Mēnesis apritējis. Audžudēls gluži vai cits cilvēks – Elīnas pieredze
Foto: Shutterstock

Pavisam nesen apritējis mēnesis, kopš mūsu ģimenē ir ienācis audžudēliņš. Viņš ir pusotru gadu vecs puisēns, kurš tikai dažus mēnešus ir bijis bērnu namā, bet līdz tam ir uzturējies savā ģimenē. Esmu pēdējās dienās daudz domājusi, kas ir mainījies... Un jāatzīst, ka es nezinu, kā to visu aprakstīt vienā bloga ierakstā. Īsumā - audžudēls ir gluži vai cits cilvēks.

Tā savā blogā "Manasdebesis" savu pieredzi, pirmo mēnesi esot audžumammas statusā, apraksta Elīna Bataraga, kura vēlējās padalīties ar savu stāstu. Kā atzina Elīna, viņa ir "Cālis" lasītāja un allaž iepazīstas ar citu vecāku pieredzes stāstiem. Tālāk jau pašas Elīnas stāstījums.

Runā!

Kad audžudēls pie mums ieradās, viņš izdvesa tikai vienu skaņu - "bāāā". Ne "bū", ne "cē", ne "am". Neko citu! Un es nepārspīlēju. Tiešām neko citu. Viņš arī neatsaucās uz savu vārdu jeb - viņš nezināja, kā viņu sauc. Bijām brīdināti, ka audžudēls varētu saprast vairāk krievu valodā. Izmēģināju viņa vārdu visās iespējamajās mīlinājuma un saīsinātajās formā, abās valodās, bet nekā. Bērns bija teju bez identitātes. Viņš nesaprata elementāras lietas. Piemēram, kad teicu "tur", "te", "roka", "kāja", nebija nekādas sapratnes, par ko es runāju.

Šobrīd mūsu audžudēls saprot teju visu, ko sakām. Protams, daudz ko vēl mācām, bet pamatlietas viņš uztvēra uzreiz. Viņš arī ir sācis runāt! Iedomājies - ieradās un izdvesa vienu skaņu, bet tagad izrunā vārdus! Kā tas ir iespējams mēneša laikā? Tātad - audžudēla arsenālā ir vārdi "mamma", "am am", "kaka" "vau vau", "pai pai". Es, protams, saprotu, ka tie visi nav vārdi.... Bet maziem bērniem, tie tomēr tādi ir. Un vārds "mamma"... Neesmu novērojusi, ka audžudēls to adresē man. Man šķiet, ka tas tiek adresēts ēdienam. "Mama" = "am am". Lai gan apkārtējiem tā nešķiet.

Kad audžudēls ieradās, es absolūti nenojautu, kādas ir viņa vēlmes. Viņš nesaprata, ka var paņemt mani aiz rokas, kaut kur aizvest. Viņš nezināja, ka var parādīt ar pirkstu un to dabūt. Viņš nemācēja "pateikt", ka kaut kas ir autiņbiksītēs. Viņš nemācēja mūsu meitai pateikt, ka viņam nepatīk, viņš kaut ko nevēlas. Tagad tas viss ir mainījies. Es ātri saprotu viņa vēlmes, jo viņš izrunā dažādas skaņas, rāda ar pirkstu un raud. Un mūsu meitai iebilst uzreiz. Patiesībā tas ir tikai vairojis saskaņu viņu starpā. Tas ir mans lielākas prieks, redzēt, kā viņi kopā skatās grāmatas, kaut ko "stāsta" viens otram, spēlējas.

Viņš raud un daudz!

Atkārtošos, bet audžudēls ir iemācījies raudāt. Un brīžiem tas ir tādos apjomos, ka mana nervu sistēma ir uz robežas. Es ļoti labi apzinos, ka viņam ir viss jāizraud. Bērnu namā viņš to nedrīkstēja, neviens viņu nedzirdēja, un nevienam viņš nebija svarīgāks par visu citu. Tagad, kad viņš ir atklājis, ka saņem siltus vārdus un apskāvienus, raudāšana tiek izmantota katrā situācijā. Tas viss izpaužas tā... Viņam uznāk lielais raudiens, kad viņš rauda par visu!

Mani nervi netur, un es sāku bremzēt ar mierināšanu. Kad viņš to jūt, lielā emociju izpaušana beidzas. Un tā tas ir visu laiku - augšā, lejā! Es cenšos ar viņu arī runāt, ka visas situācijas nav tā vērtas, lai sāktu dikti sirsnīgi raudāt. Bet no otras puses - es lieliski apzinos, ka viņam ir jāizraud viss iekrātais. Viņam noteikti būs daudz lielāka iespēja to paveikt, kad mans vīrs ieradīsies no komandējuma. Jo jāatzīst vien ir, ka pašlaik man trūkst spēka, lai paveiktu visu, ko vēlos ar savu prātu.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!