Latviju pārstāvēja Rīgas 10. vidusskolas 12. klases absolvente Sofija Matisone, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases absolvents Reinis Cirpons, Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases absolvente Elza Gārša un Ventspils 1. ģimnāzijas 11. klases skolnieks Artūrs Sokolovskis.
Par medaļām cīnījās 245 skolēni no 66 valstīm. Kopvērtējumā Reinis Cirpons, Elza Gārša un Artūrs Sokolovkis ieguva bronzas medaļas, informē Liene Voroņenko, projekta "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" vadītāja.
Sacensības organizēja Lielbritānijas Karaliskā Bioloģijas biedrība sadarbībā ar Varvikas Universitāti. Nedēļas laikā olimpiādes dalībnieki mērojās savās zināšanās un prasmēs bioloģijā, veicot laboratorijas darbus un risinot teorētiskos uzdevumus. Skolēni pildīja trīs apjomīgus laboratorijas darbus (katru divu stundu garumā). Katrs no laboratorijas darbiem bija virzīts uz kādas praktiskas vai teorētiskas problēmas risināšanu, skaidro Voroņenko.
Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas laboratorijas darbā skolēni noteica ģimenes locekļu pārmantojamas anēmijas asiņu bioķīmiskos izmeklējumus(hematokrits, proteīnu īpašības) un noteica iespējamo katra ģimenes locekļa genotipu. Dzīvnieku anatomijas un fizioloģijas darbā dalībnieki pētīja līķmušas kāpura iekšējo uzbūvi, kā arī praktiski pārbaudīja, vai iespējams izmantot šos kāpurus, lai pētītu neiromediatoru ietekmi uz asinsrites sistēmas funkcionēšanu. Tieši šis bijis visizaicinošākais darbs, jo līķmušas kāpura garums ir aptuveni 7 mm. Kāpurs bija jāatpreparē zem mikroskopa, jāatrod noteikti orgāni, kā arī jāatpreparē tā, lai mikroskopā būtu novērojama kāpura "sirds" pulsēšana. Reti kuram no olimpiādes dalībniekiem izdevies to izdarīt, nesabojājot "sirdi", no Latvijas komandas tas izdevās Elzai Gāršai.
Botānikas laboratorijas darbā skolēniem bija jāpreparē dažādas augu daļas (ziedi, stumbri, augļi) un jāizdara secinājumi par augu attīstības principiem (gan augu grupu evolucionāro radniecību, gan ziedauga daļu attīstību). "Interesanti bija uzdevumi, kur skolēniem bija iespēja darboties ar dažādiem viena auga (Tāla sīkplikstiņa, Arabidopsis thaliana) mutantiem. Skolēni novēroja, kā atsevišķu gēnu darbības traucējumi ietekmē sakņu, ziedu un augļu attīstību. Teorētiskā daļa sastāvēja no diviem uzdevumu blokiem, katra risināšanai bija atvēlētas trūs stundas," stāsta Liene Voroņenko.
Risinot olimpiādes uzdevumus, dalībnieki ne vien pārbaudīja savas teorētiskās un praktiskās iemaņas dažādās bioloģijas disciplīnās, bet arī iepazinās ar britu zinātnieku sasniegumiem bioloģijas zinātnē. Daži no zīmīgākajiem uzdevumos pieminētajiem britu zinātniekiem un to atklājumiem bija: Viljama Hārvijs un asinsrites atklāšana (17. gs.), Mērija Aninga un fosiliju vākšana, paleontoloģijas pirmsākumi, Čārlzs Darvins un evolūcijas teorija (19. gs.), sers Aleksandrs Flemings un antibotiku atklāšana, Vatsons Kriks un Rozalinda Franklina un DNS struktūra, Sers Edvīns Sazerns un gēnu čipi (20. gs. un mūsdienas).
Skolēnus starptautiskajai bioloģijas olimpiādei sagatavoja bioloģijas skolotāji Liesma Āboliņa, Irina Ivane, Maruta Kusiņa, Tamāra Rūta, Inita Kriškāne, kā arī Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes studenti un mācībspēki, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas institūta pētnieki, kā arī iepriekšējo gadu starptautisko bioloģijas olimpiāžu dalībnieki.
Starptautiskā bioloģijas olimpiāde (IBO) notiek kopš 1990. gada, kad pēc UNESCO ierosinājuma to dibināja Beļģija, Bulgārija, Čehoslovākija, Padomju Savienība, Polija un Vācijas Demokrātiskā republika. IBO piedalās skolēni, kuri ir savu nacionālo bioloģijas olimpiāžu uzvarētāji. Latvija piedalās šajās sacensībās kopš 1995. gada, 2002. gadā IBO norisinājās Latvijā. Nākamgad IBO notiks 15. – 22. jūlijā Teherānā, Irānā.
Latvijas skolēni starptautiskajā bioloģijas olimpiādē piedalījās ar Eiropas Sociālā fonda projekta "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" atbalstu.
