Portāla "Cālis.lv" forumā izvērsusies aktīva diskusija par to, vai bērnudārzā drīkst pieļaut situāciju, ka bērni tiek nosēdināti pie televizora vai datora, lai skatītos animācijas filmas. Daudzas mammas kategoriski tam iebilst, bet arī gana daudz vecāku šādu nodarbi atbalsta, ja vien satura ziņā multenes ir bērniem piemērotas un to skatīšanās netiek tērēts pārāk ilgs laiks. Patiesībā, lai kāds nebūtu vecāku viedoklis, Ministru kabineta noteikumi pieļauj gan televīzijas skatīšanos, gan darbošanos pie datora.
Viedokļi no mammu diskusijas
"Nesen uzzināju, ka mana bērna grupiņā ir televizors un tur tiek skatītas multenes. Nezinu, cik bieži un cik daudz, bet teikšu atklāti, man tas ļoti nepatīk. Psihologu ieteikums ir par konkrētu TV skatīšanās laiku pirmsskolas bērniem, mājās jau multenes tiek skatītas, bet ja tās vēl skatās dārziņā?! Kādēļ tas nepieciešams (neskaitot atelpas brīdi pedagogiem)? Vai jūsu bērna grupiņā ir līdzīgi? Ko jūs par to domājat?," diskusiju sāk kāda satraukta mamma.
"Mums arī tas pats, četrgadnieki skatās "Mašu" un "Auniņu Timiju". Mēs sapulcē protestējām, bet citi vecāki neko, un metodiķe neņēma galvā, atrunājās, ka tas esot ļoti reti. Reāli no bērna saprotu, ka skatās tad, ja neiet ārā, un tas nav reti - kā mazākais lietus, tā sēž iekšā... Mums pat nav, kur tālāk iet un iebilst, jo dārziņš ir skolas struktūrvienība, bet skolas direktors pateicis, ka dārziņa jautājumus nerisinās - viss metodiķes ziņā."
"Viss atkarīgs no tā, kādas multenes un cik ilgi. Mūsējais (1,4 g) iet privātā dārziņā un tur ik pa laikam pēcpusdienā, pēc gulēšanas, kamēr uz podiem sēž, uzliek kādu multeni. Bet vispār - viss atkarīgs no satura - mājās mūsējais katru vakaru internetā skatās dziesmiņas par burtiem, cipariem, formām, dzīvnieku skaņām, un tas viss tik labi paliek prātā, ka dzīvnieku skaņas savā 1,4 gadu vecumā viņš prot nosaukt. Jāpiebilst, ka tas nenotiek, pametot viņu pie ekrāna, bet gan stāstot par multenē notiekošo."
"Mums privātais dārziņš ārzemēs – grupā ir liels interaktīvais ekrāns, dators un katram bērnam savs "IPod". Skatās gan multenes, gan izglītības video materiālus, spēlē spēles. Iknedēļas atskaitē tiek norādīti visi video materiāli, ko bērni skatījušies un doti linki, no kurienes tie gūti. Redzu, ka šī pieeja tiešām strādā, un bērni ļoti ātri mācās. Man nav nekādu pretenziju."
"Man atkal liekas, ka no dažu vecāku puses te ir mazliet dubultā morāle - mājās multenes ļauj skatīties, bet dārziņā 15 minūtes jau ir katastrofa. Ja mums mājās TV būtu tabu, tad es varbūt ko protestētu, bet savādāk sanāk pat drusku aplami. Protams, aktuāls ir jautājums par saturu. Vispār atceros, ka, kad pati gāju dārziņā (pirms 25-26 gadiem), mums pēcpusdienā reizēm lika multeni."
"Es gribētu, lai mans bērns pēc iespējas ilgāk izbauda tiešo saskarsmi ar apkārtējiem, nevis tiek nolikts pie televizora, lai pedagogam brīvākas rokas."
"Brīvo laiku var veltīt dažādām rotaļām, esmu pilnīgi un kategoriski pret multeņu skatīšanos dārziņā, ja vien tās nav ar izglītojošu raksturu un konkrētai tēmai, kas tiek skatīta grupā, atbilstoša."
"Kādēļ dubultā morāle? Pirmkārt, pedagogam maksā algu par to, lai viņš darbotos ar bērniem. Otrkārt, pirmsskolas vecuma bērnam ieteicamo laiku TV skatīšanai mēs veltam mājās. Kāpēc man par multenēm jāuzzina pavisam nejauši? Vai tas nav jāsaskaņo ar vecākiem?"
"Tiklīdz grupiņā ir TV, jums vairs nav nekādas iespējas izsekot, ko un cik daudz tur skatās. Manam savulaik bērnudārzā audzinātājas platām mutēm vecāku sapulcēs stāstīja, ka tikai pa pārdesmit minūtītēm un tikai bērnu raidījumus. Protams! Kamēr reiz nejauši atklāju, ka puika diez kāpēc labi orientējas kādas ziepenes peripetijās, kuru mēs mājās neskatāmies. Pēc paplašinātas izmeklēšanas atklājās, ka šie katru dienu tiek satupināti uz tepiķa pie TV, kamēr audzinātājas un auklītes skatās ziepenes."
"Man, kā pedagogam, šis liekas absurds. Nemaz nevajag runāt par psiholoģisko aspektu - pietiek ar fizisko. Lielākā daļa bērnu tomēr mājās skatās TV, sēž pie datora. Bērni līdz 10 gadiem pie TV un datora kopsummā drīkstētu pavadīt maksimums 30 minūtes (15 minūtes ir "kontaktā", piecas minūtes atpūšas, 15 minūtes atkal paskatās/strādā). Mazā vecumā vispār šim laikam būtu jābūt minimālam tieši acu veselības dēļ. Labi, bērni ir dažādi, tāpat arī viņu izturība pret dažādiem kairinātājiem, bet, lai es riskētu ar kādu no viņiem, jo tikpat labi redze var būt ļoti jutīga un strauji pasliktināties - nu piedodiet, man tas liekas ārprāts."
"Pagaidām, kamēr bērnudārza audzinātājām nemaksā cilvēku cienīgas algas, es neko neteiktu, ja arī kādreiz viņas atļautos mazlietiņ atpūsties, uzliekot kādu muļteni. Vienīgi, par to noteikti būtu jāpasaka vecākiem. Varbūt derīgi vienoties par repertuāru."
"Visa šī kontekstā, tiešām neredzu neko sliktu multeņu skatīšanās tās 20- 30 minūtes, kamēr gaida vecākus. Katram savs bubulis. Es pat kā slikta māte būdama, meitai nopirku planšeti - tagad vakaros pati lejuplādē un spēlē savas spēles un zvana skype . Laikam jāseko. Bet bērnam jāiemāca sāta sajūta it visā."
"Mums grupā laikam tādi dīvainie bērni savākušies, kas sevi nodarbināt prot paši. Daži sēž pie galdiņiem un kaut ko zīmē vai krāso, cits liek puzli, daži spēlējās uz paklāja. Audzinātāja taisa materiālus nākamajai dienai, kaut ko lasa vai pļāpā ar grupiņai nepiederošām personām. Viss notiek arī bez multenēm. Labā laikā, protams, iet ārā."
Teorētiski multenes dārziņos skatīties var, tikai ierobežotu laiku
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, televizora skatīšanās un darbs pie datora bērniem pieļaujams ne ilgāk par 15 minūtēm un ne vairāk kā divreiz dienā. Televizoru novieto viena līdz metra un trīsdesmit centimetru augstumā - telpā, kur iespējams mākslīgais augšējais apgaismojums. Datoru atbilstoši bērnu augumam novieto telpā, kur iespējams mākslīgais augšējais apgaismojums. Televizora vai datora novietojums nedrīkst pieļaut gaismas ķermeņu atstarošanos ekrānā. Televizora skatīšanās bērniem pieļaujama ne mazāk kā no četru metru attāluma, to nosaka valdības noteikumi.
Ja ģimenē viss kārtībā... Psiholoģes skatījums par multeņu saturu
Ģimenes atbalsta centra "Līna" psiholoģe Līga Liepiņa portālam "Cālis.lv" iepriekš uzsvērusi, ka svarīgākais ir nevis tas, vai bērns vispār multiplikācijas filmas skatās, bet gan tas, cik bieži un cik daudz vecāki ļauj tās skatīties. Ja bērns pārāk daudz skatās multfilmas, viņam var būt apgrūtinātas sociālās un komunikācijas prasmes, jo bērna attiecības ir tikai ar ekrānu, nevis dzīviem cilvēkiem.
Līdz diviem gadiem vispār nevajadzētu skatīties multfilmas, spēlēt planšetes, iphone utt., jo attiecības ar ekrānu būtiski ietekmē un maina to, kā darbojas bērna smadzenes. Vēlāk vecākiem vajadzētu sekot līdzi, ko un cik daudz skatās bērns. Pieļauju, ka pirmsskolas vecumā, piemēram, bakuganu multenes nebūtu vēlams skatīties. Vēlāk skola ienes savu tēmu loku un bērnam gribas skatīties to, ko skatās vienaudži. Nevajadzētu ar pārspīlētiem aizliegumiem bērnu izolēt no vienaudžu sabiedrības. Ja uztrauc filmas saturs, var to noskatīties kopā, pārrunāt redzēto. Būtu labi vienoties, cik ilgi multenes varēs skatīties.
Arī pieaugušie skatās asa sižeta filmas. Dažreiz tas ir veids, kā izlādēt spriedzi un izdzīvot varoņu cīņas. Tas ir aktuāli arī bērniem. Sevišķi puikām. Ja bērns paralēli ''sliktajām'' multfilmām redz un piedzīvo arī citas filmas, pasākumus, attiecības, tad multenes nebūs traumējošas.
Vēl vajadzētu ņemt vērā laiku, kad tiek skatītas multfilmas. Noteikti nevajadzētu to darīt pirms gulētiešanas. Vismaz stundu pirms miega vajadzētu atturēties no filmām un multenēm, lai bērna uztvere tiktu atslogota un varētu noskaņoties miegam, iesaka speciāliste.
