Mammas pieredze ar dokumentu ķibelēm, bērnam nododot asins analīzes; laboratorija rīkojas atbilstoši likumam

Mammas pieredze ar dokumentu ķibelēm, bērnam nododot asins analīzes; laboratorija rīkojas atbilstoši likumam
Foto: Reuters/Scanpix

"Šķiet, ka jaunā fizisko personu datu aizsardzības regula (iespējams tās interpretācija) tikai vēl uzņem absurda drāmas apgriezienus. Izmisums... Bezspēcība... Dusmas..." tā situāciju asins analīžu nodošanas laikā, kas bija jāveic bērnam, raksturo Kristīne Zīle.

Viņa ar savu pieredzi dalījusies savā feisbuka profilā, gūstot arī necerēti lielu rezonansi, ko pati nemaz pirms tam nebija iedomājusies. Kristīne savu pieredzi vēlējusies izstāstīt tādēļ, lai citi vecāki turpmāk zinātu, ar ko rēķināties, ja bērnam jāiet nodot analīzes. Portāls "Cālis" sazinājās ar divām analīžu nodošanas laboratorijām, lai gūtu plašāku skaidrojumu par kārtību, kādā turpmāk varēs nodot analīzes. Bet sākumā, lūk, Kristīnes stāstījums:

"Ģimenes ārsts manam dēlam izrakstīja norīkojumu veikt asins analīzes, ko arī turpat uz vietas E. Gulbja laboratorijā gribējām izdarīt.

Diemžēl pirmais mēģinājums izrādījās nesekmīgs, jo bērnam, kuram vēl nav 14 gadu, līdzi vajagot vecākus un personu apliecinošu dokumentu. Vecāki bija, bet personu apliecinoša dokumenta nebija.

Nākamajā dienā taisījām otro piegājienu E.Gulbja laboratorijas "Alfas" filiālē, abi "apbruņojušies" ar personu apliecinošiem dokumentiem (ID kartēm), turklāt izstāvot pietiekami garu rindu! Kad pienāca mūsu kārta – atkal nekā, jo ar manu ID karti bija par maz, tajā nav (un nevar būt!) ierakstīts mans dēls, bija vajadzīga mana pase, kurā bērns ierakstīts. Teicu, ka manā pasē bērns vienalga nav ierakstīts, uz ko man atbildēja, ka tad vajagot dzimšanas apliecību. Teicu, ka man telefonā ir kopija, bet arī tas nederēja. Tā arī pakalpojumu nesaņēmām...

Rezultātā veidojas absurda situācija – pakalpojuma sniedzējs (E. Gulbja laboratorija) faktiski neuzticas šīs valsts izsniegtajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, kaut arī bērns tos bez vecāku klātbūtnes un dzimšanas apliecības oriģināla uzrādīšanas nemaz nevar saņemt. Arī ģimenes ārsta norīkojumam, kas tomēr satur tos pašus bērna personas datus, ko ID karte, nav absolūti nekādas nozīmes. Nozīmes nav arī bērna veselības stāvoklim, jo būtībā jau divas dienas bērns nevar saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību, ko garantē mūsu Satversmes 111. pants.

Jāsecina, ka, ja kaut kādu iemeslu dēļ bērnam līdz 14 gadiem nav iespējama vecāku klātbūtne, viņš vispār analīzes nodot nevar, līdz ar to nevar saņemt arī atbilstošu medicīnisko palīdzību. Vecmāmiņai, auklītei vai citai trešajai personai, visticamāk, būs nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. Un kam ir domātas tās miljonus vērtās e-sistēmas, ieprogrammētie biometriskie dati, pirkstu nospiedumi, foto u.tml., ja man vienalga jānēsā līdzi "pirmdokumenta" oriģināls? Lai vai kā, esmu sapratusi, ka pēc 25. maija man rokassomiņā "mētāsies" visai neaizsargāti mana bērna fiziskās personas dati – bērna dzimšanas apliecība (jāizdomā tikai veids, kā to plāno papīrīti saglabāt ilgstošai lietošanai), jo nu jau vairs patiešām nezinu, kurā brīdī man ar to atkal kaut kas kādam būs vēlreiz jāpierāda...

Informācija, kas piestiprināta uz E. Gulbja laboratorijas pieņemšanas telpu durvīm, pacientus informē vien par to, ka analīzes var nodot, tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu (ID karte, pase), neviena vārda par dzimšanas apliecību... Izmisums... Bezspēcība... Dusmas..."

Kristīne portālam "Cālis" vēl papildina ar saviem novērojumiem:

"Pirms manis tikpat ātri iegāja un iznāca jauna sieviete ar diviem bērniņiem ratos, viens – zīdainis, otrs – tikko staigāt iemācījies... Aizņemtajā ikdienā jau tā grūti izbrīvēt laiku laboratorijas rindām, bet, ja tās jāizstāv vairākkārt, tad pārņem izmisums. Internetā atradu, ka jau kādu laiku atpakaļ (pēc 25. maija) kāds bija par šo norādījis, uz ko esot skaidrots ar Pacientu tiesību likuma 13. pantu, ka "nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu". Jautājumi: vai EG laboratorija ir ārstniecības iestāde un nodarbojas ar ārstniecību vai tomēr izpilda ārstu norīkojumus? Cik reižu man šī piekrišana vienā gadījumā būs jādod, jo vienu reizi jau to devu savam ģimenes ārstam?

Diemžēl neizlasīju to A4 lapu, ko laborante vicināja kā pierādījumu, ka viņa nedrīkst ņemt asinis, bet sapratu, ka, ja viņa to izdarīs, viņu atlaidīs no darba. Vēl piezvanīju uz EG laboratorijas kontakttālruni, izstāstīju situāciju, un man atbildēja, ka viņu darbinieks rīkojies atbilstoši instrukcijām...".

Likums 'vecs'; regula vien raugās tā izpildi

Kā skaidroja Džineta Dimante, E. Gulbja laboratorijas datu aizsardzības speciāliste, gan pacienta identificēšanu, gan vecāku piekrišanas ārstniecībai bērnam līdz 14 gadiem nosaka LR Pacientu tiesību likums, kas ir spēkā jau no 2010. gada. Vispārīgā datu aizsardzības regula tikai nodrošina, ka šī un citu likumu prasības tiek arī reāli izpildītas.

E. Gulbja laboratorijās uzraksti par nepieciešamību uzrādīt personu apliecinošu dokumentu gan vecākiem, gan bērniem ir izvietoti jau vairākus gadus, un kopš 2017. gada novembra personāls katru pacientu brīdināja, ka personas identificēšanas prasībās no šī gada 25. maija atkāpes netiks pieļautas. Mājaslapā ir publicēta personas identificēšanas kārtība un izmeklējumu rezultātu izsniegšana E. Gulbja laboratorijā, kur aprakstīti nepieciešamie dokumenti gan bērnu ārstniecībai, gan situācijām, ja testēšanas materiālu vai analīžu rezultātus jāsaņem citai personai. Dimante teic: "Šādi ieraksti, protams, piesaista ievērojami mazāk lasītāju nekā "Facebook" ieraksti. Tāpēc, izmantojot iespēju, atgādinām, ka bērniem līdz 14 gadu vecumam jāuzrāda bērna un vecāka dokumenti, kas dod iespēju pārliecināties, ka pavadošā persona ir bērna vecāks:

  • bērna dzimšanas apliecība un vecāka pase vai ID vai
  • bērna pase un vecāka pase ar ierakstu par bērnu, vai
  • bērna ID un vecāka pase ar ierakstu par bērnu.

Ja gan bērns, gan mamma, kā tas ir aprakstītajā gadījumā, abi uzrādīja ID kartes, laboratorijas personālam nav iespēju pārliecināties, ka pavadošā persona ir bērna māte. Likums nosaka, ka bērna līdz 14 gadu vecumam ārstniecība pieļaujama tikai, ja vecāki (aizbildnis) ir informēts un devis piekrišanu (Pacientu tiesību likums 13. pants). Savukārt LR Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka personu apliecinoši dokumenti ir tikai personas apliecība (ID) vai pase. Dzimšanas apliecības kopija telefonā nevar tikt uzskatīta par dokumentu. Vai feisbuka ieraksta un komentāru autori ir saņēmuši, piemēram, bankas pakalpojumus, uzrādot savu dokumentu attēlus telefonā?"

Mammas pieredze ar dokumentu ķibelēm, bērnam nododot asins analīzes; laboratorija rīkojas atbilstoši likumam
Foto: Shutterstock

"Tāpēc nav korekti laboratorijas darbiniekiem pārmest likuma prasību ievērošanu. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka pacientiem tas rada papildu neērtības, tomēr tas mums nedod tiesības neievērot spēkā esošos normatīvos aktus. Ja bērnam ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība, tad jāvēršas ārstniecības iestādēs, kurās sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Lai atvieglotu vecāku rūpes par radniecības pierādīšanu, informējam, ka esam izveidojuši iespēju E. Gulbja laboratorijas informācijas sistēmā reģistrēt bērna vecākus pēc bērna dzimšanas apliecības vai vecāku pases ar ieraksta par bērnu uzrādīšanas. Kad pēc vecāku lūguma šāda dokumenta uzrādīšanas fakts būs reģistrēts, turpmāk bērni un vecāki varēs uzrādīt savus personu apliecinošus dokumentus (ID vai pasi) bez papildu nepieciešamības noteikt radniecību. Taču brīdinām, ka citās medicīnas iestādēs šāda iespēja var arī nebūt un vecākiem vajadzēs līdzi bērna dzimšanas apliecību.

Lūdzam ievērot, ka Nacionālā veselības dienesta vai apdrošinātāju pakalpojumus varam sniegt, tikai pārliecinoties par pacienta identitāti. Ja pacientam nav līdzi personu apliecinoša dokumenta, dodam iespēju analīzes veikt anonīmi, kas norāda uz faktu, ka nav bijusi iespēja pārliecināties par pacienta identitāti. Taču šādos gadījumos nav iespējams izmantot valsts vai apdrošinātāju apmaksātos pakalpojumus, kā arī uzkrāt analīžu rezultātu vēsturi.

Noslēgumā gribam atzīmēt, ka E. Gulbja laboratorija savā darbībā ievēro augstas kvalitātes standartus, kas paredz gan laboratorisko izmeklējumu precīzu ievērošanu, gan arī spēkā esošo likumu normu ievērošanu.

E. Gulbja Laboratorijas privātuma politika un pacientu identificēšanas kārtība ir pieejama mājaslapā www.egl.lv sadaļā "Par mums" apakšsadaļā "Datu apstrāde". Personas identificēšanas kārtība un izmeklējumu rezultātu izsniegšana E. Gulbja laboratorijā ir pieejama šeit," rezumē Dimante.

Par dokumentu nepieciešamību, nododot analīzes, taujājām arī Centrālajai laboratorijai, un laboratorijas pārstāve, komunikācijas direktore Līga Ribkinska norādīja, ka "sniedzot laboratoriskos pakalpojumus Centrālajā laboratorijā, ikdienā rūpējamies par augstu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus precīzi ievērojot visus ar pacientu datu drošību saistītos normatīvus".

"Ministru kabineta 60. noteikumu 17. pants nosaka prasības pacientu identifikācijai, proti, personu apliecinošu dokumentu nepieciešamību pacienta reģistrācijas laikā laboratoriskajam pakalpojumam. Nepārprotamu pacienta identifikāciju nodrošina divi identifikatori (vārds, uzvārds un personas kods). Bērna identifikācijai pirms laboratoriskiem nepieciešama pase, kurā bērns ierakstīts, vai bērna dzimšanas apliecība. Vienīgie Pacientu tiesību likumā noteiktie izņēmumi tam ir bērna dzīvību apdraudošie gadījumi, kad nepieciešama neatliekama palīdzība. Arī personai, likumīgajam bērna pārstāvim, kura pavada bērnu, jāuzrāda atbilstoši dokumenti, tādēļ, piemēram, ja vecāki dodas uz ārzemēm, pirms tam jāpadomā, vai personai, kurai bērns uzticēts, būs atbilstoši dokumenti, lai pavadītu bērnu uz pārbaudēm veselības aprūpes iestādē.

Ārsta norīkojums ir uzlūkojams kā detalizēts darba uzdevums laboratorijai, saskaņā ar kuru tiks veikti izmeklējumi, bet tas nekalpo un nevar kalpot kā dokuments personas identifikācijai, kas ārstniecības iestādē ir obligāti veicama," norāda Ribkinska.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!