu sniegtā izglītība. Tomēr, neraugoties uz šo faktu, tikai 36 procenti respondentu norādīja augstāko izglītību kā obligātu priekšnoteikumu, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Visvairāk – 44 procenti norādīja, ka priekšnoteikums panākumiem bagātai karjerai ir profesionālā izglītība, specializējoties kādā pieprasītā profesijā vai nozarē. Tajā pašā laikā 37 procenti aptaujāto norādīja, ka, neskatoties uz izglītības veidu, nepieciešams izvēlēties nozari, kurā pastāv augsts pieprasījums pēc darbiniekiem.

Paužot attieksmi pret pedagogu jauno algu modeli, visbiežāk iedzīvotāji uzskata, ka jaunais algu modelis ir tikai pagaidu risinājums, kas nenesīs ieguvumu, jo skolotāji turpinās prasīt algu pielikumus (31 procents), savukārt otrs populārākais viedoklis (39 procenti) arī noliedz, ka pedagogu algu reformai gaidāmi rezultāti, norādot, ka nepieciešams apsvērt plašākas pārmaiņas visā Latvijas izglītības sistēmā.

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!