Pusaudžu vecumā daudzi no mums bija asi un dažreiz pat pārāk rupji. Un katrs uzskatīja, ka vecāki neko nesaprot par šo dzīvi. Psihologi saka, ka tas esot normāli. Pubertāte ir sarežģīts periods, kurā cilvēks cenšas iegūt savu identitāti, uz izturību pārbaudīt pastāvošos pamatus un vecāku mīlestību.
Bet labāk 15 gados izrādīt savu spurošanos, nekā būt klusam pusaudzim, bet pēc tam 30 gadu vecumā piedzīvot visu to pašu. Lūk, portāls "Adme" apkopojis visspilgtākās mammu frāzes, kuru patiesumu var apzināties tikai tad, kad cilvēks kļuvis jau pieaudzis!
Citi vienkārši tevi apskauž
13 gadu vecumā šķiet, ka šī ir vismuļķīgākā frāze pasaulē. Kāpēc gan klasesbiedriem būtu jāapskauž tavs dīvainais matu griezums vai smieklīgā cepure? Tomēr to ir vērts uztvert nedaudz citādāk.
Protams, bērniem neskauž tava frizūra vai cepure, bet viņi lieliski redzēja to, ar kādu pārliecību tu to nēsāji un vēl pamanījies nekompleksot, bet būt līderis. Un tieši tas arī izsauc skaudību. Bet visas apsmiešanas tavā virzienā bija vien mēģinājumi vismaz kaut kā tev iekost. Un mamma lieliski to saprata.
Labākā atpūta – darba maiņa
Bērnībā šī frāze radīja skumjas un izmisumu. Jo mammai "darba maiņa" – nozīmēja uz kādu laiku pamest mājas tīrīšanu un aiziet uz veikalu. Bet tikai ar vecumu saproti, ka patiesībā mammai bija taisnība.
Uzvelc cepuri
15 gadu vecumā valkāt cepuri vai siltās zeķes, vai siltās apakšbikses – tās vienkārši ir kaut kādas šausmas! Neviens no klasesbiedriem tā nedara!
Bet jau pēc 20 gadiem mammas rūpes kļūst acīmredzamas un mēs ar nostalģiju atceramies, kā viņa centās mūs sapakot siltāk. Un apbrīnojam viņas izturību un prasmi pārliecināt. Tagad taču ziemā bez cepures uz ielas iziet nekādi!
Mīlestība atnāk, kad to vismazāk gaidi
Pusaudžu vecumā šī frāze tiek uztverta kā parasts mēģinājums nomierināt. Turklāt ne pārāk veiksmīgs. Bet pēc tam izrādās, ka mammai, pie velna, ir taisnība.
Kad esam vecāki, līdz ausīm iekšā mācībās vai darbā, cenšamies noskaidrot, uz ko patiesībā esam spējīgi, un būvējam vērienīgus nākotnes plānus, mīlestība piezogas absolūti nemanāmi. Un tas ir lieliski!
Nesteidzini laiku
Sākumā mums gribas ātrāk iet uz skolu, bet pēc tam – ātrāk to pabeigt un iestāties augstskolā. Tur mēs degam nepacietībā sākt strādāt, bet pēc pabeigšanas saprotam, ka steigties jau nav kur un kāpēc gan tas vajadzīgs.
Tagadne ir vērtīga, un tā nekad vairs neatkārtosies. Ir jāciena laiks un nevajag to steidzināt. Mammas aicinājumu izbaudīt katru brīdi kāds apzinās 20 gados, bet kāds 45. Bet šajā gadījumā – jo ātrāk, jo labāk.
Es saprotu, ka grūti, bet tu to pārdzīvosi
Bet arī šajā jautājumā mammai izrādās taisnība. Mūsu dzīve taču turpinās, un lai gan mūsu ceļā ne reizi vien nāksies satikties ar ne tiem cilvēkiem, beigu beigās parādīsies tas vienīgais cilvēks.
Tu sapratīsi, kad paaugsies
Banāla frāze, kuru no mammas dzird ikviens ne reizi vien. Bet, lūk, mēs paaugāmies, un viņas vārdiem patiešām parādījās jēga.
14 gados tev šķiet, ka zini visu, bet vecāki vienkārši ir atpalikuši no dzīves un neko nesaprot. Bet 20-30 gados nāk apziņa, ka toreiz mēs bijām muļķa bērni, mums vēl tik daudz bija jāiemācās! Un mammai, kā vienmēr, bija taisnība.
Kad parādīsies savi bērni, tad tu sapratīsi
Visi pusaudži no mammām ir dzirdējuši šo frāzi brīžos, kad viņa kaut ko ir aizliegusi. Un tad mums šķita, ka tā vienkārši ir atruna. Jo mamma taču absolūti neko nesaprot!
Bet tikai tad, kad mums pašiem radās savi bērni, mēs pilnā mērā apzināmies un jūtam visus mammas uztraukumus. Viņas vārdi vairs neizskatās tik dumji.
Pēc tam vēl paldies teiksi
14 gadu vecumā šiem vārdiem ir grūti noticēt. Kā mammai var teikt paldies par briesmīgajām breketēm, par kurām smejas visi klasesbiedri, vai par stulbo rīta rosmi, kad gribas gulēt?
Bet vēlākā vecumā mēs apzināmies, ka tas viss tika darīts mūsu veselības, attīstības labā. Šis ir viens no daudzajiem mammas mīlestības un rūpju izrādīšanas veidiem. Un tāpēc mēs viņai tagad sakām: "Paldies!".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
