Bērni saprot, kā jāuzvedas dusmīga suņa klātbūtnē, taču neapzinās, ka līdzīgi vajadzētu izturēties arī tad, ja suns viņiem blakus ir nobijies, tāds secinājums radies pētniekiem. Galvenā pētniece Sāra Rouza (Sarah Rose) no Stafordšīras Universitātes Lielbritānijā pētījumu pamatojusi ar to, ka tieši maziem bērniem pastāv lielākais risks tikt sakostiem, rāda viņas pieredze. "Šis pētījums pārbauda, vai tam iemesls ir nespēja atpazīt suņa emocijas, pirms tam tuvoties," Rouza teikusi "British Psychological Society".
Pētījumā piedalījušās divas bērnu grupas – 57 bērni bijuši vecumā no četriem līdz pieciem gadiem, bet 61 bērns bija vecumā no sešiem līdz septiņiem gadiem. Viņiem lūdza noskatīties 15 video un paskatīties uz 15 attēliem, kuros redzama dažāda suņu uzvedība. Savukārt video fragmentos, kas bija dažas sekundes gari, vienīgā audiālā skaņa bijusi suņu rejas.
Kad bērni palūkojušies uz video un foto liecībām, pētnieki katram mazajam dalībniekam jautājuši, vai viņš tuvotos sunim un kādas ir suņa emocijas konkrētajā video vai attēlā – prieks, bēdas, bailes, dusmas. Izrādās, vairums bērnu spēja visai precīzi noteikt suņa emocijas. Vislabāk bērni prata noteikt, kuri no suņiem ir dusmīgi, nevis priecīgi vai bailīgi. Protams, dusmīgu suni bērni nevēlētos paglaudīt un dzīvniekam tuvoties, taču atbildes tajos gadījumos, kad suns bija priecīgs un nobijies, neatšķīrās. Tieši tas lika pētniekiem domāt, ka bērni nav gana informēti un nesaprot, ka arī bailīgs suns var būt viņiem bīstams.
Pētniece Rouza skaidro: "Mazi bērni ir diezgan labi suņa emociju noteikšanā. Taču viņu sapratne par drošību, esot suņa tuvumā, ir nepietiekama, jo viņi satraucās vienīgi par saskarsmi ar dusmīgiem suņiem. Šķita, ka viņiem nav ne jausmas, ka arī ar bailīgiem suņiem var būt problēmas." Tāpat viņa cer, ka šis pētījums kalpos kā ierosme sabiedrības izglītošanai drošības jautājumos, īpaši tāpēc, ka runa ir par gados jauniem bērniem.
